Eiropas Savienības (ES) palīdzības apjoms Kijivai līdz šim ir bijis ļoti liels. Tomēr mums jau tagad ir jāsagatavojas Ukrainas atjaunošanai. Šī bija viena no tēmām, par ko speciālisti sprieda šā gada Eiropas Ekonomikas kongresā, kas notika Polijā, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Cīņu turpināšanās risks Ukrainā attiecas tikai uz valsts austrumu daļu. Atlikušajā daļā ir salīdzinoši normāla dzīve (ko pārtrauc Krievijas bombardēšana), tāpēc tur var attīstīt ekonomisko darbību.
Viena no svarīgākajām Ukrainas ekonomikas nozarēm ir ieroču rūpniecība. Ir vērts domāt par ieguldījumiem šajā jomā, jo lielākā daļa šīs nozares uzņēmumu jau sen ir privatizēti.
Ukraina nav neveiksmīga valsts, kā norāda krievi. Ukrainas varas iestāžu parakstītie starptautiskie līgumi pierāda, ka neviens nepiekrīt viedoklim, kas nāk no Maskavas.
XVII Eiropas Ekonomikas kongresa laikā notika paneļdiskusija "Ukraina: karš un rekonstrukcija". Šajā pasākumā Polijas Rūpniecības attīstības aģentūras prezidents Vojceks Balčuns runāja par poļu lomu Ukrainas atjaunošanā. Agrāk viņš bija dzelzceļa vadītājs Ukrainā, tāpēc ir ļoti labi iepazinis šo valsti.
Kā uzsvēra V. Balčuns, kara risks galvenokārt ir valsts austrumos. Pārējā teritorijā ir salīdzinoši normāla dzīve, lai gan ir daudz iekšējo bēgļu - tie, kuri nedevās uz rietumiem, bet pārcēlās dzimtenes robežās. Viņi lēnām aug savās jaunajās dzīves vietās, pat būvē mājas. Šī ir iespēja daudziem būvniecības uzņēmumiem. Tajā pašā laikā valstī ierodas daudzas ārvalstu misijas.
“Kijivas centrā, vienā no viesnīcām, divus stāvus aizņēma amerikāņi. Pārējos astoņus apdzīvoja eiropieši," sacīja V. Balčuns. "Manis vadītā aģentūra ir svarīgs elements Polijas uzņēmējdarbības veicināšanā Ukrainā. Mēs esam grupā ar tādiem uzņēmumiem kā BGK, PAIH, KUKE. Mūsu rīcībai ir arī politisks lietussargs," viņš piebilda, ar to domājot militāro alianšu spēku.
Kā norādīja aģentūras prezidents, izaicinājumi ir milzīgi. Ukrainas dzelzceļi vēlas nomainīt sliedes, tās ir desmitiem miljonu eiro izmaksas. Arī cita infrastruktūra - ostas, ceļi - prasa investīcijas.
Viens no Eiropas integrācijas elementiem ir dzelzceļa transporta liberalizācija. "Kijivā viņi apzinās, ka tas nozīmē nepieciešamību pārstrukturēt visu dzelzceļa sistēmu, ieskaitot pasažieru transportu. Pēdējais uzdevums nebūs viegls, jo Ukrainā dzelzceļa pasažieru pārvadājumi tiek uzskatīti nevis par uzņēmējdarbību, bet gan sociālu labumu. Neskatoties uz ekonomisko rezultātu," uzsvēra V. Balčuns.
Volodimirs Kuzjo, Ļvovas bankas finanšu direktors un agrāk Ukrainas finanšu ministra vietnieks, uzsvēra, ka pat Krievijas agresijas laikā ir iespējams attīstīt ekonomiku pēc Eiropas tiesību principiem. Pēc viņa teiktā, Ukrainas integrācija Eiropas Savienībā ir neizbēgama un pašsaprotama.
"Lauksaimniecība ir svarīgs un tradicionāls Ukrainas ekonomikas segments, tomēr tagad vissvarīgākā šķiet ieroču rūpniecība. Šai nozarei ir nepieciešami jaunākie produkti, litija baterijas. Mēs tos ražosim, jo mums ir izejvielas to ražošanai. Aicinām arī ārvalstu investorus. Mēs pat piedāvājam daļēju finansiālu palīdzību no Ukrainas faksoloģijas programmas. Šajā fondā mēs esam uzkrājuši vairāk nekā deviņus miljardus eiro," sacīja Volodimirs Kuzjo.
