TŪRISMS. Rožu laiks Rundāles pilī

 
RUNDĀLES PILS muzeja teritorija ir ļoti apjomīga – viss īpašums plešas 85 hektāros, no tiem 10 hektāri ir dārzs, bet apmēram 24 hektāri – mežs. Lauma Lancmane stāsta, ka pēc slimo ošu izciršanas, mežā, gaismā nokļuvuši, sākuši augt dažādi reti augi, un ir ieceres tur ierīkot dabas takas. «Gribam rādīt dažādus aizsargājamos augus, kukaiņus, tauriņus... Pat neticami, kas mežā ir saglabājies – aizsargājami augi, reti augi... Dzegužkurpītes, naktsvijoles, nārbuļi... Vēl rokas neaizsniedzas līdz meža apsaimniekošanai, jo pagaidām visi spēki tiek veltīti jau iekoptā dārza uzturēšanai kārtībā. To jau nevar teikt mūsu strādniekiem, bet mūsu dārzs ir koptāks nekā daudzi Eiropas dārzi, it īpaši labi to var redzēt, ja notrāpa brīdī, kad ir necirpts, neravēts, nenogrābts...» ©Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Rundāles pils ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Un jau vairākus gadus arī tā vēsturiskais baroka laika dārzs ir viens no skaistākajiem ne tikai Latvijā. Tieši pirms 35 gadiem, apmēram gadus desmit pēc Rundāles pils atjaunošanas sākuma, tur iestādīja pirmās liepiņas, bet uz vērienīgāku tā atjaunošanu bija jāgaida vēl 15 gadus.

Šīs nedēļas nogalē jau 13. reizi Rundāles pils muzejā notiks tradicionālie dārza svētki, kas tur tiek rīkoti rožu ziedēšanas pilnbriedā. Arī šoreiz svētkos tiks aktualizēta kāda tēma. Aizvadītajos gados uzmanības centrā bija gan rozes, arī tulpes un citas sīpolpuķes, gan kokaugu kolekcijas un vēsturiskās oranžērijas, gan parteri, strūklaka, Zaļais teātris, kā arī medības un izklaides 18. gadsimtā. Šā gada tēma - Lapenes baroka dārzā. 18. gadsimtā pie muižu dzīvojamām ēkām un valdnieku pilīm ierīkoja lielus skaistus dārzus. Tādu pie Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidences bija iecerējis arī Rundāles pils arhitekts Frančesko Rastrelli. Viņa projekts ar sarežģīto aleju, bosketu un pergolu tīklu attāli atgādina Versaļas parka uzbūvi, un tā īstenošana notika līdztekus pils celtniecībai (1736-1740). 18. gadsimtā dominēja baroka stils. Tam raksturīgs regulārās formās veidots dārzs, kas norobežots ar augstu žogu. Celiņi dārzu sadala regulāros laukumos, kurus sauc par bosketiem, tajos izvietoti labirinti, šūpoles un putnu sprosti, lapenes vai paviljoni, treljāžas režģi un pergolas, apaudzētas ar vijīgiem augiem. Šajā gadā Dārza svētkos tiks iepazīstināti ar vēsturiskajām noēnojuma konstrukcijām dārzā - lapenēm.

Šogad Rundāles pils Dārza svētkos būs iespēja labāk iepazīt Rundāles pils dārzu muzeja dārznieku pavadībā. Savukārt studiju kabinetā Dārznieka mājā būs pieejami materiāli par Rundāles pils parka atjaunošanu - augu saraksti un to izvietojuma shēmas, prezentācijas par iepriekšējo Dārza svētku tēmām, piemēram, par ziemcietēm, kokaugiem, rozēm, parteru veidošanu, vēsturiskajām oranžērijām u. c. interesantiem jautājumiem. Atdzīvinot 18. gadsimta gaisotni, Rundāles pilī šajā nedēļas nogalē ciemosies vēsturisko rekonstrukciju grupa no Polijas - Čenstohovas cietokšņa garnizona biedrība.

Lauma Lacmane stāsta, ka uzreiz pēc Rundāles pils muzeja nodibināšanas ķērušies klāt arī dārzam ar domu atjaunot regulāro franču stila baroka dārzu. Taču vispirms nācies izcirst vecos kokus - to izdevies paveikt no 1975. līdz 1978. gadam, visbeidzot izspridzinot lielos celmus. Tad teritorija bija jānolīdzina, jāierīko meliorācija (tajā vietā ir ļoti augsts gruntsūdeņu līmenis), jāievelk ūdensvads un jāveic vēl citi praktiski darbi, tāpēc pirmo liepu aleju varēja iestādīt vien 1984. gadā. Tomēr jau gadus desmit auga stādmateriāls, kas tika paņemts no vecajām liepām, tā teikt, tika saglabāti pirmatnējie gēni. Tomēr galvenie spēki tika virzīti pils restaurācijai, un dārzs palika novārtā, lai gan 1983. gada septembrī parkā norisinājās vislielākā talka muzeja vēsturē - 2180 talcinieki turpināja veidot 1978. gadā iesākto celiņu tīklu. Savukārt 1985. gadā, iestādot 8900 skābaržu, sākās augsto dzīvžogu veidošana, kas ietver aleju un šķērsaleju veidotos laukumus - bosketus. 1998. gadā sākās Dārznieka mājas restaurācija, un 2002. gadā pēc pils dienvidu fasādes restaurācijas tika atklāts rekonstruētais Zaļais teātris, bet 2005. gadā sāka īstenoties vērienīgā rožu dārza iecere. Pašlaik Rundāles pils parkā atjaunoti visi tipiskie baroka dārza elementi: ornamentālais parters, dzīvžogu ietverti bosketi, Zaļais teātris, lapeņu ejas jeb pergolas un paviljoni.

Lauma Lancmane uzskata, ka dārza galvenā vērtība ir tas, ko cilvēki, iespējams, pat nepamana, piemēram, te aug puķes, kādas varēja augt 18. gadsimtā. «Mūsu galvenā vērtība - mēs esam viens no retajiem īsteni vēsturiskajiem dārziem, jo mums nav gājuši pāri angļu dārzu pārveidojumi, kā tas, sākot no 18. gadsimta beigām, noticis ar daudziem dārziem Eiropā.