TAVS DĀRZS. Jāapkaro kaitēkļi, bet negribas ķerties pie "ķīmijas"

© Depositphotos.com

Dārzkopības amatieri pastāvīgi saskaras ar dilemmu: no vienas puses, kultūraugus apdraud dažādi kaitēkļi, un ir skaidrs, ka tie jāapkaro, pirms rūpīgi sētais un stādītais iznīcis, no otras puses – negribas izmantot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Tādēļ vispirms dārzkopji cenšas risināt problēmu ar dabiskiem līdzekļiem un tikai tad, ja tie nedod vēlamo efektu, apsver smagās ķīmijas iegādi.

Uz dabas spēkiem balstītu metožu dažādu kaitēkļu ierobežošanai ir daudz. Dārziņu kopēji tās iesaka cits citam, atrod internetā un dažādos laikos izdotā literatūrā, daži apgalvo, ka tās palīdz, citi jūtas vīlušies. Nav garantijas, ka šie paņēmieni darbosies jebkurā dārzā, bet - ja neizmēģināsi, neuzzināsi.

Šoreiz būs runa par ābolu tinēju, parasto tīklērci, zemeņu un aveņu smecernieku un skudrām, bet nākamajā reizē pievērsīsimies arī gliemežiem, kartupeļu lapgraužiem un citiem dārza kaitniekiem.

Ābolu tinējs

Depositphotos.com

Tas ir necils pelēkbrūns tauriņš, kura kāpuri iegraužas ābolu mīkstumā, atstājot aiz sevis alas un ekskrementus, un cenšas piekļūt sēklām. Bojātais auglis priekšlaicīgi nobirst. Kāpuri kokonos pārziemo ābelēs, plūmēs un bumbierēs, maijā izšķiļas tauriņi, mātītes dēj olas uz augļiem, rodas jaunie kāpuri, kas metas uzbrukumā augļiem.

Tinēju dabiskie ienaidnieki: putni, eži, krupji, ķirzakas, vardes. Daži dārzkopji teic, ka atbaidīt tinējus palīdz zem ābelēm sastādīti biškrēsliņi.

Depositphotos.com

Lai ierobežotu tinējus, jūlijā ap koku stumbriem izliek kukaiņu ķeramās jostas, novembrī tās noņem un sadedzina. Būtiski ir regulāri aizvākt kritušos augļus. Gatavojoties ziemai, no koku stumbriem notīra sūnas, ķērpjus un vecās mizas plēksnes.

Recepte: trīslitru burkā liek 300 gramu rudzu maizes garozu, pievieno trīs ēdamkarotes cukura un pieber šķipsniņu sausā rauga, piepilda burku ar ūdeni, pārklāj ar drāniņu un raudzē siltā vietā divas diennaktis. Šķidrumu lej mazākos trauciņos, ko pakarina koku zaros, kur mīt tinēji.

Parastā tīklērce

Depositphotos.com

Šis kaitēklis, kas izskatās kā sīciņš sarkans zirneklītis, mīt lapu apakšpusē un nodara ievērojamus postījumus, sūcot lapu sulu, no tās barojas gan pieaugušas ērces, gan kāpuri. Lapas nodzeltē un nokalst. Tīklērce nežēlo ne tomātus, gurķus, paprikas un baklažānus, ne puķes, piemēram, rozes, gerberas, neļķes. Ir svarīgi noplūkt un iznīcināt bojātās lapas, arī augu novecojušās apakšējās lapas, bet rudenī - visas augu atliekas.

Par efektīvu līdzekli tīklērces apkarošanā atzīst cukurūdeni, ko izsmidzina uz augu lapām, - tas salipina tīklērces sūcējorgānus, elpošanas orgānus un ekstremitātes, un kaitēklis nobeidzas. Augus otrā dienā nomazgā ar viegli siltu ūdeni, raugoties, lai tas tiktu uz lapu apakšpuses. Procedūra jāatkārto aptuveni pēc divām nedēļām, jo tā neiznīcina tīklērces oliņas.

Recepte: ņem aptuveni 200 gramu sīpolu, puravu un ķiploku mizu un citu atlikumu, aplej ar 10 litriem ūdens, pāris dienas raudzē. Profilaktiski miglo visu, kas aug siltumnīcā.

Zemeņu un aveņu smecernieks

Depositphotos.com

Šis līdz 3 milimetru garais melnais kaitnieks, saukts arī par ziedu dūrēju, parādās aprīļa beigās vai maijā vispirms uz zemenēm, bet pēc nedēļas pārlido arī uz avenēm. Smecernieku mātītes ziedpumpuros izgrauž mazu caurumiņu un tajā iedēj olu, tad caurumu aizlīmē un kādu puscentimetru zem ziedpumpura aizgrauž kātiņu. Izšķīlušies kāpuri izgrauž ziedu vidiņus, tie neuzplaukst, pumpuri savīst un nokrīt.

Smecernieku dabiskie ienaidnieki: mārītes, zeltactiņas, jātnieciņi, spāres.

Lai ierobežotu smecernieku izplatību, nevajag stādīt līdzās zemenes un avenes vai kazenes. Ja platības nav lielas, zem ceriem var paklāt gaišu materiālu, piemēram, baltu agroplēvi, un rīta vēsumā, kamēr vaboles ir mazkustīgas, tās nopurināt, savākt un iznīcināt. Bojātie ziedpumpuri jānolasa un jāsadedzina.

Aveņu un zemeņu pumpurus pirms ziedēšanas bagātīgi apkaisa ar sasmalcinātām priežu skujām, uz vienu augu ņemot 1-2 ēdamkarotes. Vairākas reizes sezonā var miglot ar pelnu izvilkumu vai ķiploku izvilkumu.

Receptes: 10 litriem ūdens pievieno 20 gramu dzeramās sodas, samaisa, apsmidzina augus.

Skudras

Depositphotos.com

Tās ne vienmēr jācenšas padzīt, jo skudras dara arī labus darbus - tās iznīcina kaitēkļus, vairo kālija un fosfora saturu augsnē, kaut gan arī palielina augsnes skābumu. Ja skudru par daudz vai arī tās ieperinājušās nevietā, piemēram, puķu podos vai puķu kastēs, tad tās neļauj iesakņoties jaunajiem stādiņiem, ēd augu sulīgās daļas, bojā pumpurus un var pārnest uz veselajiem augiem laputis. Skudras var padzīt, ja tām traucē - irdina un laista augsni, izjauc pūžņus. Pūzni var arī vienkārši savākt spainī un aiznest uz mežu.

Skudrām nepatīk biškrēsliņu, tomātu lapu, diļļu, vērmeļu un kliņģerīšu aromāts, šos augus var sasmalcināt un izbārstīt uz skudru takas.

Svarīgākais