Polijā aizsākušies pirmie lielie “tērauda” protesti – tērauda rūpniecības strādnieki devās gājienā pa Varšavas ielām no parlamenta uz premjerministra kanceleju. Arodbiedrību pārstāvji norāda, ka tērauda rūpniecībā drīz var sākties atlaišanas vilnis, kam sekos rūpnīcu likvidācija, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Polijas lielākās arodbiedrības, kas darbojas tērauda rūpniecībā, iepriekš bija paziņojušas par kopīgu valsts mēroga protesta akciju.
Demonstrācija sākās Polijas Seima priekšā, pēc tam dalībnieki devās uz Ministru prezidenta kanceleju. Arodbiedrību locekļi arī sagatavoja kopīgu petīciju, kas adresēta premjerministram Donaldam Tuskam.
"Enerģijas cena rūpniecībai Polijā un visā Eiropas Savienībā (ES) ir vairākas reizes augstāka nekā mūsu konkurentiem no Āzijas vai ASV. Polijas tērauda rūpnīcas vairs nespēj uzņemties ES klimata politikas slogu. Turklāt vēl ir ASV ieviestie 25% tarifi tēraudam. Bez valdības steidzamas rīcības Polijas tērauda rūpniecība un citas energoietilpīgas nozares saskarsies ar likvidācijas un atlaišanas vilni," maija sākumā sacīja arodbiedrības "Solidaritāte" Nacionālās metalurģijas nodaļas priekšsēdētājs Anžejs Karols.
Starp citām tērauda nozares problēmām arodbiedrību pārstāvji cita starpā norādīja uz Polijas un ES tirgus pārpludināšanu ar tēraudu no valstīm ārpus ES, t.i., no valstīm, kurās netiek piemērots dārgais klimata politikas slogs. Arodbiedrību pārstāvji norāda, ka, neskatoties uz daudzajiem aicinājumiem, valdība nereaģē uz energoietilpīgās nozares padziļināto sabrukumu.
Silēzijas-Dabrovas "Solidaritātes" priekšsēdētājam Dominikam Koložam tika jautāts par metalurģijas arodbiedrību un citu energoietilpīgu nozaru izpausmēm. Viņš sacīja, ka tērauda rūpniecība, tāpat kā smagā rūpniecība Polijā un Eiropas Savienībā, jau ir "uz bankrota robežas". "Eiropas Savienības klimata politikas dēļ un, otrkārt, tāpēc, ka mūsu tērauda tirgu pārpludina produkti, kas nāk nevis no Ķīnas, bet galvenokārt no Ukrainas," norādīja D. Koložs. "Ukraiņi nekaunīgi dempingo šo tirgu, kas ir ārpus jebkādas kontroles," viņš piebilda. Tāpat D. Koložs norādīja, ka imports tiek veikts arī no citiem virzieniem, kur klimata politika nedarbojas.
"Jo īpaši ņemot vērā šos divus jautājumus, protestam ir jānotiek, jo mums ir signāli, ka tērauda rūpniecība to vispār nespēs izturēt līdz gada beigām," atzīmēja arodbiedrības priekšsēdētājs.
Viņš uzsvēra, ka tērauda rūpniecību īpaši ietekmē zaļā kursa negatīvā ietekme - tērauda rūpniecībā enerģijas cena pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājusies par vairāk nekā 80 procentiem. Viņš atgādināja, ka nozare visā Eiropā cenšas noteikt maksimālo enerģijas cenu tērauda un energoietilpīgām nozarēm 60 eiro apmērā.
"Mums ir pilnīgi nesaprotama situācija. Eiropa koncentrējas uz bruņojumu, Polija koncentrējas uz bruņojumu. Mēs veicam enerģētikas pārkārtošanu, mēs būvējam šīs muļķīgās vējdzirnavas. Un izrādās, ka Polijas tērauda rūpnīcas nepiedalās enerģētikas pārkārtošanā vai bruņojuma jautājumā," norādīja D. Koložs.
"Tērauda cenas ir tik zemas, ka ir grūti līdzsvarot izmaksas. Polijā konkurētspējīgām enerģijas cenām vajadzētu būt prioritātei - šobrīd tās ir vienas no augstākajām Eiropā, kas nostāda energoietilpīgo nozari Polijā ļoti sarežģītā situācijā," iepriekš intervijā "wnp.pl" sacīja "Arcelor Mittal Poland" prezidents Vojceks Košuta.
"Visā Eiropā tirgus neveicina energoietilpīgu rūpniecību. Mēs darām visu, lai pielāgotos šiem apstākļiem un nodrošinātu, ka tas, ko mēs ražojam, atrod pircējus, neskatoties uz to, ka cenas nav pievilcīgas un tirgus sarūk. Pagājušajā gadā mums bija jāpieņem daži sarežģīti lēmumi...
Slavenākais no tiem bija koksa rūpnīcas slēgšana Krakovā. Mēs to izdarījām nedaudz agrāk nekā gaidījām, bet tikai tāpēc, ka 2023. un 2024. gada mijā koksa cenas samazinājās zem ražošanas izmaksām. Šādos apstākļos nav iespējams uzturēt biznesu.
