atmiņa

Atmiņas pasliktināšanās problēma ar vecumu satrauc daudzus cilvēkus. Zinātnieki saka, ka mūsu atmiņas stāvokli var ietekmēt ne tikai ģenētiskie faktori un dzīvesveids, bet arī atsevišķi pārtikas produkti.

Mūzikas atskaņošana visas dzīves garumā ir saistīta ar labāku atmiņu un domāšanas prasmēm vecumdienās, norāda Ekseteras universitātes pētnieki.

Ikviens kaut reizi steigā ir meklējis, kur nolicis telefonu vai atslēgas, bet nespējis atcerēties, kurā vietā. Šādi īslaicīgi atmiņas zudumi nav nekas neparasts. Speciālisti apkopojuši iemeslus, kāpēc tā notiek, vēsta "Eat This, Not That". 

Paliekot arvien vecākiem mūsu atmiņa pasliktinās. Izrādās, ka tas notiek jau pēc 20 gadu vecuma. Atmiņa lēnām, bet pastāvīgi pasliktinās, vēstīts portālā "Eat This, Not That".

Atmiņas traucējumi un atmiņas pasliktināšanās ir saistīta ar dažādām slimībām, un pēdējā gada laikā ir parādījušies arī jauni pētījumi par to, vai un kā tieši Covid-19 infekcija ietekmē cilvēka atmiņu.

Sajūta, kad desmito reizi tiek lasīts viens un tas pats, mēģinot atcerēties informāciju, taču domās tukšums, nav patīkama. Labā ziņa – atmiņu var trenēt ar dažādiem informācijas apstrādes paņēmieniem, tādēļ eksperti dalās ar ieteikumiem, ko darīt ar informāciju, lai to būtu vieglāk atcerēties.

Gadiem ejot prāta spējas var samazināties, atmiņa pasliktināties. Izlasi un noskaidro, kā pavisam vienkārši vari uzlabot savu atmiņu, veicot vien nelielas izmaiņas savā ikdienā!

Atmiņai ir nozīmīga loma ikviena cilvēka ikdienā, bez tās nav iespējams dzīvot pilnvērtīgi, un pat ikdienišķas darbības var sagādāt milzu grūtības. Atmiņas sarežģītos procesus būtiski ietekmē smadzeņu darbība, un tāpēc tā tiešā veidā atkarīga no mūsu dzīvesveida. Kā iespējams uzlabot atmiņu un kādi vitamīni un minerālvielas nepieciešami smadzeņu darbībai, skaidro sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

Ja cilvēkam ir laimējies atrast sev optimistisku otru pusīti, tad viņš ir mazāk pakļauts vecuma plānprātības attīstības riskam, vēsta Insider.

Ļaudis mēdz raizēties par iespēju saglabāt sociālo mediju, tostarp Twitter un Facebook, digitālos datus. Lietotāji parasti baidās zaudēt piekļuvi saviem kontiem un digitālajai dzīvei uzlaušanas vai citu veidu kibernoziegumu dēļ.

Lai labāk paturētu prātā būtiskas lietas, tās ieteicams uzzīmēt.

Divdaivu ginks jeb Ginkgo Biloba ir viens no visvairāk pētītajiem kokiem pasaulē. Produkti, kas satur divdaivu ginka lapu ekstraktu, ir visnotaļ pieprasīti, un īpaši par tiem interesējas cilvēki, kuri rūpēs par savu veselību dod priekšroku produktiem, kas iegūti no dabas vielām.

Atskārsme, ka pēdējā laikā atmiņa kļuvusi sliktāka un savas aizmāršības dēļ nākas ciest, ir satraucoša, jo sevišķi, ja tev par «cauro galvu» sāk aizrādīt citi. Ir taču lasīts par Alcheimera slimību un senilo demenci jeb vecuma plānprātību, kas šodien piemeklē nebūt ne tik vecus ļaudis. Vai tad ir tik ļauni?

Laiks piecelties, jo jaunā pētījumā secināts, ka ilga sēdēšana negatīvi ietekmē cilvēka smadzenes, informē PLOS One.

Nevajag samierināties ar atmiņas vājināšanos. Vispirms noteikti ir vērts šo jautājumu izrunāt ar ārstu, lai pārliecinātos, ka tā nav kādas slimības izpausme. Sliktai atmiņai ir daudz cēloņu: problēmas, kas saistītas ar smadzeņu asinsriti, dzirdes, redzes un citu maņu orgānu darbības traucējumi, arī emocionāli satricinājumi, ko rada ikdienas spriedze, nepareizs dzīvesveids – gan pārāk aktīvs, gan pārāk pasīvs, centieni uzņemt pārāk lielu informācijas daudzumu, reizēm arī atsevišķu medikamentu lietošana. Taču atmiņu iespējams uzlabot un attīstīt praktiski jebkurā vecumā.

Piešķirot atmiņas potenciālu, daba nav vienādi vēlīga pret visiem.

Vīrietis vārdā Ričs Bišops no Lielbritānijas ar savu rīcību ir pierādījis, ka mīlestības dēļ ir gatavs uz visu. Viņš panāca, ka mīļotā meitene, kura zaudēja atmiņu, atkal viņā iemīlas, vēsta "The Sun".

Ko da­rām brī­žos, kad at­mi­ņa mūs pie­viļ? To var vien­kār­ši ne­ņemt gal­vā, bet var sākt uz­trauk­ties, ka klāt iz­deg­ša­nas sin­droms, ka esi kļu­vis ga­lī­gi vecs vai – vēl jo tra­kāk – sā­kas kā­da sli­mī­ba. Ja ba­žas ne­liek mie­ru, no­teik­ti ir vērts aiziet pie ār­sta. Ja pro­blē­mām ir me­di­cī­nisks pa­mats, viņš no­zī­mēs te­ra­pi­ju, ja pa­ma­ta nav, pār­bau­de pa­lī­dzēs at­gūt sirds­mie­ru. Bet rei­zēm cil­vē­ki sa­asi­nā­ti re­aģē uz at­mi­ņas iz­strā­dā­ta­jiem jo­kiem, kaut arī tie ir pa­vi­sam pa­ras­ti un tā nu­dien var ga­dī­ties kat­ram.

Marvinam Valoniusam no Zviedrijas piemīt īpašs talants - viņš ir titulēts kā cilvēks ar vienu no vislabākajām atmiņām pasaulē, vēsta "The Local".

Atskārsme, ka pēdējā laikā atmiņa kļuvusi sliktāka un savas aizmāršības dēļ nākas ciest, ir satraucoša, jo sevišķi, ja tev par «cauro galvu» sāk aizrādīt citi. Ir taču lasīts par Alcheimera slimību un senilo demenci jeb vecuma plānprātību, kas šodien piemeklē nebūt ne tik vecus ļaudis. Vai tad ir tik ļauni?