Šis fonds ir paredzēts, lai palīdzētu Ukrainai saglabāt finanšu stabilitāti, atjaunot ekonomiku un modernizēt valsti. Šīs paketes mērķis ir atbalstīt Ukrainu svarīgu reformu īstenošanā ceļā uz pievienošanos ES, kā arī pārejā uz zaļu, digitālu un iekļaujošu ekonomiku, kas pakāpeniski saskaņota ar ES noteikumiem un standartiem. Īpašus palīdzības fondus (lai veicinātu savu uzņēmējdarbību Ukrainā) izveido Francija un Japāna. Arī Ukrainas bankas ir gatavas sadarboties.
"Tajā pašā laikā ir svarīgi saprast, ka mēs esam norūpējušies ne tikai par vienkāršu starptautisko tirdzniecību, bet arī par ieguldījumiem ražošanā. Protams, kara risks joprojām pastāv. Tāpēc ir ļoti svarīgi izveidot uzņēmējdarbības apdrošināšanas sistēmas. Šādu pārapdrošināšanas fondu izveido Vācija. Ar šo jautājumu nodarbojas arī Polijas KUKE. Un fināls, protams, būs mūsu dalība ES, kur mēs kļūsim par vienu no lielākajiem tirgiem," viņš piebilda.
Polijas un Ukrainas Tirdzniecības palātas prezidents Jaceks Pihota uzsvēra, ka Ukrainu nevajadzētu uzskatīt par neveiksmīgu valsti, par ko liecina fakts, ka valsts ir parakstījusi tirdzniecības līgumus ar dažādām valstīm. Šāda eiropiešu pieeja pierāda, ka Ukraina noteikti nekļūs, pēc J. Pihotas domām, par ASV 51. pavalsti. Tā būs Eiropas Savienības 28. dalībvalsts.
"Es redzu lielu Ukrainas varas iestāžu progresu cīņā pret korupciju. Polijas biznesa interesi šajā valstī apliecina turpmākās ekonomiskās misijas, kuras mēs organizējam. Papildus mazākiem uzņēmumiem tajos piedalījās arī "Orlen" un Polijas bruņojuma grupas pārstāvji. Tomēr Ukrainas tēls ir pastāvīgi jāuzlabo, jo daži no mūsu plašsaziņas līdzekļiem un politiskajiem spēkiem ir aizņemti ar jebkādu saikni ar Ukrainu. Es šeit redzu propagandas, pat hibrīdkara ietekmi no Krievijas puses," sacīja J. Pihota.
Viņš arī minēja, ka Ukraina, pateicoties smagās rūpniecības iznīcināšanai, spēs izlēmīgi pārveidot šo nozari par pilnībā modernu un galvenokārt ekonomiski efektīvu.
"Tā ir sava veida likteņa ironija. Polija daudzviet ir arī daudz novatoriskāka nekā Vācija vai ASV. Viņiem joprojām ir čeki un faksi, par kuriem mēs jau sen esam aizmirsuši. Protams, Ukrainas finanšu problēma ir tirdzniecības deficīts ar Poliju - tas jau pārsniedz astoņus miljardus eiro. Tomēr, kad karš tiks pārtraukts (jebkādos apstākļos), Ukrainas ieroču nozare, iespējams, būs viena no aktīvākajām eksportā uz Poliju," sacīja Polijas - Ukrainas Tirdzniecības palātas prezidents.
Ukrainas Augstākās Radas locekle Kira Rudeka, partijas "Balss" priekšsēdētāja un Eiropas ALDE partijas viceprezidente, apliecināja, ka neviens Ukrainā nepieļauj domu par kapitulāciju Krievijas prasībām.
"Galvenais jautājums mums tagad ir, vai Eiropas Savienība aizstās ASV, palīdzot mums. Jo mēs joprojām dzīvojam Krievijas agresijas apstākļos. Neviena cita valsts pasaulē nevēlas mieru vairāk nekā Ukraina. Tikmēr krievu "kinžals" trāpīja 300 metru attālumā no manas mājas, tika nogalināti vairāki cilvēki. Daudzi pastāvīgi zaudē savas mājas. Mēs nezinām, kad šis karš beigsies," uzsvēra politiķe.
