Līgumā par aptuveni 600 Zviedrijas ieslodzīto nogādāšanu Igaunijas pilsētas Tartu cietumā ir teikts, ka uz Tartu tiks vesti veselīgi pieauguši vīrieši, kuri ir saņēmuši ilgtermiņa sodu un nav radikalizēti. Tas nozīmē, ka ievestie ieslodzītie būs parasti slepkavas, izvarotāji un ekonomiskie noziedznieki, Igaunijas nacionālajai raidorganizācijai ERR ("err.ee") paziņoja Igaunijas tieslietu ministre Lisa Pakosta. Pēc viņas teiktā, ieņēmumi no līguma segs visas iespējamās izmaksas, kas būs radušās Igaunijai cietuma un cietumnieku uzturēšanā.
Igaunijas Tieslietu ministrija plāno no Zviedrijas uz Tartu cietumu atgādāt līdz 600 ieslodzīto. Vairākas ieslodzījuma vietas Igaunijā šobrīd stāv tukšas un gaida “klientus”.
Tieslietu ministre Lisa Pakosta preses konferencē sacīja, ka Tartu cietums ir ārkārtīgi dārgs un mūsdienīgs komplekss un nebūtu saprātīgi to nojaukt, jo Igaunijai tas varētu būt vajadzīgs nākotnē. Šobrīd nodokļu maksātājs par brīvajām cietuma vietām maksā 12 miljonus eiro gadā.
Igaunijā viena ieslodzītā uzturēšanas izmaksas ir 3200 eiro mēnesī, bet, ja ieslodzītā uzturēšanā tiek iekļautas papildu izmaksas, piemēram, izglītība, kopējās izmaksas palielinās līdz 5000 eiro. Saskaņā ar līgumu, kas jāparaksta ar Zviedriju, Zviedrija Igaunijai par katru ieslodzīto maksās 8500 eiro mēnesī, un tas ietver visas papildu izmaksas, piemēram, papildu naudu drošības aģentūrām.
"8500 eiro segs visu veidu izdevumus. Igaunijas nodokļu maksātājs neko papildus nemaksās," apliecināja L. Pakosta, piebilstot, ka šī cena ņem vērā visus riskus un sedz visus nepieciešamos pakalpojumus, tajā skaitā iespējamo medicīniskās aprūpes nepieciešamību.
Ne visus ieslodzītos ir atļauts izvest uz Igauniju. L. Pakosta atzīmēja, ka līgumā ir vairāki izņēmumi, piemēram, cilvēki, kas saistīti ar organizēto noziedzību, Igaunijā nevar tikt ievesti.
"Paliks veselīgi vīrieši ar ilgtermiņa sodiem, kuri nav radikalizēti, iesaistīti bandu noziegumos, kuriem nepieciešama īpaša uzraudzība, kuriem nav nopietnu psihiatrisko vajadzību," uzskaitīja L. Pakosta.
Iekšlietu ministrs Igors Taro atzīmēja, ka Tartu paliks tikai ārvalstu ieslodzītie, bet Igaunijas ieslodzītie tiks ievietoti Tallinas vai Viru cietumos. Pēc viņa teiktā, Zviedrijas ieslodzīto nogādāšana Tartu arī palīdzēs mazināt drošības risku, ko rada Dienvidigaunijas un pierobežas teritoriju pamešana.
"Saistībā ar atlaišanu Tartu cietumā, iespējams, pastāvēja risks, ka no Dienvidigaunijas aizies cita tiesu iestāde. Šobrīd notiek pretējais process," sacīja iekšlietu ministrs. Jautāts, kāpēc valsts nerada darba vietas reģionos, viņš atbildēja, ka tagad reģionos ir nodarbināti vairāku ministriju cilvēki un tie atrodas ne tikai Tartu, bet arī Pelvā, Veru, kopumā sešos apgabalos.
Savukārt L. Pakosta sacīja, ka Zviedrijas ieslodzīto ievešana Tartu pievienos 400 jaunu darba vietu, bet izmaksu modelis neietver pašas Zviedrijas nosūtītās amatpersonas, jo tās ir Zviedrijas papildu izmaksas.
