arrow_downwardLīga Nestere-Nikandrova / Autori

For more than a year, there has been no passenger ship service from Riga, so many Latvian travelers traveled to Stockholm or Helsinki from the port of Tallinn. However, soon there will again be an opportunity to take a cruise from Riga.

You have to work all days of the week from 6 am to 9 pm for a salary of €350 before tax, reads one of the vacancy advertisements on the State Employment Agency's (SEA) job portal, which is looking for a street sweeper. This year, more than 400 vacancies for street sweepers were registered with the SEA. The job is not in demand - low salaries, not very attractive working conditions. In addition, this year, the need for a Covid-19 certificate also became a mandatory requirement for street sweepers, some of whom did not accept this government rule and quit or were fired, exacerbating the already acute shortage of street sweepers.

Lielai daļai Auces un tuvākās apkaimes iedzīvotāju iepirkšanās tuvajā Lietuvas pilsētā Naujoji Akmenē ir regulāra ikdienas sastāvdaļa. Lai arī Aucē ir gana daudz pārtikas veikali, arī degvielas uzpildes stacija, tomēr izvēle ir par labu Lietuvai. Kāpēc? Atbilde, domājams, visiem zināma – kaimiņos ir lētāk. Neatkarīgā nolēma veikt nelielu eksperimentu – vai patiesi ietaupījums ir tik būtisks, lai vismaz reizi nedēļā mērotu ceļu uz Lietuvu.

Par alus radīšanas procesu „Aldara” tehnoloģe Dace Šķēle runā kā par bērna auklēšanu – ar lielu rūpību, gādību, atbildību. Un darba vietā alus patiesi ir viņas lolojums, pieskatot to visos brūvēšanas soļos. Turpinot līdzības ar bērnu, arī alus aug un attīstās – tā garšas buķete tiek papildināta ar pirmajā brīdī šķietami nesavienojamām sastāvdaļām, piemēram, nesen radīts alus ar bērzu sulu. Taujāta, vai Jāņu svinībām alus sarūpēts gana, Dace teic, ka darbs sācies jau martā, lai ap vasaras saulgriežiem miestiņš būtu pieejams tā tīkotājiem atbilstoši pieprasījumam.

Iespēju vasaras brīvlaikā pastrādāt algotu darbu izmanto daudzi pusaudži, tā viņiem ir iespēja gan nedaudz piepelnīties, gan gūt pirmās darba iemaņas. Pieteikšanās brīvajām vakancēm jau sākusies.

Lai stiprinātu latviešu valodas ilgtspēju, lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju pasaules valstu kontekstā, 2018. gada decembrī starts tika dots apjomīgam valsts pētījumu programmas projektam „Latviešu valoda”, kas ilgs trīs gadus.

Divarpus mēnešus Latvijā mācības skolās notika attālināti. Un daudziem pedagogiem, skolēniem un vecākiem šā gada mācību gada beigu posms bija izaicinājumiem piesātināts. Arī Rīgas Juglas vidusskolas kulturoloģijas un sociālo zinību skolotājs, Neatkarīgās izglītības biedrības biedrs, Kultūras pedagogu biedrības valdes loceklis Ļevs Rusilo piekrīt – bijuši neskaitāmi šķērsli ko pārvarēt, taču vienlaikus viņš uzsver, ka šāda mācīšanās pieeja bija vērtīga prakse ikvienam un daudzas iestrādes būtu jāsaglabā arī tad, kad skolās atgriezīsies ierastā rosība, jo valstī noteiktā ārkārtas situācija lika mācības organizēt tā, par ko gadiem jau runāts, bet reāla rīcība daudzās skolās izpalika.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) maija beigās savā „Facebook” lapā publicēja kāda studenta skaudru stāstu – viņš bija uzsācis medicīnas studijas, ticis budžetā. Tā kā vecāki nevarēja viņu finansiāli atbalstīt, viņš pieteicās studējošā kredītam, lai segtu ikdienas tēriņus. Viņa sapņiem par iegūtu izglītību un darbu Latvijā šobrīd treknu svītru ir pārvilkusi Covid krīze. Finansiālie apstākļi kļuvuši arvien spiedīgāki, darbu jaunietim bez pieredzes un kvalifikācijas šobrīd ir grūti atrast. Viņš salūza un pameta mācības, tagad apsver domu doties prom uz ārzemēm. LSA veiktā studentu aptauja rāda – līdzīgā situācijā nonākuši daudzi studējošie. Aplēses liecina, ka Covid-19 izraisīto finansiālo grūtību dēļ aptuveni 10 000 varētu pārtraukt mācības, tikpat daudzi – paņemt akadēmisko gadu.

Iepriekšējos gados Līgo un Jāņu dienā rīdziniekiem un Rīgas viesiem galvaspilsētā sabiedriskais transports bija pieejams bez maksas, šogad epidemioloģiskās drošības apsvērumu dēļ ierastā prakse mainīta – brauciens maksās 1,15 eiro, izņēmums ir pasažieri, kuriem arī brīvdienās ir piemēroti braukšanas maksas atvieglojumi, tostarp arī 100% atlaide, bet, piemēram, ar Rīdzinieka karti brauciens svētku dienās izmaksās 60 centus. Tāpat nedrīkst aizmirst par nepieciešamību brauciena laikā lietot elpceļu aizsegus, atgādina Rīgas dome.

16.jūnija rītā Krāslavā starts tiks dots skrējienam „Gaismas ceļš”. Tajā dosies divas komandas (katrā trīs cilvēki): „Ziemeļaustrenis” un „Dienvidrietenis” – turot rokā gaismas lāpu, viena komanda mēros ceļu, kas vijas pa Latvijas dienvidu puses pierobežas ceļiem, otra - ceļu pa mūsu valsts ziemeļu pusi. Iecerēts, ka pēc 5 dienām un 8 stundām abas komandas satiksies Kolkasragā. Skrējiena pamatdoma – pirms vasaras saulgriežiem simboliski izgaismot Latviju.

