Koalīcijas līgums starp Igaunijas Reformu partiju un partiju "Igaunija 200" ietver klauzulu, kurā sākotnējo lēmumu par bērnu uzturēšanas strīdiem pieņem mākslīgais intelekts, ko pēc tam apstiprina tiesnesis. Turklāt tieslietu un digitālo lietu ministre Līsa Pakosta vēlas grozīt Ģimenes tiesību likumu, lai samazinātu tiesnešu rīcības brīvību citu apstākļu vērā ņemšanā, ziņo Igaunijas nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "err.ee".
"Mūsu vēlme ir saudzēt bērnus un labāk aizsargāt bērnu intereses. Patiesībā mums joprojām ir ārprātīgs daudzums strīdu tiesā par bērnu uzturlīdzekļu summu. Tēlaini runājot, par tūkstošiem eiro tiek argumentēta 40 eiro mēneša maksājumu starpība. Priekšlikums ir tāds, ka mēs izmantosim vairāk mākslīgā intelekta, lai aprēķinātu summu. Tas ir tāpēc, lai nodrošinātu uz datiem balstītu taisnīgu risinājumu. Mēs kā valsts zinām, vai bērnam ir īpašas vajadzības, vai viņš mācās, kādi ir vecāku ienākumi, vecāku finansiālais stāvoklis, kāds ir viņu ģimenes stāvoklis. Pamatojoties uz šīm zināšanām, var veikt uz datiem balstītu aprēķinu," intervijā "err.ee" stāstīja tieslietu ministre Līsa Pakosta.
Viņa uzskata, ka došanās uz tiesu patiesībā nozīmē daudz ko. Tad, kad vecāki dodas uz tiesu, lai strīdētos, viņi sāk vainot viens otru. Tiesas sēžu laikā protokolā paliek apsūdzības par to, kāpēc viens vai otrs no vecākiem ir šausmīgi slikts. Bet bērns vēlāk, kad kļūs par pieaugušo, izlasīs šos tiesas materiālus, un tas neveicina patiesā mērķa sasniegšanu. Patiesībā abiem vecākiem vajadzētu veltīt pūles bērna labklājībai un strādāt kopā, lai to panāktu.
"Šeit mēs varam izmantot mākslīgo intelektu bērna labā, mēs varam to izmantot, lai pieņemtu gudrākus un uz datiem balstītus lēmumus bērna fiziskās un garīgās veselības labā. Patiesībā mēs varam arī ietaupīt laiku un naudu diviem vecākiem, kas strīdas savā starpā," uzsvēra tieslietu ministre.
"Galīgo lēmumu vienmēr pieņem tiesnesis. Mēs gribētu samazināt strīdu par sīkumiem tiesā, kur vecāki nāk ar čekiem un sāk pierādīt, kurš ko nopirka par skaidru naudu. Tiesnesim to nekad nevar pierādīt. Tiesās ir ļoti daudz šādu strīdu, un šie strīdi vēlāk kavē vecāku sadarbību. Mēs samazinātu šo tā sauktā apsvēruma daļu un pieņemtu vairāk uz datiem balstītus lēmumus. Vecāki varētu vērsties tiesā tikai tad, ja mākslīgā intelekta savāktie dati ir nepareizi, t.i., ja ir faktiskas kļūdas, kas būtu jālabo. Tas var arī notikt. Bet pretējā gadījumā uz datiem balstītu lēmumu pieņem mākslīgais intelekts, tiesnesis to apstiprina, ja viņš domā, ka tas ir labi. Mēs varam paglābt bērnu no ļoti bieži neglītā strīda starp miesīgu māti un miesīgu tēvu," ir pārliecināta L. Pakosta.
Tieslietu ministre uzskata, ka tas ir pareizi, jo šobrīd tiesās ir ļoti lieli strīdi par divām lietām. Pirmkārt, notiek debates par to, cik daudz laika vecāks pavada kopā ar bērnu, kā arī par skaidras naudas pirkumiem un izdevumiem. Tas aizņem daudz laika ģimenēm un sasprindzina attiecības ar bērniem.
Otra lieta ir Ģimenes tiesību likums, kas arī būtu jāgroza. Tas dotu tiesnesim iespēju apsvērt visus pārējos apstākļus. Un, ja finansiāls strīds par bērna vajadzībām jau ir izcēlies, tad diemžēl vecāki ļoti vēlas vērsties tiesā ar visiem šiem citiem apstākļiem. Tas ne vienmēr ir bērna interesēs, un šis īpatsvars ir jāsamazina.
Saskaņā ar Tieslietu ministrijas datiem, Igaunijā ir vairāk nekā 10 000 uzturlīdzekļu parādnieku. Kopā ar procentiem kopējā parāda summa ir vairāk nekā 120 miljoni eiro, un šī summa pieaug. "Mēs patiesībā runājam par milzīgām naudas summām, ko ir parādā bērniem Igaunijā," sacīja tieslietu un digitālo lietu ministre.
Gadu no gada valsts ir pievienojusi dažādus pasākumus, lai labāk ierobežotu uzturlīdzekļu parādniekus. Piemēram, ja uzturlīdzekļi netiek maksāti, valsts var konfiscēt ceļošanas dokumentus un transportlīdzekļus, un tiesu izpildītājam reizi gadā parādnieka mājā ir jāveic kratīšana. Tomēr visi šie pasākumi nav uzlabojuši situāciju alimentu maksāšanā, paziņoja L. Pakosta.
