Lietuvā uzņēmumi, kas pamanījuši tā saukto degvielas tūrismu, ierosina no nākamā gada apturēt plānoto degvielas akcīzes nodokļa paaugstināšanu un, lai mudinātu pārvadātājus uzpildīt degvielu vietējā tirgū – kompensēt cenu starpību starp degvielas cenu Lietuvā un kaimiņvalstīs, atsaucoties uz aģentūru BNS, raksta Lietuvas medijs "kauno.diena.lt".
Prognozējot, ka šogad valsts budžets iekasēs aptuveni divreiz vairāk akcīzes ieņēmumu nekā plānots, tirgus dalībnieki arī mudina valdību saskaņot akcīzes nodokļa plānus ar citām valstīm.
"Mēs piedāvājam izmantot franču, beļģu praksi, jebkuras valsts instrumentu, kas neatkarīgi no gadījuma jau ir izveidoti un ar kuru palīdzību tiek veiktas daļējas akcīzes nodokļa atmaksas. Komerciālajam transportam tiek atmaksāta akcīzes nodokļa starpība starp kaimiņvalstīm," otrdien preses konferencē sacīja Baltijas valstu degvielas uzpildes staciju tīkla "Circle K" vadītājs Skirmants Mačiuks.
"Mēs redzam, ka akcīzes nodokļa palielinājums ir plānots 2026.-2027. gadam, bet nav plānots 2028.-2030. gadam. Mēs ierosinām 2026. gada palielinājumu pārcelt par gadu. Šajā laikā varbūt arī mūsu kaimiņi kļūs sociāli atbildīgi un pacilāti. Turklāt šajā laikā būtu iespējams ieviest (..) daļējas kompensācijas, lai atgūtu tranzīta transportu," sacīja Atjaunojamo degvielu asociācijas "Future Fuel" viceprezidents Jurgis Polujansks.
Pēc S. Mačiuka domām, kompensācija pārvadātājiem par degvielas cenu atšķirību izlīdzinātu degvielas cenas Lietuvā un, piemēram, Polijā, tāpēc uzņēmumi un iedzīvotāji biežāk uzpildītu degvielu Lietuvā.
Saskaņā ar uzņēmumu aplēsēm, šī gada janvārī-aprīlī budžeta ieņēmumi no akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (PVN), ņemot vērā iepirkumus no pagājušā gada decembra, palielinājās par 7,4 procentiem līdz 304,3 miljoniem eiro. Neskaitot decembra darījumus, akcīzes nodoklis tika iekasēts par 0,3 procentiem mazāk - 282,4 miljoni eiro.
Pēc ekonomista Aļģirda Bartkus domām, tas liecina, ka, lai gan no akcīzes nodokļa tiek iekasēti lielāki ieņēmumi, samazinoties degvielas pārdošanas apjomam, tiek iekasēts mazāks PVN.
"Mēs noslēgsim gadu vai nu ar nelieliem zaudējumiem, vai nelielu budžeta plusu (..) piespiežot iedzīvotājus maksāt vairāk par dīzeļdegvielu (..) samazinot pārdošanas apjomus. Mēs saglabājam vairāk vai mazāk līdzīgus ieņēmumus un palīdzam uzkrāt budžetu Polijai," sacīja A. Bartkus.
Tirgus dalībnieki arī prognozē, ka valsts, kas gada četros mēnešos no akcīzes nodokļa iekasējusi 17,4 miljonus eiro, nesasniegs 2025. gada degvielas akcīzes iekasēšanas plānu: tiks iekasēta tikai puse no tā - 100 miljoni eiro.
Tirgus dalībnieki brīdina, ka degvielas akcīzes nodokļa pieaugums veicina "degvielas tūrismu" - lielākā daļa pārvadātāju un patērētāju uzpilda degvielu ārpus Lietuvas, degvielas uzpildes staciju tīkli zaudē ieņēmumus.
"Dīzeļdegviela ir kļuvusi dārgākā reģionā. Mums ir parādījies degvielas tūrisms, kad dīzeļdegvielas litra cenas starpība (..) (akcīzes nodoklis - BNS) starp Poliju un Lietuvu ir kļuvusi par 13 centiem, par Lietuvas zaudējumu," preses konferencē sacīja Lietuvas Inovatīvās enerģijas un tirdzniecības asociācijas (LIEPA) prezidente Kristina Čeredničenkaite.
Pēc viņas teiktā, litrs dīzeļdegvielas šogad ir kļuvis dārgāks par 13 centiem, bet benzīns - par astoņiem centiem.
Pēc tirgus dalībnieku datiem, dīzeļdegvielas pārdošanas apjomi gada pirmajos četros mēnešos samazinājās par aptuveni 15 procentiem salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn - tika pārdoti par 73 miljoniem litru mazāk.
Saskaņā ar viņu sniegto informāciju, šī gada janvārī-aprīlī Lietuvas degvielas uzpildes stacijas ieņēmumos saņēma par 111,2 miljoniem eiro mazāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn, bet atjaunojamās degvielas pārdevēji - 36 miljonus eiro.
Pēc tirgus dalībnieku domām, 90 procenti aptaujāto pārvadātāju uzpilda degvielu Polijā.
"Šis faktiski ir vidēja tīkla apgrozījums Lietuvā - uzņēmums ar 25-30 degvielas uzpildes staciju tīklu, kurā strādā 300-400 darbinieku, tiek slēgts. Šis apgrozījums nonāk Polijā vai Zviedrijā,” sacīja S. Mačiuks.
Kā ziņoja BNS, finanšu ministra vietnieks Kristups Vaitekūns otrdien paziņoja, ka vasaras beigās vai rudens sākumā kļūs skaidrs, vai ir jāpielāgo akcīzes politika. Pēc viņa teiktā, pagaidām visvairāk satrauc tas, ka, ja Lietuva turpinātu palielināt dīzeļdegvielas akcīzes nodokli, tā būtu vienīgā valsts, kurā dīzeļdegvielai akcīzes nodoklis būtu augstāks nekā benzīnam.
Pēc tā sauktā Aizsardzības fonda likuma pieņemšanas pagājušajā gadā, kopš janvāra Lietuvā akcīzes nodoklis benzīnam, dīzeļdegvielai, "zaļajai" lauksaimniekiem paredzētajai dīzeļdegvielai, naftas gāzei un citiem energoproduktiem ir palielināts par sešiem centiem litrā (bez PVN).
