Studiju izvēle: jaunieši metušies apgūt psiholoģiju

© Pixabay

Psihologi, mediķi, IT un sabiedrisko attiecību speciālisti, juristi, žurnālisti, uzņēmēji un arhitekti – šīs ir populārākās profesijas šā gada augstskolu reflektantu vidū. Kā redzams, arī šogad augstskolu uzņemšanas statistikā bez pārsteigumiem: joprojām studiju izvēlē dominē humanitārā un sociālā virziena specialitātes, lai arī tieši šo jomu pārstāvji darba tirgū jau tagad veido pārprodukciju.

Augstskolu absolventu monitorings (par absolventiem no 2017. līdz 2019. gadam) parāda, ka darba tirgū savu vietu spēj atrast 92% veselības aprūpes speciālistu, 90% absolventu tematiskajā grupā - inženierzinātnes, ražošana, būvniecība, 92% lauksaimniecības studiju virziena absolventu, 88% dabaszinātņu, matemātikas, IT studiju virzienu absolventu. Šiem visiem nosauktajiem speciālistiem ir arī visaugstākie vidējie ienākumi. Humanitārās un sociālās jomu absolventiem tik labi nesokas - monitorings rāda, ka viņu ienākumi mēdz būt zemāki nekā valstī vidējā alga. Arī darba meklējumi ir aizaicinošāki, jo speciālistu daudz, brīvo vakanču - ne tik ļoti.

Ekrānšāviņš

Runājot par šā gada pieteikšanos augstskolās, līdere pieteikumu skaitā ziņā ir Latvijas Universitāte - saņēmusi gandrīz 19 000 pieteikumu (jāpiebilst, ka viens studētgribētājs vienlaikus varēja pieteikties līdz desmit studiju programmām). Visiecienītākā izvēle - “Psiholoģija” (ap 1700 pieteikumu, kopā summējot pieteikumus uz budžeta un maksas vietām). Par budžeta vietām būs milzīga konkurence - to ir tikai 17. Otra populārākā izvēle - “Datorzinātnes” (1500 pieteikumu). Programmai viens no dāsnākajiem budžeta vietu piedāvājumiem - 220 valsts apmaksātu studiju vietu. Izvēle numur 3 - “Tiesību zinātne” (1300 pieteikumu), budžeta vietu skaits pieticīgs - 38.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) šogad kopumā saņēmusi 12 800 pieteikumu. Augstskola ziņo, ka tas ir par 13% vairāk nekā pagājušajā gadā. Vissaistošākās studiju programmas reflektantiem šķitušas RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē - kopumā 4000 pieteikumu. Populāras bija arī studiju programmas “Arhitektūra”, “Būvniecība” un “Uzņēmējdarbība un vadīšana”.

Veiksmīgi noslēgusies šīs vasaras uzņemšana arī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Kopā saņemti 7973 pieteikumi, kas par pāris procentiem pārsniedz pērnā gada rādītājus. Starp ierasti populārākajām studiju programmām - “Medicīna” (1297 pieteikumi), “Māszinības” (555), “Fizioterapija” (569) un “Uzturs” (466) - šogad ar lielu studētgribētāju interesi izceļas arī sociālo zinātņu programmas, tostarp “Multimediju komunikācija” (511 pieteikumu) un “Psiholoģija” (440). Augstskola pieļauj, ka krasais intereses kāpums varētu būt saistīts ar šogad pirmoreiz piešķirtajām valsts budžeta vietām sociālo zinātņu studiju programmās.

Studētgribētājiem cieņā arī reģionālās augstskolas - viskuplāko interesentu pulku saņēmusi Latvijas Lauksaimniecības universitāte - 3600 pieteikumu. No piedāvātajām studiju programmām jaunieši priekšroku devuši programmām “Datorvadība un datorzinātne”, “Veterinārmedicīna”, “Mežinženieris”, “Ekonomika”.

Izglītība

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.