„Salīdzinot ar 2008. gada ekonomiskās krīzes laiku, šobrīd valsts un pašvaldību sociālās palīdzības tīkls ir plašāks un stiprāks, arī kā valsts krīzei esam gatavāki,” uzskata Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta, tomēr piebilst, ka šajā tīklā aizvien ir caurumi, ko cenšas novērst sabiedriskā labuma organizācijas. Darba apjoms tām ir palielinājies, jo pieaudzis iedzīvotāju skaits, kam Covid-19 krīzes laikā vajadzīga palīdzība. Un līdzcilvēki atsaucas.

Ņemot vērā noteikto ārkārtējo situāciju valstī, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs un tā filiāle „Cīruļi” Kalvenes pagastā divus mēnešus apmeklētajiem bija slēgti. Kopš 19. maija abas iecienītās atpūtas vietas atkal ir atvērtas, ievērojot drošības noteikumus Covid-19 dēļ. Vīruss gan nav koriģējis zoodārza iemītnieku ierasto dzīves ritmu, tostarp viņu saimi kuplinājuši daudzi jaundzimušie, taču Covid-19 krīze piebremzējusi zooloģiskā dārza tuvākās nākotnes attīstības plānus.

Latvijā noteiktais ārkārtas stāvoklis šogad koriģējis ne tikai Lielās talkas norises laiku (tā no 25. aprīļa tika pārcelta uz šodienu, 16. maiju), bet arī norises kārtību – tagad uzsvars ir uz individuālu rosīšanos dabā vai talkošanu ģimenes lokā. Neskatoties uz valstī noteiktajiem ierobežojumiem Covid-19 dēļ, interesentu arī šogad netrūkst – pieteikts vairāk nekā 600 talkošanas vietu.

Atbildes uz aktuālākajiem jautājums izglītības sfērā sniedz Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa. Šie jautājumi sākotnēji tika nosūtīti izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai, taču pretī saņēmām atbildi: «Ministre uzskata, ka Neatkarīgā Rīta Avīze nav neatkarīgs masu informācijas līdzeklis, līdz ar to nevarēs sniegt interviju.» Tāpēc avīze tika lūgta sazināties ar IZM Komunikācijas nodaļu. Vai ir atbildēts pēc būtības, spriediet paši.

Ik gadu no marta līdz pat jūnijam augstskolas, koledžas un profesionālās skolas rīko Atvērto durvju dienas, lai interesenti klātienē varētu iepazīties ar mācību vidi, izglītības iespējām, mācībspēkiem, dienesta viesnīcu, bibliotēku u.tml.

Marta vidū visās mācību iestādēs, tostarp arī augstskolās, tika uz laiku pārtraukts mācību process klātienē. Sākotnēji šāda kārtība tika noteikta vienu mēnesi, tagad – jau līdz maija vidum. Vai termiņš tiks pagarināts – šobrīd neviens nezina. Taču studiju process, protams, nav apstājies, tuvojas vai jau ir sācies prakšu laiks, gala darbu aizstāvēšana, arī jaunu reflektantu uzņemšana vairs nav aiz kalniem. Kā to visu plānots organizēt, Neatkarīgā taujāja vairākām augstskolām.

Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu valstī bez darba palikušo skaits strauji pieaug: ja februāra beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā bija reģistrēti kopumā 58 247 bezdarbnieki, tad šobrīd jau gandrīz 70 000. Taču daļa darba devēju, ja vien tas ir iespējams, rīkojas tālredzīgāk: nevis atlaiž padotos, bet tos pārkvalificē, kā arī koriģē darbu organizēšanu, lai uzņēmuma darbība neapstātos un darbiniekiem tiktu saglabāts darbs un atalgojums.

Darbinieku apmācības, viņu izaugsme un attīstīšana – šie aspekti caurvij Zandas Šmates līdzšinējo darba pieredzi. Arī laikā, kad dzīvojam Covid-19 ēnā, Zanda ir pārliecināta, ka šie jautājumi nevar palikt otršķirīgi. Turklāt attālināta komunikācija ar darbiniekiem Zandai nav nekas unikāls – šāda pieeja tiek praktizēta jau vairākus gadus. Un sekmīgi.

Pirms Covid-19 sērga sāka plosīties pasaulē, attālinātās darba iespējas bija kā, teiksim tā, bonuss, ko strādājošie varēja izmantot vajadzības gadījumā. Tagad daudziem darbs no mājām ir kļuvis par ikdienu. Neatkarīgā uzrunāja vairākus uzņēmumus, lai noskaidrotu, kā viņi pielāgojušies šā brīža situācijai un kādi piesardzības pasākumi ir ieviesti, ja profesijas specifika neļauj strādāt ārpus biroja.

Aijas Bites-Ozeres darba ikdiena paiet rūpēs par vairāk nekā 340 cilvēku lielu kolektīvu – viņu motivēšanu, lojalitātes veicināšanu, vienotas komandas stiprināšanu, bet ārpus darba viņa ar tikpat lielu entuziasmu izpaužas dejas pasaulē: deju soļus māca pavisam maziem ķipariem, kā arī pati ļaujas mūzikas burvībai. Vēl viena daļa no sirds, protams, pieder arī ģimenei.

Pozitīvs grūdiens jauniešiem

Jauno, 2020. gadu vēlējāmies sagaidīt nevis ierastā mājas gaisotnē, bet kaut kur ārpus dzimtajām ārēm.