Mauriņš atgūst spozmi

Iekopjot un apzaļumojot pagalmu pilsētvidē, ļaudis visbiežāk izvēlas pie savas mājas iekopt līdzenu, rūpīgi pļautu zālienu, kurā dominē graudzāles un nav piemaisījumu.

 Nozīmīgi ir saprast, ka, ja gribam, lai tam būtu dekoratīva vērtība, šāds zāliens ir rūpīgi jāmēslo un jākopj, norāda uzņēmuma Baltic Agro pārstāvji.

Sākot dārza darbu sezonu, vispirms būtiski pievērst uzmanību tam, kā pārziemojis zāliens – vai sals nav provocējis augsnes pacelšanos, vai tajā nav mehāniski bojājumi, pelējums vai sēnītes un vai mauriņa sega nav jāpielabo. Kad primārie apkopes darbi izdarīti, jāķeras pie zāliena mēslošanas. Kā norāda Baltic Agro mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītājs Egils Sviķis, «ilgtermiņā skaistu zālienu nav iespējams uzturēt, neņemot talkā specializētus minerālmēslus, kas atbaidīs mauriņa segas nelūgtos viesus – kukaiņus, nezāles un sūnas».

Problēmas pavasarī

Viena no būtiskākajām problēmām, kas var skart jaunu zālienu, ir augsnes pacelšanās, kas notiek, zemei sasalstot un zāles stādiņiem paceļoties uz augšu. Tā kā saknēm pazūd kontakts ar zemi, zāle novīst un iet bojā, tāpēc ir būtiski pārbaudīt, kā zāliens pārziemojis, jau agrā pavasarī. Vietās, kur augsne ir pacēlusies, bet mitrums vēl nav izsūcies, izcilātais zāliens jāpiemīda, lai saknes atgūtu saskari ar augsnes apakškārtu.

Pēc sniega nokušanas atklājas arī citi bojājumi – sārtais sniega pelējums un citas infekcijas sēnītes. Pazīmes, kas liecina par kādu mauriņa slimību, ir apaļi, neregulāri novītušas zāles plankumi, ko klāj sārta, balta vai pelēcīga sarma. Lai kaiti novērstu, inficētos laukumus nogrābj ar grābekli un izlīdzina pār tiem sausu, smalku smilti. Izvairīties no sniega pelējuma varēs, rudenī pirms sniega uzsnigšanas attīrot zāli no lapām, čiekuriem, skujām un nopļaujot. Ja augsnē radušās iedobes, arī tās jāaizpilda ar smiltīm, kam piejauktas citur izgrieztas zāles velēnas. Pēc tam tajā vietā biezā slānī iesēj tādas pašas sugas un šķirnes sēklu maisījumu, ko nosedz ar nostiprinātu šķiedras audumu.

Reizi gadā vertikulēt

Vēl viens no pirmajiem mauriņa sakopšanas darbiem pavasarī ir vertikulēšana – process, kura laikā ar speciālu ierīci zālienā tiek iegrieztas joslas, pa kurām augsnē var ieplūst gaiss. Vertikulēšanas laikā tiek arī mazliet sagrieztas augu saknes – tas savukārt liek augiem sacerot un dzīt jaunas saknes. Labākam rezultātam un zāliena ilgtermiņa kvalitātei speciālisti iesaka šo procesu veikt reizi gadā. Vertikulēšanu tikpat labi var veikt arī rudenī, bet jāatceras, ka pēc šīs procedūras zāliens uz nedēļu vai divām zaudē savu pievilcību, tāpēc pagalmu īpašnieki parasti nevēlas bojāt vēl skaistā un zaļojošā mauriņa izskatu.

Īpašajai zāliena apstrādes procedūrai seko tā mēslošana. Plānojot zaļās pagalma segas mēslojumu, jāsaprot, ka, to pilnvērtīgi nemēslojot, zāliens bojā neaizies, taču tajā iznīks prasīgākās graudzāles un tukšās vietas ieņems āboliņš, pienenes un citi maura augi.

