Mūsu smadzenes dažreiz izspēlē pārsteidzošus un dažreiz pat mazliet biedējošus trikus. Tomēr tikt ar tiem galā ir pavisam vienkārši. Noteikti esat to piedzīvojis vismaz vienu reizi savā dzīvē: jūs ienācāt istabā un nevarat atcerēties, kāpēc jūs tur ieradāties.
Kāpēc tas vispār notiek un vai nevajadzētu vērsties pie ārsta, ja atkal esat aizmirsis, ko pirms pāris minūtēm gribējāt darīt, raksta Healthline.
Daudzus cilvēkus biedē šādi pēkšņi atmiņas traucējumi. Nevarat vien brīnīties: ko darīt, ja tā ir demences vai citu nopietnu traucējumu pazīme?
Bet patiesībā panikai nav iemesla. Turklāt šāda aizmāršība notiek pat absolūti veseliem cilvēkiem.
Tas viss attiecas uz "durvju ailes efektu", kas pazīstams arī kā "notikuma robežas efekts". Zinātnieki no Notre Dame universitātes ir atklājuši, ka, kad cilvēks iziet cauri durvīm, viņa prātā automātiski tiek iedarbināts "notikuma robežas efekts", kas atdala domu un atmiņu kopas vienu no otras, piemēram, ainas filmā.
Mūsu smadzenes spēj arhivēt domas, kas mūs nodarbināja iepriekšējā telpā, un tajā pašā laikā atbrīvot vietu jaunām idejām, uzdevumiem un iespaidiem.
Tāpēc šādi atmiņas traucējumi nav viena no satraucošajām neiroloģisko traucējumu pazīmēm. Tie tikai pavada ļoti noderīgu un būtisku smadzeņu īpašību.
Lasi arī: Miegs kā zāles: zinātnieki ir pierādījuši, ka atmiņa katru nakti tiek “pārstartēta”
Ko varat darīt, ja šī funkcija neļauj normāli veikt uzņēmējdarbību? Mēģiniet koncentrēties uz savām domām, kad ieejat citā telpā, un nenovērsiet uzmanību no sīkumiem. Tad būs vieglāk izvairīties no notikuma robežas efekta.
Jebkurā gadījumā, ja šī ir vienīgā jūsu atmiņas problēma, neuztraucieties, viss ir kārtībā.
Daži vienkārši noteikumi palīdzēs stiprināt atmiņu jebkurā vecumā.
Viens no netradicionālajiem veidiem ir veidot ieradumu gatavot pēc receptēm. Precīzi izpildot rakstītu plānu, smadzenes ir spiestas koncentrēties. Turklāt šāds hobijs uzlabos jūsu īslaicīgo un darba atmiņu.
