arrow_downwardLīga Nestere-Nikandrova / Autori

Laikam man par juristiem bija radies maldīgs priekšstats, jo, satiekot Daci Pelši, pirmajā brīdī šķiet, ka viņai piestāv virkne citu profesiju, un es noteikti viņu neasociēju ar minēto specialitāti.

Iegūt izglītību, atrast darbu – tas ikvienam no mums prasa zināmu piepūli, gribasspēku, vēlmi šos mērķus realizēt. Tomēr ir cilvēki, kam ir vajadzīga dubultgriba, dubultspars, dubultapņemšanās, lai dzīvē ko sasniegtu.

Anna Panna un kūkas – tas ir nesaraujams vārdu virknējums. Šis draudzības stāsts aizsākās virtuvē – viens eksperiments, tad otrs, tad vēl un vēl. Pēc tam radās doma par sava bloga izveidi, lai ar rezultātiem virtuvē varētu iepazīstināt citus. Pamazām Anna un viņas kūkas ieguva arvien lielāku atpazīstamību. Kūkas ir atslēgvārds Annas profesionālās dzīves gājumā.

Dabasgāze ir komfortabls un videi draudzīgs enerģijas veids. Līdz ar to dabasgāze kā siltuma avots Latvijā ir populāra. Svarīgi gan atcerēties, ka par gāzes apkures pieslēgšanas iespējām jāsāk domāt laikus – ja vēlaties nākamajā apkures sezonā sildīties ar gāzes apkuri, šis ir pēdējais brīdis sākt rīkoties, jo formalitāšu kārtošana, būvdarbi nerit raiti.

Publiskajā telpā Marikai Ģedertei ir piekarinātas vairākas birkas – Latvijas galvenā blondīne, skaistumkonkursa uzvarētāja, sabiedrības dāma. Taču, aprunājoties ar Mariku aci pret aci, rodas pārliecība, ka tie ir tikai virspusīgi pieņēmumi.

Kadrija Pudova jau skolas laikā iepazina darba garšu. Ir strādāts, piemēram, gan par aukli, gan noliktavā, veikalā, ceptuvē. Kadrija ir pateicīga par šādu pieredzi, jo jau pusaudža gados radās izpratne, ko nozīmē strādāt un kāda ir naudas vērtība.

Jau vairākus gadus Latvijas skolēniem ir iespēja veidot savus mācību uzņēmumus (SMU) un caur to attīstīt uzņēmējdarbības prasmes. Arī Kristiāns Lancmanis nolēma pamēģināt – ko nozīmē būt uzņēmējam. Uzņēmēja kurpēs viņš jutās ļoti komfortabli. Kristiāns saprata, ka ar viņa enerģijas lādiņu un apgriezieniem ir jākāpj ārā no SMU rāmjiem un jādibina, tā teikt, īsts uzņēmums, jo SMU nav juridiska statusa, kas bieži vien limitē sadarbību ar citiem uzņēmumiem. Tiklīdz Kristiāns nosvinēja pilngadību, viņš savu nodomu īstenoja un nu jau vairāk nekā piecus gadus ir uzņēmuma Simple+ jeb zīmola Lancman bags vadītājs. Un uzņēmuma grožus viņš tur patiešām pārliecinoši, skaidri zinot, kādas virsotnes vēlas sasniegt.

Valentīna Astapenko vāra ziepes. Burtiskā nozīmē. Šis process kļuvis par viņas darbu un vienlaikus aicinājumu jau 15 gadus.

Baltijas drošības fonda organizētās Jauno līderu mobilitātes programmas ietvaros Teksasas A&M universitātes starptautisko attiecību maģistrantūras studenti profesores Gabrielas Marinas Torntones vadībā apmeklēja Latviju, pētot valsts starptautisko stāvokli un drošību.

Sociālā kustībā Latvija strādā tika aizsākta pērnā gada maijā. Tās galvenais mērķis – Latvijas tirgum piesaistīt ārzemēs strādājošos Latvijas iedzīvotājus. Kādi rezultāti sasniegti un vai kustība ir sadzirdēta gan no darba devēju, gan aizbraucēju puses, vairāk stāsta Tele2 (kustības aizsācējs) personāla vadītāja Aija Bite-Ozere.