Cīņa ar sūnām

Izvēloties mēslojumu, jāņem vērā katrā gadalaikā aktuālās zāliena vajadzības, piemēram, pavasarī jālieto mēslojums ar augstāku slāpekļa saturu. Šis mēslojums ir speciāli veidots, lai šķīstu lēnām, jo pavasarī gaisa un augsnes temperatūra ir pietiekami zema, arī augsnes mitrums ir pietiekams, tāpēc mēslojums šķīst lēnāk un tiek lēnāk uzņemts. Jāsaprot, ka ar pirmo mēslojumu pavasarī zālienam tiek nodrošināts pietiekams barības vielu daudzums līdz Jāņiem, kad var rasties nepieciešamība mēslot otrreiz.

Vislielākais drauds zāliena pievilcīgumam ir sūnas. Sūnas aug vidē, kur nav daudz barības vielu, taču tas nebūt nav vienīgais cēlonis – to ietekmē arī gaisa trūkums, sablīvēta augsne, paaugstināts mitrums, nepareizs pH līmenis u. c. faktori. To izskaušanai paredzēts speciāls pretsūnu mēslojums, ko lieto pavasarī, – tas iznīcina sūnas un dod zālei augšanai nepieciešamās barības vielas. Izvēloties lietot pretsūnu mēslojumu, svarīgi ievērot ražotāju ieteikumus. Pirms pretsūnu mēslojuma lietošanas sūnas ieteicams izplēst ar vertikulieri vai grābekli – tā kā mēslojums maina augsnes reakciju, zāliens drīz vien atgūst dekoratīvu izskatu. Tā kā zāliena mēslojums satur daudz sēra, dzelzs un citu ķīmisku elementu, to nav ieteicams lietot mitrā laikā, jo, nonākot uz celiņu seguma vai citām virsmām, mitruma ietekmē rodas brūni traipi, kas ilgi saglabājas un nav nomazgājami. Lai no tā izvairītos, mēslojumu vēlams kaisīt sausā laikā un tūlīt noslaucīt granulas no virsmām, kur tās nejauši nokļuvušas.

Pļaušanas augstuma izvēle

No pavasara līdz pat rudenim zāliens ir regulāri jāpļauj, līdz ar to bieži rodas neskaidrības – ko iesākt ar nopļauto zāli. Speciālisti iesaka – ja grib uzturēt tīru un koptu partera zālienu, nopļautais ir jāaizvāc, lai vecās sasmalcinātās augu atliekas nevarētu sakrāties, nosēsties un veidot stingru slāni, ko pēc tam grūti izplēst ar vertikulētāju. Ja nopļautās zāles atliekas zāliena saimniekam netraucē vai ja pļauts tiek ik pēc piecām dienām, tad nopļauto masu var samulčēt un atstāt. Ja pļauj retāk, tad nopļautais jāsagrābj un jāaizvāc, citādi tajās vietās zāle izdeg un nīkuļo.

Kas attiecas uz zāliena pļaušanas augstumu, dažiem šķiet, ka vislabāk to ir pļaut ļoti zemu, kā redzēts sporta laukumos, taču jāievēro, ka katrai zāliena sugai ir savs augšanas augstums. Mājas apstākļos nav ieteicams zāli pļaut zemāk par trim centimetriem, jo tad apkārtējās vides iedarbība ir ļoti izteikta – saulei spīdot, īsā zāle uzkarst, augsne ātri izkalst, karstums tiek pie saknēm, veidojas dzelteni laukumi, atsevišķas graudzāles iet bojā un paliek tikai izturīgākās, kas parasti nav skaistākās, savukārt tukšās vietas ieņem nezāles. Optimāli ir atstāt zāli vismaz piecu centimetru augstumā. Ja apstākļi ir labi, to var pļaut mazliet zemāk, bet, ja iestājas karstums, augstāk. Katra pļaušana zālei sagādā atkal jaunu stresu – sevišķi liels tas ir tad, ja zāli izaudzē garu un tad lielu daļu nogriež uzreiz.

Promo raksts tapis sadarbībā ar Baltic Agro