dārzs

Tuvojoties pavasarim, aizvien biežāk aizdomājamies par pašu audzētiem dārzeņiem, ogām un zaļumiem. Kamēr izstādīšanai paredzētie augi vēl paaugas trauciņos uz palodzes, ir laiks domāt par atbilstošas siltumnīcas izvēli. Lai gan sākotnēji siltumnīcas izvēle nešķiet grūta, patiesībā tas ir diezgan laikietilpīgs un sarežģīts jautājums, ja tas plānots kā ilgtermiņa projekts. Cik liela siltumnīca nepieciešama, kādu materiālu izvēlēties pārklājumam, kurā vietā to novietot, uz šiem un vēl citiem svarīgiem jautājumu jārod atbildes, tādēļ iepirkšanās centra “K Senukai” dārzniecības nodaļas vadītāja Zane Kļava sniedz padomus, kādu siltumnīcu izvēlēties un ko ņemt vērā.

Ceļojumu tīmekļa vietne Booking.com apkopojusi pasaulē iespaidīgākos dārzus, kurus ieteicams redzēt ne vien caur foto, bet arī dzīvē.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra dārzkopji norāda, - ar stādīšanu pārsteigties nevajag, ķiplokam jāpaspēj iesakņoties, bet - ne uzsākt augšanu.

SIA "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs" nepieciešami 100 000 eiro izdevumu segšanai, kas radušies saistībā ar algu palielināšanu darbiniekiem un karantīnas bloka rekonstrukcijas līdzfinansēšanu, teikts uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Rolanda Greiziņa vēstulē Rīgas domei.

Šodien Bulduru Dārzkopības vidusskolas dārzā notiek “Rudens Stādu parāde”.

Paķer grābekli un lāpstu! Rudens ir labākais laiks, lai sakārtotu savu pagalmu! Rudenī veiktie dārza darbi pilnīgi noteikti atmaksāsies pavasara pašā plaukumā, un sagaidīt pavasari sakoptā pagalmā būs daudz patīkamāk. Ieskaties eksperta Kristapa Brizgas sniegtajos padomos par dārza sakopšanas darbiem rudenī un uzzini, ko būtu jāpaveic jau šodien.

Paķer grābekli un lāpstu! Rudens ir labākais laiks, lai sakārtotu savu pagalmu! Rudenī veiktie dārza darbi pilnīgi noteikti atmaksāsies pavasara pašā plaukumā, un sagaidīt pavasari sakoptā pagalmā būs daudz patīkamāk. Ieskaties padomos un uzzini, ko būtu jāpaveic jau šodien.

Gulbeni ne bez pamata nereti dēvē par zaļu pilsētu, jo pilsētā no agra pavasara līdz vēlam rudenim krāšņi zied puķes, kuplo koki un krūmi parkos, skvēros, ielu malās un, protams, privātmāju pagalmos. Lai zaļās pilsētas nosaukumu nostiprinātu, ir iestādīts arī Eiropas dārzs.

Nacionālajā botāniskajā dārzā uzziedējusi viršu kolekcija. Botāniskā dārza saimnieki aicina doties pastaigā pa viršu taku un klātienē vērot neskaitāmās pasteļtoņu variācijas.

Ie­rasts do­māt, ka rū­pes par zā­lie­nu sva­rī­gas ti­kai pa­va­sa­rī un pa­šā va­sa­ras piln­brie­dā, ta­ču tā glu­ži nav. Arī augus­ta iz­ska­ņā un ru­de­nī mau­ri­ņa kop­ša­nas dar­bi ir ak­tu­āli – tas piln­vēr­tī­gi jā­sa­mēs­lo veik­smī­gai pār­zie­mo­ša­nai un, lai zā­les se­ga ne­zau­dē­tu sa­vu glī­to iz­ska­tu, jā­tur­pi­na re­gu­lā­ri pļaut.