Latvijas darba tirgū jau labu laiku ir vērojams kompetentu darbinieku trūkums visās nozarēs. Pārdošana ir viena no jomām, kur tas jūtams visvairāk, jo labs pārdevējs – īpaši auto nozarē – nevar būt kurš katrs. Lai kļūtu par īstu auto tirdzniecības profesionāli, ir nepieciešamas gan atbilstošas zināšanas un personiskās īpašības, gan prasme komunicēt ar klientiem un vēlme nemitīgi mācīties un pilnveidoties. Kas ir labs auto pārdevējs un cik augstu viņi kotējas darba tirgū, stāsta SIA Domenikss valdes locekle Arta Biruma.

Kvalitatīva prakse sniedz lielisku iespēju jaunietim ieraudzīt viņa izvēlētās profesijas praktisko virtuvi un iemēģināt roku tajā. Labāk iepazīst specialitāti un izvērtēt savu atbilstību tai palīdz ar konkursi, ir pārliecināta Madara Miņina un Luīze Mihailova, viņas augusta izskaņā ar izcilības medaļām atgriezās no jauno profesionāļu konkursa WorldSkills 2019. Meitenes savu meistarību teicami apliecinājušas arī Latvijas mēroga un Eiropas līmeņa sacensībās.

Jau gadiem tiek runāts, ka augstākajai izglītībai no valsts budžeta netiek nodrošināts pienācīgs finansējums, līdz ar to daudzas ieceres paliek vien uz papīra, daudzas vajadzības netiek apmierinātas. Piemēram, studenti jau sen kā sūkstas par vajadzību palielināt aplami niecīgās stipendijas. Taču naudas nav un būs vien, tā teikt, jāiztiek, kā ir. Taču to noteikti nevar teikt par valsts augstskolu rektoru atalgojumu – aplūkojot viņu iesniegtās gada deklarācijas, redzams, ka daudzi no viņiem ar katru gadu tiek atalgoti arvien dāsnāk.

Latvijā ir vairāki simti dažādu studiju programmu, arī profesionālās skolas piedāvā daudzveidīgas izglītības iespējas, taču neviena no tām nesagatavo optiķus – briļļu izgatavotājus (studijas optometrijā gan dod ieskatu šajā profesijā). Optiķa profesijā strādā princips – zināšanu gūšana pie meistara. Arī Vladislavu Šmukstu šajā profesijā ieveda pieredzējis praktiķis – optiķis. Un tagad viņš pats savas zināšanas un iemaņas nodod tālāk jaunajiem. Vladislavs par optiķi strādā vairāk nekā 25 gadus.

Visiem, kas domā par mācībām ārvalstīs, ir vērts sestdien, 21. septembrī, Rīgā apmeklēt specializēto ārzemju izglītības izstādi Days of International Education (Starptautiskās izglītības dienas). Tajā būs iespēja iegūt atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar nākotnes mācībām universitātēs un augstskolās, biznesa skolās un profesionālās koledžās, vidusskolās un valodu skolās, specializētās vasaras nometnēs un citās mācību iestādēs.

Caur formālo izglītību mēs apgūstam daudz noderīgu pamatprasmju, bet neformālā izglītība ļauj pilnveidot dažādas personības šķautnes un paplašina cilvēka zināšanu horizontu. Kritiskā domāšana, iecietība, līdzdalība, konfliktu risināšana, empātija, sava viedokļa argumentēšana – šādas iezīmes ir daļa no mūsdienu cilvēkam nepieciešamā ikdienas prasmju komplekta. Lai veicinātu šo prasmju stiprināšanu jauniešu vidū, pirms trīs gadiem aizsākās projekts Jaunatne par cilvēktiesībām!, kura mērķis, izmantojot izglītību cilvēktiesību jomā, ir veicināt demokrātisko vērtību, pamattiesību, starpkultūru sapratnes un aktīvas pilsonības pamatprincipu aktualizēšanu jauniešu vidū, kā arī ar neformālās izglītības metodēm izglītot jauniešus par vienlīdzību, iecietību, ne diskrimināciju.

