Neatkarīgā / Autori

Krievijā turpinās pirms trijiem gadiem sagrābtās Zaporižjas atomelektrostacijas sagūstīto darbinieku tiesas procesi. Zaporižjas AES termiskās automatizācijas un mērījumu darbnīcas darba drošības inženieris Sergejs Potings notiesāts uz vienu no garākajiem termiņiem – 19 gadiem cietumā. Par to, cik atomelektrostacijas darbinieku vēl atrodas nebrīvē un vai ir iespējams viņus atbrīvot, raksta "currenttime.tv", atsaucoties uz "Radio Brīvība" Ukrainas dienesta projektu "Azovas reģiona ziņas".

Marta vidū Horvātija, Albānija un Kosova vienojās par militāru sadarbību. Atbildot uz to, Serbija un Ungārija paziņoja par mērķi izveidot savu militāro aliansi. Vai tas apdraud drošības situāciju Balkānu reģionā, skaidroja Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" savā interneta portālā "dw.com".

Daudzas Eiropas valstis ir atjaunojušas obligāto militāro dienestu. Vācijā, saskaņā ar nākamās koalīcijas valdības plānu, militārais dienests paliks brīvprātīgs. Vismaz tuvākajā nākotnē, ziņo Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" savā interneta portālā "dw.com".

Sakaru sistēmas bruņotajos spēkos dēvē par armijas nervu. Mūsdienīgas kaujas operācijas, kurās ir iesaistīti dažādu veidu karaspēki, bez efektīviem sakaru līdzekļiem nav iespējamas. Polijas armijā sakaru jomā šobrīd nav tā labākā situācija, bet drīz tas mainīsies, jo bruņotajos spēkos tiks ieviesta jaunā lāzera informācijas tehnoloģija, kas nodrošina ātru un drošu datu pārsūtīšanu. Lāzera tehnoloģija ir izturīga pret traucējumiem un noklausīšanos, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

ASV prezidenta Donalda Trampa ievedmuitas nodokļu ieviešana un OPEC+ negaidītais lēmums strauji palielināt naftas ieguvi var radīt nopietnas sekas naftas eksportētājvalstīm, tostarp Krievijai, ziņo Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" (DW) savā interneta portālā "dw.com".

To cilvēku skaits, kas vēlas atstāt okupētās Ukrainas teritorijas, palielināsies. Saskaņā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina dekrētu līdz 2025. gada 10. septembrim visiem ukraiņiem, kuri nav pieņēmuši Krievijas pilsonību, okupētās teritorijas ir jāatstāj vai jāreģistrējas kā migrantiem. Tajā pašā laikā tie, kuri vēlas šīs teritorijas pamest, apgalvo, ka kļūst arvien grūtāk to izdarīt. Kas notiek ar cilvēkiem Krievijas okupētajās teritorijās, pēta "currenttime.tv" un “Radio Liberty” projekts "Azovas reģiona ziņas".

ASV gatavojas iesaistīties cīņā par varu Arktikas reģionā. Tomēr ASV ir akūts tādu kuģu trūkums, kuri var pārvietoties ledus klātos ūdeņos. Tāpēc, lai neatpaliktu no Krievijas un Ķīnas, kas arī izvērtušas savu darbību šajā reģionā, ASV apsver iespēju pasūtīt jaunus ledlaužus Somijas kuģu būvētājiem, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".

Martā apritēja tieši 11 gadi, kopš Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Daudzas starptautiskās organizācijas un valstis ir atzinušas šīs Krievijas darbības par nelikumīgām, nosodījušas tās un noteikušas sankcijas Maskavai. Cilvēki, kuri tolaik pameta Krimu, “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” interneta portālam "currenttime.tv" stāsta par savu dzīvi svešumā, kā viņiem visvairāk pietrūkst, vairs nevēlas tur atgriezties, tomēr pauž cerību, ka Krima kādreiz atkal piederēs Ukrainai.

Visu ziemu Ukrainas bruņotie spēki vairākās vietās mēģināja sagrābt iniciatīvu kaujas laukā, bet tajā pašā laikā centās izvairīties no sakāves, atkāpjoties no Krievijas Kurskas reģiona. Ko atnesis kara ceturtais pavasaris un kāpēc zūd cerības uz pamieru Ukrainā, analizē “Radio Brīvība” savā interneta portālā "svoboda.org".

Norvēģijas sabiedriskais medijs "NRK" atklājis jauna veida krāpniecību ar viltotiem apdrošināšanas dokumentiem. Tā ļauj ekspluatēt kuģus, kuri pārvadā Krievijas naftu. Šāda krāpniecība nodrošina pamatīgas naudas plūsmas uz Vladimira Putina "kara kasi", vēsta Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".

Igaunijas parlaments Rīgikogu trešdien grozīja Baznīcu un draudžu likumu, lai nodrošinātu, ka reliģiskās organizācijas, kas darbojas Igaunijā, nedrīkst izmantot, lai kurinātu naidu vai vardarbību pret citu valsti, tautību, reliģiju vai kultūru, ziņo Igaunijas nacionālā televīzija ERR savā interneta portālā "news.err.ee".