Septembris Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā tradicionāli aizsācies dāliju zīmē - zied no Meksikas nākušās, krāšņuma ziņā nepārspējamās, rudens karalienes. Par godu gaidītajam notikumam ceturtdien, 7.septembrī, Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs aicina uz ekskursiju "Zied dālijas!".

Sākoties rudens sezonai, Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs samazina ieejas biļešu cenas, kā arī septembrī apmeklētājus gaidīs katru dienu līdz plkst. 19.00.

Mal­dī­gi do­māt, ka dār­za lais­tī­ša­na sa­gā­dā rai­zes vie­nī­gi va­sa­ras svel­mē. Spe­ci­ā­lis­ti ap­gal­vo, ka ūdens spēj pa­sar­gāt zie­dus arī no sal­nām! Kas dārz­ko­pim jā­ņem vē­rā, lai dār­zam ne­kad ne­trūk­tu valg­mes?

Četros jūlija ceturtdienu vakaros Rīgas Doma dārzā šovasar jau tradicionāli notiks bezmaksas brīvdabas kinoseansi, šogad tie veltīti Latvijas kino klasiķim, režisoram Rolandam Kalniņam viņa 95 gadu jubilejā, bet sola negaidīti jauneklīgas noskaņas – šarmantu franču “jaunā viļņa” gaisotni no 20. gadsimta 60. gadiem un leģendārā Latvijas brīvdomātāju manifesta “Četri balti krekli” (1967) atjaunotās kopijas pirmizrādi.

Vasaras pilnbriedā ļoti daudzos dārzos parādās laputis, kuru apkarošanai dārzkopim amatierim ķīmiski līdzekļi nav īsti pieejami. Tādēļ Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils apkopojis praktiskus padomus šo kaitēkļu iznīdēšanai. Tie noderēs kā ierindas dārzkopim, tā bioloģiskajam un integrētajam audzētājam.

Da­žam la­bam šķiet, ka no pel­niem nav ne­kā­da la­bu­ma, at­liek vien pa­laist pa vē­jam. Tā­dā ap­la­mī­bā ar skum­jām no­rau­gās dārzs, jo pel­nos ir vi­sas aug­ša­nai va­ja­dzī­gās or­ga­nis­kās vie­las, iz­ņe­mot slā­pek­li.

Lūk, pavisam nesen izgudrots tā devētais dārza robots, kas noderēs augu apkopšanā. Tā galvenā pamatfunkcija ir ''uzbrukt'' nelielām nezālēm, vienlaicīgi ļaujot lielākiem augiem turpināt augt.

Mediji ziņo, ka dārzkopība kļūst arvien populārāka, tostarp arī pilsētnieku un jaunu cilvēku vidū. Stādiņi jau aug, ļaudis pēta dārza lietām veltītus izdevumus un interneta publikācijas, gaida, kad beidzot pārliecinoši atnāks pavasaris, meklē darbarīkus un stilīgus piederumus. Dārza darbus daudzi uztver arī kā veselīgu izkustēšanos svaigā gaisā, un tā patiešām var būt, tikai ar vienu nosacījumu – lai šīs aktivitātes nenodara kaitējumu mugurai, locītavām un cilvēka veselībai kopumā.

Mul­čē­ša­na ir aug­snes ap­klā­ša­na ap au­giem ar or­ga­nis­ku vai ne­or­ga­nis­ku ma­te­ri­ā­lu. Tam ir vai­rā­ki la­bu­mi, ta­ču jā­ie­vē­ro, kad un cik bie­zu slā­ni mul­čas klāt. Mul­čas pa­mat­funk­ci­jas: aug­snes mit­ru­ma sa­gla­bā­ša­na un ne­zā­ļu ie­ro­be­žo­ša­na. Pa­ras­ti se­dzo­šie ma­te­ri­ā­li iz­pil­da vēl pa­pil­du funk­ci­ju – ir­di­na un uz­la­bo aug­sni. Mul­čē­ša­nai iz­man­to gan or­ga­nis­ku, gan ne­or­ga­nis­ku ma­te­ri­ā­lu, un to daudz­vei­dī­ba ir ļo­ti pla­ša.