No 4. līdz 7. septembrim Baltijas nozīmīgākais pārtikas industrijas notikums Riga Food 2019 Ķīpsalā pulcēs nozares profesionāļus no visas pasaules – izstādē piedalīsies 700 uzņēmumu no 30 valstīm. Apmeklētājiem būs iespēja smelties idejas savai ēdienkartei, nogaršot daudz ko jaunu un baudīt pavāru, konditoru un bārmeņu šovus.

Šobrīd ārpus Latvijas strādā, mācās, dzīvo vairāki simti tūkstošu mūsu valsts piederīgo. Precīzu ciparu, šķiet, neviens nespēj nosaukt, bet, piemēram, pērn Ārlietu ministrijas izplatītajā informācijā tika minēts skaitlis – ārzemēs dzīvo vairāk nekā 370 000 Latvijas diasporas pārstāvju. Lai arī ir iedarbināts reemigrācijas plāns, darba devēji ir aizsākuši kopīgu kustību par aizbraucēju atgriešanu dzimtenē, masveidā nenotiek koferu krāmēšana. Tāpēc katra tautieša atgriešanās ir kā neliels veiksmes stāsts.

Mūsdienās daudz tiek runāts par to, ka mainīgajā darba tirgū izzūd jēdziens – profesija visam mūžam. Cilvēkam var nākties savu karjeru, specialitāti savā darba mūžā mainīt pat vairākas reizes. No vienas puses – pārmaiņas daudzus biedē, jo tās liek izkāpt no savas ierastās komforta zonas, bet no otras puses – pārmaiņas piedāvā iepazīt jaunus apvāršņus un bagātināt sevi. Maira Miķelsone pārmaiņām zaļo gaismu devusi vairākkārt un ir apliecinājums tam, ka ar gribasspēku, darba sparu un mērķtiecīgumu var sasniegt daudz, neskatoties uz to, ka pirmie soļi jāsper no nulles punkta. Viņas CV veido trīs galvenie pieturas punkti: medmāsa, uzņēmēja, producente.

Reti kurš jaunietis pēc 12. klases absolvēšanas skaidri zina, kādā jomā vēlas sevi realizēt nākotnē. Arī Alisei Alkai šajā jautājumā nebija vienas konkrētas atbildes. Savas īstās vietas un aicinājuma meklējumu iznākums Alisei pašai bija liels pārsteigums. Programmēšana. Informācijas tehnoloģiju (IT) joma skolas laikā un arī vēlākos gados nebija raisījusi interesi, tieši pretēji – Alisei par to bija izveidojušies dažādi maldīgi priekšstati. Taču reiz viņa nolēma pamēģināt, ko tad īsti nozīmē programmēt. Alise nebija gaidījusi, cik ļoti šī nodarbe viņu spēs uzrunāt. Visi aizspriedumi sabira drumstalās. Latvijas programmētāju pulks nu kļuvis vēl kuplāks – arī Alise to tagad sauc par savu profesiju.

Dainis Dembovskis jau studiju laikā skaidri zināja, kur viņš vēlas strādāt, un darba meklējumu procesā nosūtīja vienu vienīgu CV noskatītajai darba vietai – telekomunikāciju operatoram Bite. Sākot uzņēmumā strādāt par klientu apkalpošanas speciālistu, Dainis izvirzīja sev nākamo mērķi – ar laiku ieņemt arvien atbildīgākus amatus. Arī tas tika izpildīts – un nu viņš ir uzņēmuma sociālo tīklu seja. Dainis uzskata, ka tieši nospraustie mērķi ir virzītājspēks neapstāties pie jau sasniegtā.

Pirms 13 gadiem pirmo reizi verot STENDERS biroja durvis, Inesei Kūķei pat prātā neienāca, ka ar uzņēmumu viņai izveidosies tik noturīga un tuva draudzība. Viņa toreiz bija atnākusi uz darba pārrunām – vakanta bija jaunākās pārdevējas vieta. Sev par pārsteigumu – darba saturs tik ļoti piesaistīja un ievilināja, ka pagaidu darbs pārtapa par ko nopietnāku. Inese šo gadu laikā pieredzi ir guvusi sešās dažādās amatu pozīcijās un šobrīd ir pārdošanas vadītāja. Inese atzīst – nekad nebija domājusi, ka viņas ikdienas nodarbošanās būs tik cieši saistīta ar cipariem un atskaitēm, jo studēta tika svētku režija.