Latvietim dzīva uguns no laika gala saistījusies ar daudzām tradīcijām un kopīgu svētku svinēšanu, jo uguns ir mājas pavarda simbols, kas vienmēr garantē omulību un vedina uz apcerīgām domām.
Iekurot uguni dārzā, allaž rodas neikdienišķa, romantiska noskaņa, taču iekoptā teritorijā, kur nu katru reizi ienāk prātā, uguni nekursi: vajadzīgs vai nu dārza kamīns, vai īpaši iekārtota, ugunskuram paredzēta vieta.
Uguni dārzā var ievietot dažādos veidos: atstāt uz zemes, pakārt gaisā, nolikt uz galda vai plauktiņa. Dzīvas uguns liesma dzīvo arī dekoratīvā ietvarā ieliktā svecē, koka zarā iekārtā lukturītī, pie sienas piestiprinātā vai uz galda noliktā petrolejas lampā. Ja dārza platība neļauj ierīkot stacionāru uguns vietu, var izveidot vairākus miniatūrus ugunskurus – sasprauž degošas lāpas, lielā, lēzenā traukā saliek svecītes un palaiž baseinā vai dīķī!
***
Ja uguns dzīvos ugunskurā
Pirms ķerties pie ugunskura vietas veidošanas, labi jāizdomā, kādu to vēlas – vai nu tas vienmēr būs pieticīgs ugunskurs, ko ieskauj laukakmeņu krāvums, vai iespaidīga un pamanāma atpūtas vieta, uz kuru ved bruģēts celiņš. Atklātā vietā sakrauta un aizdedzināta malka ir visvienkāršākā uguns vieta, taču jāatceras: kurinot uguni tieši zālienā vai pļavā, zeme pēc malkas izdegšanas sakarst, tās pamatne izdeg un vietā, kur atradās ugunskurs, ilgu laiku rēgosies tukšs caurums, kur nekas neataug. Tāpēc ugunskuram ieteicams izveidot īpašu pamatni, piemēram, no laukakmeņiem vai ugunsizturīgiem ķieģeļiem. Lētākais un ātrākais paņēmiens: augsnē izrakt aptuveni 40 cm dziļu bedri, iebērt smiltis un virsū salikt laukakmeņus, uz kuriem tiks kurta uguns. Arī laukumu ap pašu ugunskura vietu var izveidot dažādi – izklāt ar laukakmeņiem, ķieģeļiem, bruģi vai īpaši veidotām plāksnēm.
Padoms
• Jānoskaidro, kāds ir valdošo vēju virziens dārzā. Atkarībā no tā sameklē vietu, kur uguns radītie dūmi traucēs vismazāk.
• Vispiemērotākā vieta būs tur, kur ir aizvējš. Ja dārzā no vējiem pasargātu vietu atrast grūti, jāpadomā, kā aizvēju nodrošināt saviem spēkiem. Var uzbūvēt nojumi vai lapeni, no klūgām var nopīt aizsargsienu. Sastādot rindā vai pusaplī nelielus krūmus, arī veidojas vēja aizsegs.
• Ugunij neizvēlas mitru vietu – lietainā laikā to izmantot nevarēs.
• Ugunskuram, kas deg ar atklātu liesmu, jāatrodas vismaz 20 metru attālumā no ēkām un kokiem – šis ir pirmais ugunsdrošības noteikums.
• Kurot uguni mājas tuvumā, aizsniedzamā attālumā jābūt ūdenim, ar ko apdzēst liesmas.
***
Ja ugunij tiek atvēlēts dārza kamīns
Ugunskurs vienmēr iederēsies lauku viensētas dārza ainavā, taču mazā pilsētas tipa dārzā tam vietas ne vienmēr pietiks. Piedevām jāņem vērā, ka vietējā pašvaldība blīvi apdzīvotās vietās ugunskurus kurināt vispār var aizliegt. Tad ugunskura loma jāuztic dārza kamīnam – mūrētam un pamatīgam vai mūsdienīgi modernam – ar gāzes degli. Tiesa, noskaņa būs cita nekā pie ugunskura, taču pilsētvidē šī alternatīva nav mazsvarīga, jo uguns būs drošībā.
