dārzs

Liepājas puses Vaiņodes novadā dzīvo darbīga ģimene – Juzupi. Viņi ģimenē ir seši – mamma Iveta, tētis Gunārs, trīs braši dēli Arvis, Mārtiņš, Ričards un Bernes ganu suns Dora. Juzupu dārzs 2010. gadā tika nominēts kā sakoptākais Vaiņodē. Viņi visu dara ar mīlestību, un tad arī izdodas. «Ir liels gandarījums, kad redzi mazu stādu izaugam par daiļu puķi. Tas tāpat, kā skaties uz saviem bērniem un domā – pa kuru laiku puisītis jau vīrietis?» salīdzina dārza saimniece Iveta.

Si­gul­das pus­ē par skais­tā­ko at­zī­tais Val­das un Rein­hol­da Her­ma­ņu ne­lie­lais dārzs prie­cē ar pār­do­mā­tu plā­no­ju­mu, glez­nie­cis­ki vei­do­tu aina­vu, in­te­re­san­tiem, la­bi kop­tiem augiem un grez­nu pu­ķu krāš­ņu­mu.

Tautas daiļamata meistare, cimdu adītāja Skaidrīte Bauze ar vīru Haraldu, kurš aizraujas ar kokgriešanu, lielāko daļu mūža aizvadījuši Bērzes upes līkloču ieskautajās mājās Lejnieki. Tur viņi izveidojuši netradicionālu pastaigu dārzu ar eksotisku augu kolekcijām, bet ziemā ļaujas latvju rakstu sargājošajiem musturiem. «Mēs nevaram nosēdēt mierā, visu laiku gribas kaut ko darīt,» viņi vienprātīgi noteic.

Nī­cas skais­tie dār­zi pa­zīs­ta­mi vi­sā Lat­vi­jā. Tos lū­kot brauc tū­ris­ti no tu­vā­kas un tā­lā­kas ap­kai­mes. Un lep­na­jiem nī­ce­nie­kiem al­laž ir kas jauns, ko rā­dīt un ar ko pār­spēt ci­tus ko­šum­dār­zu ie­ko­pē­jus. Nī­cas Drāz­nie­kos, kur saim­nie­ko Gun­ta Vec­pils un Ar­nis Pe­se, ir ko­lek­ci­ju un bo­tā­nis­kais dārzs. Di­vus hek­tā­rus pla­ša­jam dār­zam vel­tī­ti vi­si brī­vie mir­kļi un lī­dzek­ļi, un saim­nie­cei vēl nav ga­na – vi­ņa gri­bē­tu vi­sus pa­sau­les augus sa­vā sē­tā ie­vest.

Izrādās, ka Mārtiņš Rītiņš ir ne tikai augstākās raudzes šefpavārs un restorāna «Vincents» boss – tikpat atdevīgi kā savu darbu viņš kopj, lolo un mīl arī savu dārzu. «2000. gadā, tieši Francijas neatkarības dienā, kad šim notikumam par godu vēstniecībā augstām valsts amatpersonām vajadzēja gatavot izsmalcinātu maltīti un klāt greznu svētku galdu, man vienlaikus bija jāpaspēj tikt arī pie notāra un pēc tam vēl vajadzēja skriet arī uz banku, lai beidzot pieliktu punktu savas Baltezera mājas pirkšanas oficiālajai daļai.

Dārzs, kas sulīgi zaļā lokā tā mājīgi ieskauj viņu Ikšķiles māju, pilnīgi noteikti nav tāds, kādus esam paraduši redzēt un apjūsmot. Dzejniece Velta Kaltiņa un viņas dzīvesbiedrs, rakstnieks Roalds Dobrovenskis, viens otru papildinot, ne bez veselīgas humora piešprices paši par savu dārzu saka tā: «Nav grūti iztēloties, kā noģībst profesionāls dārznieks, ienācis pa mūsu mājas vārtiņiem. Nekā no absolūtas sakoptības un perfektuma – mūsu dārzs ir dabiski brīvs un nekopts, nekulturāls, neizlaizīts. Un lai! Mums tas varbūt nemaz nav dārzs, bet dzīves telpa bez robežām, kur jūtamies kā mājās.

Jūrmalniece Ineta Babauska plašo un rūpīgi iekopto dārzu sākusi veidot pirms 13 gadiem ar gārsām aizaugušā ābeļdārzā, tāpēc arī pirmie darbi bijuši ābeļu zāģēšana un celmu rakšana. Pamazām veidota katra dobīte, ar lāpstu uzrokot pirms tam nolīdzināto melnzemi.

