dārzs

Sākoties rudens sezonai, Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs samazina ieejas biļešu cenas, kā arī septembrī apmeklētājus gaidīs katru dienu līdz plkst. 19.00.

Mal­dī­gi do­māt, ka dār­za lais­tī­ša­na sa­gā­dā rai­zes vie­nī­gi va­sa­ras svel­mē. Spe­ci­ā­lis­ti ap­gal­vo, ka ūdens spēj pa­sar­gāt zie­dus arī no sal­nām! Kas dārz­ko­pim jā­ņem vē­rā, lai dār­zam ne­kad ne­trūk­tu valg­mes?

Četros jūlija ceturtdienu vakaros Rīgas Doma dārzā šovasar jau tradicionāli notiks bezmaksas brīvdabas kinoseansi, šogad tie veltīti Latvijas kino klasiķim, režisoram Rolandam Kalniņam viņa 95 gadu jubilejā, bet sola negaidīti jauneklīgas noskaņas – šarmantu franču “jaunā viļņa” gaisotni no 20. gadsimta 60. gadiem un leģendārā Latvijas brīvdomātāju manifesta “Četri balti krekli” (1967) atjaunotās kopijas pirmizrādi.

Vasaras pilnbriedā ļoti daudzos dārzos parādās laputis, kuru apkarošanai dārzkopim amatierim ķīmiski līdzekļi nav īsti pieejami. Tādēļ Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils apkopojis praktiskus padomus šo kaitēkļu iznīdēšanai. Tie noderēs kā ierindas dārzkopim, tā bioloģiskajam un integrētajam audzētājam.

Da­žam la­bam šķiet, ka no pel­niem nav ne­kā­da la­bu­ma, at­liek vien pa­laist pa vē­jam. Tā­dā ap­la­mī­bā ar skum­jām no­rau­gās dārzs, jo pel­nos ir vi­sas aug­ša­nai va­ja­dzī­gās or­ga­nis­kās vie­las, iz­ņe­mot slā­pek­li.

Lūk, pavisam nesen izgudrots tā devētais dārza robots, kas noderēs augu apkopšanā. Tā galvenā pamatfunkcija ir ''uzbrukt'' nelielām nezālēm, vienlaicīgi ļaujot lielākiem augiem turpināt augt.

Mediji ziņo, ka dārzkopība kļūst arvien populārāka, tostarp arī pilsētnieku un jaunu cilvēku vidū. Stādiņi jau aug, ļaudis pēta dārza lietām veltītus izdevumus un interneta publikācijas, gaida, kad beidzot pārliecinoši atnāks pavasaris, meklē darbarīkus un stilīgus piederumus. Dārza darbus daudzi uztver arī kā veselīgu izkustēšanos svaigā gaisā, un tā patiešām var būt, tikai ar vienu nosacījumu – lai šīs aktivitātes nenodara kaitējumu mugurai, locītavām un cilvēka veselībai kopumā.

Mul­čē­ša­na ir aug­snes ap­klā­ša­na ap au­giem ar or­ga­nis­ku vai ne­or­ga­nis­ku ma­te­ri­ā­lu. Tam ir vai­rā­ki la­bu­mi, ta­ču jā­ie­vē­ro, kad un cik bie­zu slā­ni mul­čas klāt. Mul­čas pa­mat­funk­ci­jas: aug­snes mit­ru­ma sa­gla­bā­ša­na un ne­zā­ļu ie­ro­be­žo­ša­na. Pa­ras­ti se­dzo­šie ma­te­ri­ā­li iz­pil­da vēl pa­pil­du funk­ci­ju – ir­di­na un uz­la­bo aug­sni. Mul­čē­ša­nai iz­man­to gan or­ga­nis­ku, gan ne­or­ga­nis­ku ma­te­ri­ā­lu, un to daudz­vei­dī­ba ir ļo­ti pla­ša.

Lai dažādiem kaitīgiem organismiem būtu mazākas iespējas vairoties, sezona ir jāiesāk tīrā un dezinficētā siltumnīcā, dezinfekcijai pakļaujot visas konstrukcijas, segumu, inventāru, taru un instrumentus, uzsver LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.