Tas bija grūts lēmums, bet, pateicoties sadarbībai ar sociālo pusi, mums darbiniekiem izdevās atrast risinājumus. Lielākajai daļai no viņiem tika piedāvāts darbs citās rūpnīcās Krakovā un citās mūsu filiālēs. Daži darbinieki ir priekšlaicīgi aizgājuši pensijā, un daži joprojām strādā koksa rūpnīcā, veicot darbības, kas izriet no ražošanas pārtraukšanas," pastāstīja uzņēmuma prezidents.
"Viens no pirmajiem skaitļiem, ko es pārbaudu katru dienu, ir enerģijas cena. Un es redzu, kā tā joprojām aug. Tomēr problēma ir ne tikai pats pieaugums, bet arī fakts, ka vidējā elektroenerģijas cena Vācijā pagājušā gada pirmajos trīs ceturkšņos bija par 18 procentiem zemāka nekā Polijā. Francijā starpība bija pat 47 procenti.
Tas padara mūsu produkciju automātiski mazāk konkurētspējīgu pat Eiropas tirgū. Pagaidām mums izdodas kontrolēt šo risku, taču tas neļaus mums plānot savu biznesu stabilā un ilgtermiņā," atzina V. Košuta.
"Tērauda cenas ir tik zemas, ka mums ir grūti līdzsvarot izmaksas ar standarta produktiem. Tāpēc mēs cenšamies ieguldīt jaunu produktu ieviešanā ar augstāku peļņu. No vienas puses, mums ir sliedes, kurām ir raksturīga augsta izturība pret lūzumiem un zems atlikušā sprieguma līmenis, kas tieši uzlabo drošību dzelzceļa satiksmē, kas ir labi uzņemtas tirgū, un, no otras puses, mums ir loksnes no mūsu filiāles Sventohlovicē, cinkotas ar jaunu sakausējumu, nodrošinot labākas pretkorozijas īpašības.
Arī Krakovā mēs gatavojamies būvēt jaunu cinkošanas vannu jauna pārklājuma ražošanai, kuru plānojam sākt gada vidū. Runājot par Krakovu, ir vērts pieminēt, ka vietējā kausēšanas rūpnīcā jau darbojas ūdeņraža krāsnis, un tur kausētie produkti ir ļoti augstas kvalitātes. Bez šādiem ieguldījumiem mums būtu grūtāk atrasties šajā sarežģītajā tirgū. Pielāgoti produkti ar neparastām īpašībām un ražoti vietējā līmenī, t.i., ar īsu piegādes laiku, ļauj sasniegt labākus rezultātus - pateicoties augstai pievienotajai vērtībai," sacīja uzņēmuma vadītājs.
Vietējā ražošanā arī piegādes laiks ir priekšrocība. Importa gadījumā, kurā materiālam jāierodas pēc dažām nedēļām, pastāv lielāks kavēšanās risks, ko izraisa nelabvēlīgi laika apstākļi vai ģeopolitiskie faktori.
"Mēs varam ieplānot mūsu produktu piegādes konkrētai nedēļai. Vairāk nekā 95 procenti piegāžu tiek veiktas savlaicīgi un saskaņā ar specifikāciju. Tas ir diezgan augsts rādītājs, ņemot vērā mūsu produktu daudzveidību, kas skaitāma simtos. Tikai sliežu gadījumā mēs piedāvājam vairākus desmitus to veidu," uzsvēra V. Košuta.
"Mēs noteikti centīsimies saglabāt savu ražošanas jaudu tādā līmenī, kādu mums izdevās sasniegt 2024. gadā. Mēs vēlēsimies maksimāli palielināt to sortimentu ražošanu, kas ir pilnībā ienesīgi.
Ja mēs paskatāmies uz Polijas tirgu, lielākā problēma ir pieaugošais imports, kas veido pat 80 procentus no acīmredzamā patēriņa. Tas ir saistīts ar zemākām importētā tērauda cenām, ko rada zemākas ražošanas izmaksas trešajās valstīs. Šīs atšķirības izriet no tā, ka trešo valstu ražotāji netiek apgrūtināti ar oglekļa dioksīda emisijas kvotu iegādes izmaksām.
Kad mūsu kontinents nolēma kļūt par līderi klimata politikā, kas ir cēls mērķis, tika pieņemts, ka visi pārējie sekos šim piemēram. Tomēr tas nenotika, un Eiropas konkurētspēja ražošanas darbībās globālā mērogā, un tas ir tērauda rūpniecības gadījumā, ievērojami samazinās," konstatēja V. Košuta.
Uzņēmuma prezidents uzskata, ka Eiropai, ja tā vēlas, lai tērauda rūpniecība attīstītos, ir jāveido visaptveroša regulatīvā vide. Jautājumi, kas steidzami jārisina, ietver importa samazināšanu no trešajām valstīm, īstenojot ārkārtas tirgus aizsardzības pasākumus un pastiprinot OIKM (oglekļa ievedkorekcijas) mehānismu.
No otras puses, konkurētspējīgām enerģijas cenām ir jābūt Polijas valdības absolūtai prioritātei - tās pašlaik ir vienas no augstākajām Eiropā, un tas nostāda energoietilpīgo rūpniecību valstī ļoti neizdevīgā situācijā.
"Es ceru uz izmaiņām ES noteikumos. Mēs ar nepacietību gaidām Eiropas Komisijas plānu publicēšanu attiecībā uz zaļā kursa industriālo plānu. Es ceru, ka tādi signāli kā Mario Dragi ziņojums atvērs acis ES lēmumu pieņēmējiem," savu cerību pauda uzņēmējs.