Salīdzinājumā ar iekštelpu kamīniem dārza kamīna izbūve ir gan vienkāršāka, gan lētāka. To var uzmeistarot pašu rokām, jau gatavu var iegādāties būvmateriālu veikalos vai pasūtīt pie kamīnu ražotājiem. Dārza kamīns var būt pārnēsājams vai stacionārs, to, izmantojot kopējo skursteni, var savienot ar māju vai daļēji iebūvēt lapenē (ja dārzā tāda jau ir) – kopā ar atbilstošu apgaismojumu tas būs interesants dārza dizaina objekts, kas vienmēr sniegs brīnišķīgu baudījumu.
Padoms
• Jāzina, kādam nolūkam dārza kamīns galvenokārt kalpos – tikai uguns un romantikas baudīšanai vai arī ēdienu grilēšanai un kūpināšanai.
• Saviem spēkiem vien kamīnu ierīkot nav viegli – mūrēšanas darbus labāk uzticēt pieredzējušam podniekmeistaram.
• Ja darbu veic pats, iepriekš noteikti vajadzētu izgatavot precīzu skici un, ja vien iespējams, konsultēties ar zinošu speciālistu vai vismaz pieredzējušu cilvēku.
• Svarīgi izvēlēties kamīnam pareizo vietu – jāatrod, pie kā tam piekļauties (pie lapenes, saimniecības ēkas, speciāli mūrētas sienas). Kamīnam nevajadzētu atrasties dārza vai pagalma vidū.
• Īpaši svarīgi ir noteikt kamīna mutes un dūmeņa izmēru proporcijas, vērā jāņem arī dūmvada augstums un debespušu izvietojums.
• Dārza kamīnam der gan vietējie, gan no citurienes ievestie dabiskie akmeņi, kā arī āra apstākļiem piemēroti ķieģeļi. Kamīna apdarei var izmantot apmetumu, uguns un sala izturīgas flīzes, dažādu faktūru un tonalitātes akmens plātnes vai vecus, labi apdedzinātus ķieģeļus no kādas nojauktas ēkas.
***
Dārza grils
Atšķirībā no dārza kamīna grils ir paredzēts nevis siltuma un gaišuma radīšanai, bet ēdiena gatavošanai. Dārza grili lielākoties tiek veidoti no metāla un ir dažādos izmēros – sākot ar mazu un pārnēsājamu un beidzot ar tādu, uz kura satilpināt krietnu daudzumu gaļas. Grils, kas apvienots ar kūpinātavu, derēs lielā brīvdienu mājā, kur tiek gatavoti medījumi vai zivis.
Grils ir ērts lietošanā: nav jāprojektē tā atrašanās vieta dārzā, atkarībā no vajadzības to var likt pie mājas, zem jumta vai citur.
Padoms
• Grils nav kapitāla būve, pēc vajadzības to viegli nomainīt.
• Liekot grilu uz cieta pamata, piemēram, terases dēļu seguma vai bruģa, pamatne pēc gaļas cepšanas bieži paliek netīra, tāpēc to labāk novietot zālienā vai uz grantēta laukumiņa – šīs vietas pēc grilēšanas sakopt būs vieglāk.
***
Par papildu ērtību nodrošināšanu
● Visu vakaru pie ugunskura vai kamīna kājās neviens nenostāvēs, tāpēc jāpadomā par sēdvietām. Viens no populārākajiem, ātrāk un lētāk izgatavojamajiem sēžamajiem ir koka bluķi. Tie ir ērti pārvietojami.
● Omulīgākai pasēdēšanai var izgatavot vai iegādāties īpaši paredzētus dārza soliņus, tikai jāatceras, ka, ierīkojot stacionāras sēdvietas, tās jānovieto tā, lai sēdētāju kājas sniegtos līdz pirmajai ugunskura akmeņu
rindai – tad no uguns nākošais siltums pārlieku nekarsēs.
● Noteikti nedrīkst aizmirst par piemērotu galdu!
● Ja uz ugunskura iecerēts gatavot arī ēdienu, jau vietu veidojot, zemē jānostiprina speciāls statīvs (vislabāk – kustīgs un no āķiem noceļams), uz kura nostiprināt, piemēram, zupas katlu.
● Ar malku kurināmai uguns vietai tuvumā piederas arī malkas novietne.