Nepieciešamība pārbaudīt potenciālo apmeklētāju iepriekšējo pieredzi un tikt galā ar citiem riskiem Iekšējās drošības dienestam, Policijas un robežapsardzes pārvaldei rada papildu izmaksas, tāpēc tās saņems papildu naudu. Tieslietu ministre atteicās precizēt Policijas un robežapsardzes pārvaldei piešķirto līdzekļu summu. L. Pakosta sacīja, ka drošības apsvērumu dēļ šī informācija nav publiska.
Līgums ar Zviedriju paredz iespēju, ka, ja persona, kas ierodas šeit, rada draudus drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, viņu var nosūtīt atpakaļ uz Zviedriju.
Ieslodzījuma vietu dienesta vadītājs Raits Kūse piebilda, ka, ja Igaunijā radīsies ārkārtējā situācija, kas nozīmē, ka valstij steidzami ir nepieciešams vairāk ieslodzījuma vietu, būs bufervieta brīvo vietu veidā Tallinas un Viru cietumos, bet, ja vieta būs nepieciešama arī Tartu cietumā, vienošanās ļaus ieslodzītos nosūtīt atpakaļ uz Zviedriju.
R. Kūse norādīja, ka Zviedrijas puse maksā par ieslodzīto transportēšanu uz Igauniju un atpakaļ uz Zviedriju. Tāpat kā L. Pakosta, viņš uzskata, ka ikmēneša maksa 8500 eiro apmērā par ieslodzīto segs visus nepieciešamos izdevumus. Viņš atzīmēja, ka līguma naudas vērtība katru gadu tiek indeksēta par 3,5 procentiem.
Visas aktivitātes attiecas tikai uz to, kas notiek Tartu cietuma teritorijā, un ieslodzītie var izkļūt no turienes tikai ar bruņotiem pavadoņiem uz lidostu vai veselības aprūpes iestādēm.
"Ja ir notikumi, kad nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, mēs to šodien veicam arī ar bruņotiem cietuma darbiniekiem, t.i., mēs dodamies uz dažādām veselības aprūpes iestādēm, lai saņemtu pakalpojumus, ja nepieciešams, bet lielākā daļa veselības aprūpes pakalpojumu tiek sniegti cietuma teritorijā," sacīja R. Kūse.
Pēc viņa teiktā, nolīgums starp Igaunijas un Zviedrijas cietumu dienestiem regulē visus detalizētos jautājumus, sākot ar to, kādai jābūt ieslodzītā dienai un pārtikai, beidzot ar to, kā ierēdņi strādā ar viņiem. Riskus var mazināt, un R. Kūse apstiprināja, ka cietumu pieredze rāda, ka vietējiem iedzīvotājiem nav jāpievērš uzmanība tam, kā darbojas cietums.
Iekšējās drošības dienests ir sagatavojis draudu novērtējumu, kurā uzsvērti galvenie riski, kas saistīti ar Zviedrijas ieslodzīto ievešanu Igaunijā, un ir svarīgi veikt pietiekamas iepriekšējās darbības pārbaudes un apmācīt cietuma darbiniekus, lai no tiem izvairītos.
Tiek uzskatīts, ka situācija Igaunijas cietumos ir ļoti laba un vardarbības risks cietumā ir samazināts līdz minimumam - lietas, kas pirms 20-30 gadiem bija ierastas cietumu sistēmā, tagad notiek ļoti reti.
"Risks ar vislielāko potenciālo ietekmi ir kontakti starp organizēto noziedzību," sacīja Policijas un robežapsardzes pārvaldes ģenerāldirektors Egerts Belitševs, un, lai to novērstu, no Zviedrijas nosūtītie ieslodzītie tiek turēti atsevišķi no tiem, kas nosūtīti no Igaunijas.
Policijas un robežsardzes pārvaldei visa projekta pozitīvā puse ir iespēja saglabāt Tartu cietuma darbību, kas, pēc E. Belitševa domām, ir ļoti svarīgi policijas darbam.