"Bieži vien vecākam, kurš ir parādā naudu, ir ļoti grūti samaksāt visu summu uzreiz. Piemēram, viņš ir sarežģītā finansiālā situācijā. Un, ja tas šķiet pilnīgi ārpus viņa iespējām, tad viņš nemaksās neko," sacīja ministre.
Tomēr mērķis ir, lai bērns joprojām saņemtu vismaz daļu naudas. Tādējādi koalīcijas līgumā ir iekļauta arī ideja, kā motivēt parādnieku maksāt alimentus.
"Piemēram, ja personai ir radies uzturlīdzekļu parāds, vajadzētu būt iespējai to atmaksāt arī pa daļām. Šī ir viena no plānotajām izmaiņām, lai bērns vispār nepaliktu bez alimentiem," sacīja sociālo lietu ministre Karmena Džolere.
Alimentus var maksāt daļēji arī tagad, tomēr, saskaņā ar plānotajiem grozījumiem, parādnieks varētu saņemt arī zināmu atvieglojumu nākotnē daļējas atmaksas gadījumā, sacīja L. Pakosta.
"Nevienam nav plāna, kā samazināt parāda lielumu. Šāda plāna nav. Galu galā šis parāds pieder bērnam, un bērnam galu galā jāsaņem visa summa. Jautājums, ja mēs piedāvājam risinājumu, ir tāds, ka, ja vecāks maksā daļēji, viņi no tā saņems zināmu atvieglojumu, piemēram, ka viņu mājoklis netiks regulāri pārmeklēts vai ka viņi saņems atpakaļ ceļošanas dokumentus, piemēram, lai viņiem būtu motivācija maksāt naudu, pat daļēji," skaidroja L. Pakosta.
Šobrīd uzturlīdzekļu parādniekiem Igaunijā piemēro valsts sankcijas, līdz vecāki noslēdz vienošanos par parāda samaksu vai kad parāds ir pilnībā samaksāts.
"It īpaši, ja iemesls, kāpēc nemaksā alimentus, ir nabadzība, tad patiesībā alimentu parādnieks šodien nav motivēts doties uz darbu, jo absolūti viss tiek konfiscēts - alimentu gadījumā ir iespējams konfiscēt ienākumus, lai personai paliktu mazāk par minimālo algu. Lai tas viss tiktu organizēts saprātīgāk, mūsu juridiskā un digitālā darba grupa patiešām ir ierosinājusi šādā veidā atvieglot daļēju alimentu izmaksu, lai bērns vismaz kaut ko saņemtu," sacīja L. Pakosta.
Latvijā uzturlīdzekļu vai tā saucamo alimentu nemaksātāju parādnieku skaits pēdējos gados bijis nemainīgs - ap 42 000. Valstij šie ļaudis ir parādā 557 miljonus eiro. Viņu nesamaksāto sedz no valsts budžeta - no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Latvijā gandrīz katrs desmitais bērns saņem alimentus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, savukārt gandrīz katrs desmitais strādājošais ir alimentu nemaksātājs, raksta “lsm.lv”.
Pašlaik likums prasa no parādniekiem ieturēt tik lielu ienākumu daļu, ka alimentu nemaksātāji izvēlas ienākumus saņemt aploksnē un uzturlīdzekļus nemaksāt. Tādējādi valsts makam garām paiet lielas summas nodokļu maksājumos. Liela problēma ir naudas piedziņas iespējas - uzturlīdzekļu parādnieki visbiežāk neuzrāda pietiekami lielus legālus ienākumus, lai no viņiem ko varētu pieprasīt.
Uzturlīdzekļu naudas piedzīšanas iespējas izrādījušās pārāk vārgas, lai gan paredzētie mehānismi ir līdzīgi kā citās Eiropas valstīs. Par uzturlīdzekļu nenodrošināšanu bērniem Latvijā parādnieki var tikt saukti pie kriminālatbildības, viņiem piemēro transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu. Parādniekam likumā minētajos gadījumos aptur šaujamieroča atļaujas darbību. Parādniekam ir aizliegts spēlēt azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs. Ja parādnieks dzīvo un strādā ārvalstī, piedziņu var nodot izpildei valstī, kurā viņš dzīvo un strādā u.c.
Problēmu pastiprina fakts, ka vairāk nekā pusei Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādnieku ir kriminālsods - ap 40% alimentu nemaksātāju sēdējuši cietumā. To papildina arī nenomaksāti ātrie kredīti un soda naudas. Tātad šīs publikas atgriešanās legālajā ekonomikā ir samilzusi un iestrēgusi problēma.
Lai šo problēmu pakāpeniski risinātu, Tieslietu ministrijā tapuši Civilprocesa likuma grozījumi, kas paredz šīs obligāti atvelkamās summas samazinājumu. Tādējādi cerēts radīt apstākļus parādniekiem iznākšanai no pelēkās zonas. Viens no risinājumiem, ko paredzēts apspriest, paredz uzturlīdzekļu parādniekiem labvēlīgāku regulējumu saistībā ar ieturējumiem no darba samaksas un tai pielīdzinātiem maksājumiem.
Sagatavotais regulējums paredz, ka parādniekam saglabā naudas līdzekļus 50% apjomā no minimālās algas, kā arī 15% par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu. Savukārt no summas, kas pārsniedz saglabājamos naudas līdzekļus, ieturētu vien 30 procentus.