Palīgs tiem, kuriem patīk rušināties dārzā.

Vaives pagasta Veckalvīšu saimnieki Vija Nadziņa un Inārs Baļļa no vēderprieka dārzniecības pārgājuši uz dārzu dvēseles priekam. «Nevaram sevi saukt par lieliem dārzkopjiem, bet gribas, lai pašiem ir skaista vide,» viņi apliecina.

Vaives pagasta iedzīvotājs Modris Reķis savā sirmajā vecumā nepagurst ne dienu. Mūsu rimto pastaigu pa Lejas Kozaku 28 hektārus plašo teritoriju pavada bargs pērkons, un brīžiem debesis pāršķeļ nikna zibens bulta, bet Modris, pārdzīvojis kara briesmas, smagas veselības likstas un daudz citu skumju dzīves brīžu, ir bezbailīgs.

Jūrmalnieces Tatjanas Dinsdorfas īpašums ar plašu dārzu vairākkārt ieguvis sakoptākās sētas titulu.

«Dzīves pakārtošana dārza darbiem – tas neder mums. Visu darām pēc noskaņojuma. Citreiz uznāk luste, ka gribas līdz vēlam vakaram rušināties dārzā, savukārt citreiz pat ar mietu ārā neizdzīt,» vienbalsīgi atzīstas cēsnieki Ingūna un Andris Mihaļovi, kuri jau ilgus gadus par savām mājām un miera ostu sauc namu Vāveres ielā.

Vietā, kur Pāžupīte, sīka kā urdziņa, cauri Kurzemes mežiem un pļavām izlīkumojusi, pie Jūrkalnes stāvkrasta ietek Baltijas jūrā, atrodas Upeslīči, viena no sakoptākajām un skaistākajām sētām Ventspils rajonā.

Ziedoņi Kuldīgas novada Pelčos ir pazīstami ar savām puķu kolekcijām, it īpaši peonijām. Tā ir saimnieces Dagnijas Voikas aizvadīto gadu aizraušanās, tāpēc ik gadu viņa rīko peoniju dārza svētkus, lai arī citi redzētu it kā zināmo, bet ne līdz galam iepazīto krāšņo ziedu brīnumu.

Ziedoņi Kuldīgas novada Pelčos ir pazīstami ar savām puķu kolekcijām, it īpaši peonijām. Tā ir saimnieces Dagnijas Voikas aizvadīto gadu aizraušanās, tāpēc ik gadu viņa rīko peoniju dārza svētkus, lai arī citi redzētu it kā zināmo, bet ne līdz galam iepazīto krāšņo ziedu brīnumu.

Lietainais vasaras sākums ne vienu vien dārzkopi un puķkopi ļoti skumdināja. Nu, kāds tur prieks piespiedu kārtā sēdēt istabā, ja turpat aiz loga zāle (nezāles) aug griezdamās, lietus šaltis pātago krāšņāko puķu galvas un ūdens tērces sacenšas savu taku veidošanā.

Atjaunoto Kuldīgas pilsētas dārzu neapšaubāmi var saukt par pilsētas vasaras vizītkarti – te krāsainām straumēm plūst ziedu upe, zaļo lapu pavēnī atpūšas Līvijas Rezevskas vērienīgās skulptūras, bet strūklakas bezrūpīgajās šļakatās noslīkst steigas un rūpju tveice.

Latvietim dzīva uguns no laika gala saistījusies ar daudzām tradīcijām un kopīgu svētku svinēšanu, jo uguns ir mājas pavarda simbols, kas vienmēr garantē omulību un vedina uz apcerīgām domām.

Rūpīgam dārzniekam visas dārza sezonas garumā nevajadzētu aizmirst par augu rūpīgu mēslošanu un apkopi, jo, kā zināms, – ko sēsim tagad, to pļausim rudens ražas svētkos. Lai bagātinātu augsni ar tai nepieciešamajām barības vielām un minerālvielām, lieti noderēs uzņēmuma Baltic Agro plašajā sortimentā esošie mēslojumi – dārza augiem, zāliena uzspodrināšanai, rūpēm par skujeņiem, zemeņu laukiem un nezāļu apkarošanai, gatavojot dārzu nākamajai sezonai.

Pārdomāta augu izvēle, gaumīga krāsu izjūta, pašu optimisms, mīlestība pret dzimto vietu, čaklas rokas un neizmērojama enerģija ir Laimdotas un Nikolaja Dembovsku galvenie trumpji, kam pateicoties Jaunozoliņi ir pārvērtušies līdz nepazīšanai.