Par alus radīšanas procesu „Aldara” tehnoloģe Dace Šķēle runā kā par bērna auklēšanu – ar lielu rūpību, gādību, atbildību. Un darba vietā alus patiesi ir viņas lolojums, pieskatot to visos brūvēšanas soļos. Turpinot līdzības ar bērnu, arī alus aug un attīstās – tā garšas buķete tiek papildināta ar pirmajā brīdī šķietami nesavienojamām sastāvdaļām, piemēram, nesen radīts alus ar bērzu sulu. Taujāta, vai Jāņu svinībām alus sarūpēts gana, Dace teic, ka darbs sācies jau martā, lai ap vasaras saulgriežiem miestiņš būtu pieejams tā tīkotājiem atbilstoši pieprasījumam.
Sāk kā praktikante
Dace „Aldara” durvis pirmo reizi vēra, būdama 3. kursa studente - uzņēmumā bija paredzēta prakse. Un tā šis kopā būšanas stāsts turpinās vēl tagad. Un Dace ir priecīga par šādu dzīves piespēlētu pavērsienu, jo, kā viņa atzīst, nedz konkrētās profesijas, nedz darba vietas izvēle nebija gadiem kaldināts mērķis. „Vidusskolā vēl nezināju, par ko vēlos kļūt, taču ieklausījos klases audzinātājas vārdos, kas sacīja - jāizvēlas profesija, kas allaž būs noderīga. Pārtikas nozare ir viena no jomām, kas vienmēr būs cilvēkiem nepieciešama, tāpēc iestājos Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārtikas tehnologos. Bija jāizvēlas kāda no specializācijām, piemēram, piena tehnoloģija, sabiedriskā ēdināšana u.tml., tomēr arī augstskolā vēl svārstījos, kuru ceļu man īsti iet. Pavērsiena punkts bija 3. kursa prakse, kad nokļuvu „Aldarī”. Pēc prakses saņēmu piedāvājumu pēc augstskolas absolvēšanas sākt darba gaitas „Aldarī”. Sapratu, ka „Aldara” pārstāvētā nozare ir tā, kuru vēlos iepazīt tuvāk,” stāsta Dace.
Pēc zināšanām uz Dāniju
Uzsākot pastāvīgas darba gaitas, viņa uzreiz neielēca tehnologa amatā, bet līdz tam izauga pakāpeniski. Dace uzskata, ka tas palīdzējis daudz labāk iepazīt plašo „Aldara” darbības lauku. Viņa darbu uzsāka kā inženiere ķīmiķe ‒ tas nozīmēja darbu laboratorijā, kur bija jāveic analīzes gan starpproduktiem raudzēšanas procesa laikā, gan gatavajiem produktiem. Pēc trīs gadiem šie pienākumi tika papildināti ar jaunu šķautni - Dacei tika uzticēts vadīt degustāciju komisijas darbu.
Nākamais karjeras pakāpiens „Aldarī” bija kļūšana par tehnologu gandrīz visai uzņēmuma radītājai produkcijai, izņemot alu, taču kopš 2012. gada, kad Dace atgriezās no mācībām Kopenhāgenas universitātē, kur guva detalizētas zināšanas par alus brūvēšanas procesiem, viņa pievienojās alus tehnologu saimei, uzņemoties rūpes par vienu no miestiņa radīšanas pozīcijām - vārīšanas procesu. Pakāpeniski tika iepazīta arī raudzēšanas, pildītavas tehnologa ikdiena.
Eksperimenti darba sastāvdaļa
„Alus radīšanas process ir ļoti interesants - lai arī pamatizejvielas nemainās (ūdens, dažādi iesali, raugs un apiņi), tomēr nemitīgi jātur roka uz pulsa par to, kā alus jūtas - vai tam pietiek barības vielas, kā darbojas raugs u.tml. Ir jāseko līdzi, lai raudzēšanas apstākļi būtu ideāli. Katru dienu mēs zīmējam alus rūgšanas līknes. Darbs nav vienmuļš, jo nekad nevar zināt, ko nesīs nākamā darba diena,”
par savu ikdienu ar neviltotu aizrautību stāsta Dace. Darba neiztrūkstoša sastāvdaļa ir arī eksperimenti, jo kā gan savādāk varētu radīt jaunus produktus. Piemēram, pavisam nesen dienas gaismu ieraudzīja alus ar bērzu sulu. Kā tas patiks patērētājiem ‒ rādīs laiks, taču Dace novērojusi, ka daļai Latvijas iedzīvotāju ļoti iecienīts ir alus ar dažādām garšas variācijām, piemēram, kombinācijā ar dažādām sulām (citrons, greipfrūts, meža ogas un ne tikai). Tiek eksperimentēts arī ar dažādām garšvielām, tostarp pipariem. Arvien pārliecinošāk savu vietu tirgū piesaka skābais alus, bet joprojām īsta konkurenta nav klasiskajam gaišajam alum. „Rudens un ziemas mēnešos pieaug pieprasījums pēc tumšā alus,” piebilst alus tehnoloģe.
Mēs varam!
Lai arī par alus lielvalstīm bieži dēvē, piemēram, Čehiju un Vāciju, Dace uzskata, ka Latvijas alus ražotāji ir līdzvērtīgi spēlētāji. „Mēs, piemēram, līdzīgi kā Čehijā izmantojam divu atvārījumu metodi, Latvijas iesals ir tikpat augstas kvalitātes kā Vācijas un Čehijas. Es pat teiktu - atsevišķos alus veidos mēs esam īpašāki. To apliecina arī rezultāti Eiropas un pasaules konkursos.”
Dace papildus ikdienas pienākumiem alus tehnologa pasaulē ieved arī jaunos - praktikantus. „Redzu jauniešos lielu potenciālu. Pārtikas zinātne kopumā paver ļoti plašas darba iespējas, tā ir joma, kur darbs būs vienmēr. Pārtikas tehnologs ar savām zināšanām un prasmēm spēj produktu mainīt, pilnveidot. Un tās ir nenovērtējamas iemaņas.”
Savukārt, kad darba vietas durvis tiek aizvērtas, Dace atslodzi gūst sportiskās aktivitātēs - viņa labprāt spēlē tenisu, peld (visos gadalaikos), ziemā slēpo. „Atslodze garam noteikti ir ceļošana un teātra apmeklējumi, Covid laiks gan šīs aktivitātes ir ierobežojis, tā vietā esmu sev atklājusi ēdienu gatavošanas burvību.”