«Pirmie, ko padsmitnieces gados sāku kolekcionēt, bija kaktusi,» atzīstas Dagnija Voika, Ziedoņu māju saimniece. Šobrīd viņa ir uzturētāja vienai no lielākajām Latvijas īrisu un peoniju kolekcijām – tās pārsniedz vairākus simtus šķirņu.

Jelgavas dome izsludināja dārza dizaina metu konkursu par tēmu Vides mozaīka. Mērķis – iegūt oriģinālus metu priekšlikumus, ko realizēt pilsētvidē. Tā pilsētas centrā tapa pirmie dizaina dārzi Latvijā.

Šā gada krasās gaisa temperatūras svārstības, sausums un karstums, kas mijās ar lietu un vēsu laiku, dažādu kaitēkļu uzbrukumi ievērojami apgrūtināja arī kvalitatīvu dārzeņu ražas ieguvi, atzīst Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) dārzkopības speciālisti. Arī Zemnieku saeima šo gadu lauksaimniecībā vērtē kā dramatisku.

Mārupiešu Smilšarāju dārzs pērn tika novērtēts kā sakoptākais novadā. Ģimenei tika pasniegts goda raksts, piemiņas zīme, simboliska Sprīdīša lāpstiņa, grāmata par Mārupes novadu, no sponsoriem – kūdras maiss, dāliju gumi un naudas balva, kuru ģimene ieguldīja tālākā dārza attīstībā.

Bauskā, kur pilsētas stāvā nogāze pāriet lēzenā Mūsas palieņu pļavā, iet Krasta iela. Padomju gados celtajās, to laiku standartiem pieļaujamajos 600 kvadrātmetru lielajos zemes gabalos ierūmētās baušķenieku mājas šajā ielā ne ar ko īpašu neatšķiras no citviet redzētajām.

«Tas ir dzīves joks, ka tā sanācis!» par savu profesiju nosmej Baiba Rītere, kura jau 27 gadus nodarbojas ar tekstilmākslu. Par joku sieviete sauc arī savu dzīvesvietu, jo agrāk domājusi, ka laukos nekad nedzīvos, taču tagad pie mājas iekopts liels dārzs, kura galvenais motīvs ir brīvība.

Šajā nedēļas nogalē gaidāma lielā Stādu parāde Siguldā, kurā pulcēsies aizrautīgākie stādu īpašnieki un tirgotāji teju no visas Latvijas un arī kaimiņvalstīm. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) apkopojis ieteikumus par to, kur vēl iegādājami stādi un kam jāpievērš uzmanība, izvēloties konkrēto pirkšanas vietu.

Ir Mangaļsalā kāds dārzs, kurā ik gadu neatkarīgi no laikapstākļiem ienākas mandarīni, apelsīni, citroni, nektarīni, vīnogas, vīģes, aprikozes, arbūzi, melones. «Uz tirgu neko nenesam, bet pašiem pagaršošanai pietiek. Ir tikai viena problēma – katrs dienvidnieks ražu nobriedina savā laikā, tāpēc vienā kopbildē vēl nevienam nav izdevies visus augļus nobildēt,» pa pusei nopietni, pa pusei jokodams saka Andis Persidskis, laipni aicinādams savā dārzā.

Dainas un Edgara Latkovsku veidotais krāšņais dārzs ļoti kontrastē ar apkārtnes ainavu, tāpēc pelnīti atzīts par vienu no skaistākajiem ne tikai Latgalē, bet visā valstī.

Laiku līdz Jāņiem mazdārziņā var salīdzināt ar gatavošanos eksāmenu sesijai – tas ir atbildīgs un intensīvs periods, kas prasa lielu pacietību un sistemātisku darbu, jo viss ir jāpagūst noteiktā laikā un visam jāspēj izsekot līdzi, turklāt jārēķinās ar dažādām dabas kaprīzēm un jābūt gatavam nākotnē mācīties no savām kļūdām.