Banku un apdrošināšanas sabiedrību interešu grupa "Finance Finland" ierosina valstij katram jaundzimušajam, uz kuru attiecas Somijas sociālais nodrošinājums, piešķirt 300 eiro ieguldījumiem. Saskaņā ar "Finance Finland" izpilddirektora Arno Ahosniemi teikto, ar pašreizējo dzimstības līmeni sākotnējais kapitāls 300 eiro apmērā valstij izmaksātu aptuveni 12 miljonus eiro gadā, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".

Vācijā vēl nav izveidota jauna valdība, bet viena no tās prioritātēm jau ir skaidra – liela mēroga investīcijas aizsardzības jomā. Tas ir tas, kas Vācijas armijai nepieciešams vissteidzamāk, jo situācija nav iepriecinoša – sabrukusi militārā infrastruktūra, personāla trūkums, novecojušas ieroču sistēmas, kaujas dronu un munīcijas trūkums, kā arī nepieciešamība veikt bruņoto spēku digitālo transformāciju, ziņo Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" (DW) savā interneta portālā "dw.com".

"Bail dzīvot, kad saproti, kādi viņi atgriežas." Krievijā turpinās vardarbīgi noziegumi, kurus pastrādājuši iebrukuma Ukrainā dalībnieki. Kā lēš Krievijas neatkarīgais medijs "Verstka"("verstka.media''), trīs gadu laikā mājās atgriezušies kara "veterāni" nogalinājuši un sakropļojuši vairāk nekā 750 cilvēku. Šī statistika turpina augt, ziņo “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā portālā "currenttime.tv," atsaucoties uz "Sibir.Realii"("sibreal.org").

"Agrāk palaida 150 "Shahed" raķetes mēnesī, tagad tikpat tiek palaistas vienā dienā." Krievijas raķešu modernizācija un apšaudes taktikas maiņa sarežģī Ukrainas aizsardzību, vēsta “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv".

1991. gadā Ukraina kļuva par neatkarīgu valsti ar aptuveni 52 miljoniem iedzīvotāju. Tā pēc iedzīvotāju skaita bija otra lielākā valsts pēc Krievijas no bijušās PSRS. Krievijā tobrīd dzīvoja 147 miljoni cilvēku. Tagad, pēc 34 gadiem, Ukrainas iedzīvotāju skaits sarucis gandrīz uz pusi.

"Eiropas Savienībā (ES) ir vajadzīgi risinājumi, lai uzlabotu militāro mobilitāti, tostarp noteikumi karaspēka pārvietošanai starp valstīm, kā arī kopīgs algoritms reaģēšanai uz hibrīddraudiem jūrā," konferencē ar ES valstu parlamentāriešiem sacīja Polijas premjerministra vietnieks un nacionālās aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Somijas Autoskolu asociācija un Somijas Ceļu satiksmes drošības padome uzskata, ka pašreizējais Vadītāja apliecību likums ir jāreformē pēc iespējas ātrāk. Izmaiņas varētu uzlabot satiksmes drošību un samazināt jauno autovadītāju nokļūšanu ceļu satiksmes negadījumos, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā portālā "yle.fi".

Šķietami nekaitīga fotogrāfija, kas ievietota internetā 2024. gada septembrī, ir tikai neliels gabaliņš pierādījumu mozaīkā, kuru “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” (rferl.org) Baltkrievijas dienests atklājis par slepeno Krievijas kodolieroču bāzi šajā Austrumeiropas valstī. Iespējams, ka Krievijas kodolgalviņas tiek glabātas vēl arī kādā citā militārajā bāzē Baltkrievijā.

Pirms kara Ukrainas pilsētā Zaporižjā dzīvoja aptuveni 700 tūkstoši cilvēku. Tagad šajā pilsētā dzīvo arī aptuveni 150 tūkstoši migrantu no tiem Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas reģioniem, kurus Krievija jau ir sagrābusi vai kuri ir pakļauti pastāvīgai apšaudei. Katrs ceturtais vai piektais Zaporižjas iedzīvotājs ir bēglis vai migrants. “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv" atreferē, ko atbēgusī tauta stāsta par Putinu, Trampu un "referendumu" leģitimitāti.

"Polija aktīvi strādās, lai Eiropas Savienība (ES) atzītu, ka kodolenerģija ir pielīdzināma atjaunojamiem enerģijas avotiem, lai attieksme pret kodolenerģiju būtu tāda pati kā pret saules paneļiem un vēja ģeneratoriem," ekonomikas ziņu portālam "wnp.pl" sacīja Polijas valdības pilnvarotais stratēģiskās enerģētikas infrastruktūras jautājumos Vojceks Vrokna.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā desmitiem tūkstošu ukraiņu ir pametuši savu valsti. Šobrīd Eiropā dzīvo aptuveni 4,3 miljoni bēgļu. “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv" stāsta, kā klājas Ukrainas kara bēgļiem Čehijā.