Tā kā Igaunijas noziedznieki arī izdara noziegumus cietumā, nav iemesla uzskatīt, ka ieslodzītie, kas šeit atvesti no Zviedrijas, nedarītu to pašu, kas radītu papildu slogu prokuratūrai, un tas notiktu uz Dienvidigaunijas iedzīvotāju drošības rēķina, sacīja ģenerālprokurore Astrīda Asi. Tulku atrašana ir arī problemātiska, jo, pēc A. Asi domām, daudzi ieslodzītie var nerunāt angliski.
Saskaņā ar A. Asi sacīto, līguma projektā nav aprakstīta ietekme uz prokuratūras vai pirmstiesas procesu veicošās iestādes resursiem un darbībām.
"Neviena atlase to pilnībā neizslēdz. Nesaskaņas ar apsargiem, rodas strīdi, cietumā tiek mēģināts ienest aizliegtas vielas utt.," aprakstīja A. Asi. "Pirmstiesas izmeklēšana šajās lietās joprojām ir jāveic Igaunijai, kas prasa gan izmeklētāju, gan prokuroru resursus, lai vadītu iepriekšēju izmeklēšanu un, ja nepieciešams, pārstāvētu apsūdzību. Mēs nevaram cerēt, ka šādu tiesvedību skaits būs niecīgs, kad mēs runājam par gandrīz 600 ieslodzītajiem," sacīja ģenerālprokurore.
Viņa norāda uz nolīguma pantu, kas paredz sadarbību starp Igaunijas un Zviedrijas iestādēm, un saskaņā ar to Igaunija ir galvenā tiesvedības iestāde, jo noziegums ir izdarīts Igaunijas teritorijā. Vienojoties par katru lietu atsevišķi, tas savukārt rada administratīvo un procesuālo slogu, jo īpaši tāpēc, ka nav skaidru kritēriju.
"Šobrīd Dienvidu rajona prokuratūra nevar ņemt vērā noziegumu apstrādes pieaugumu cietumos, tāpēc šo lietu atrisināšanai vajadzētu būt uz Dienvidigaunijas iedzīvotāju drošības rēķina. Tas nozīmē, ka daži vietējie noziegumi joprojām nav izmeklēti. Esošo prokuroru nav pietiekami, lai pievienotu šādus procesus," uzsvēra A. Asi.
Kā vēl vienu problēmu ģenerālprokurore norādīja, ka Zviedrijas aizturētie var nerunāt angliski. Tāpēc jāņem vērā tulkošanas izmaksas, un tulks ir nepieciešams, lai tulkotu no valodām, kuru tulkojums Igaunijā ir ārkārtīgi ierobežots - zviedru, arābu vai citām valodām. Igaunijai var nebūt iespējas atrast šādus tulkus, vai tas var būt dārgi.
"Ir nepieciešams tulkot procesuālās darbības, vēlāk visus pierādījumus un, ja nepieciešams, advokāta palīdzību. Visas šīs izmaksas būs jāsedz Igaunijas valstij," sacīja A. Asi. Tādēļ A. Asi iesaka jau līguma parakstīšanas brīdī noteikt, ka tulkošanas izmaksas segs Zviedrija un ka Zviedrija varētu arī nodrošināt tulku atrašanu.
Kā atsevišķu jautājumu viņa norādīja, ka, nosūtot ārvalstu ieslodzītos uz Igauniju, igauņu valodas lietošana Tartu cietuma darbā tiks samazināta un par galveno darba valodu tiks padarīta angļu valoda. A. Asi sacīja, ka prokuratūra atbalsta likumprojektu tikai tad, ja šīs piezīmes tiek ņemtas vērā.
Vienošanos par Zviedrijas ieslodzīto ievešanu Igaunijā plānots parakstīt 18. jūnijā Stokholmā, un tā tiks parakstīts uz pieciem gadiem. Ja neviena no pusēm nevēlas citādi, līgums tiks pagarināts vēl par trim gadiem pēc šī termiņa beigām.
Igaunija no Zviedrijas saņem ikgadējo fiksēto maksu - 30,6 miljonus eiro par 300 ieslodzījuma kameru pieejamību. Tas tā ir pat tad, ja ieslodzīto skaits, kas faktiski ierodas šeit, ir mazāks.