"Tikai pēc kara beigām ir iespējama pilnīga integrācija Eiropas Savienībā. Es neticu, ka Krievija vēlas pieļaut, ka tas notiktu. Polija mums ir vistuvākā, kas nozīmē, ka mēs esam lemti partnerībai. Mēs esam ļoti pateicīgi par palīdzību, ko esam saņēmuši un turpinām saņemt no poļiem. Tas ietekmēs mūsu kontaktus nākotnē. Tomēr mums ir jāatceras par katras valsts interesēm," sacīja K. Rudeka.
Polijas Starptautisko attiecību institūta Austrumeiropas programmas koordinators Daniels Želigovskis atgādināja, ka Krievijas mērķis joprojām ir padarīt Ukrainu par vasaļu valsti. Tas ir ļoti bīstami visai Eiropai, tāpēc ASV prezidenta Donalda Trampa dīvainā uzvedība ir tik satraucoša.
"Var rasties iespaids, ka Donaldam Trampam nav plāna izbeigt Krievijas agresiju pret Ukrainu. Pat ASV prasības pēc pamiera netika atbalstītas ar reālu spiedienu uz Krieviju. Un Putins gribētu iegūt Trampa simpātijas, neko nedodot pretī. Tāpēc ir radies iespaids, ka karadarbības beigas nenozīmēs konflikta beigas, jo Krievija neredz neatkarīgas Ukrainas esamību," uzsvēra D. Želigovskis. Viņaprāt, pēc šī konflikta būs pilnīgi jauna Ukraina - iznīcināta valsts, bet ar lielām attīstības izredzēm.
"Nav svarīgi, kur apstājas cīņa. Mums šajā valstī ir daudz ekonomisko iespēju. Galu galā, viss preču tranzīts neatkarīgi no kara tik un tā iet caur Poliju. Tāpēc ir nepieciešams paplašināt robežšķērsošanas vietas. Un, piedaloties Ukrainas atjaunošanā, mums tur ir jāveido sava politiskā ietekme," viņš sacīja.
"ANO Global Compact Network" izpilddirektors Kamils Viškovskis no Polijas atcerējās traģiskos stāstus, kas saistīti ar Krievijas agresiju. Tie ietver Ukrainas bērnu noziedzīgu deportāciju uz Krieviju.
"Tāpēc Starptautiskā krimināltiesa ir apsūdzējusi Putinu. Tikmēr šķiet, ka pati ANO baidās nepārprotami nosodīt Krieviju par tās uzbrukumu kaimiņvalstij. Mēs esam nobažījušies par ASV nostāju. Tas ir starptautisko attiecību krīzes simptoms.
Tagad ir jārūpējas par Ukrainas infrastruktūru. Ceļi, tilti, dzelzceļi. Tas ir arī veids, kā savienot Ukrainu ar Rietumu pasauli. Jo visai Rietumu pasaulei ir jāsaprot, ka pievienošanās Ukrainas struktūrām ir izdevīga visos aspektos," atzīmēja K. Viškovskis.
Bijušais Ukrainas vēstnieks Polijā Andrijs Deščičija atgādināja, ka Ukraina ir ieinteresēta tirdzniecības nolīgumā ar ASV, taču tas nevar nozīmēt kolonizāciju.
"Mēs arī nevaram piekrist amerikāņu ierosinājumiem "de jure" atzīt Krimu par Krievijas daļu," sacīja A. Deščičija. "Tomēr mainās arī ASV pozīcija. Bet neviens nezina, ko Vašingtonas administrācija galu galā uzskatīs par pareizo nosacījumu mūsu kara izbeigšanai," viņš piebilda.
Pēc bijušā vēstnieka sacītā, kad runa ir par savas valsts atjaunošanu, vispirms ir jāatjauno tas, ko cilvēki ir zaudējuši. Ciktāl tas attiecas uz infrastruktūru, pirmām kārtām ir jārisina energotīklu rekonstrukcija. Enerģētikas tilts ar Poliju ir sadarbības piemērs. Šī līnija darbojas ar lieliem panākumiem.
