Ņemot vērā noteikto ārkārtējo situāciju valstī, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs un tā filiāle „Cīruļi” Kalvenes pagastā divus mēnešus apmeklētajiem bija slēgti. Kopš 19. maija abas iecienītās atpūtas vietas atkal ir atvērtas, ievērojot drošības noteikumus Covid-19 dēļ. Vīruss gan nav koriģējis zoodārza iemītnieku ierasto dzīves ritmu, tostarp viņu saimi kuplinājuši daudzi jaundzimušie, taču Covid-19 krīze piebremzējusi zooloģiskā dārza tuvākās nākotnes attīstības plānus.
Apjomīgāki darbi uz pauzes
„Covid-19 krīze ir iecirtusi krietnu robu visu uzņēmumu attīstībā, tajā skaitā arī mūsējā. Tādēļ šobrīd veicam neatliekamos sīkos remontdarbus, nodrošinot ekspozīciju pilnvērtīgu darbu, tomēr lielāki remonti tiek paturēti prātā priekšdienām. Skatīsimies, kā attīstīsies situācija valstī un zoodārzā, tad arī atbilstoši reaģēsim. Šobrīd galvenās rūpes ir attīstīt tālāk Āfrikas savannas ekspozīciju. Pirms pašas krīzes atvedām sprigano antilopju impalu bariņu, tādējādi papildinot jau esošo impalu baru. Patlaban jaunie dzīvnieki mācās sarast ar jau esošajiem (dižantilopēm un zebrām) un jauno mītni. Tad tiem būs uzdevums apgūt arī lielo aploku un iepazīties ar tur blakus mītošajiem milžiem - žirafēm. Un pēc tam jau jāiemācās visiem kopā dzīvot. It kā viss ir paredzēts un izdomāts, tomēr darbs ar dzīvniekiem vienmēr ievieš kādas korekcijas. Otra būtiska lieta ir savannas ekspozīcijā mītošo pērtiķu geladu āra voljēra jeb salas aprīkošana ar dzīvniekiem piemērotiem vides elementiem un rotaļlietām,” informē Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns, piebilstot - kad krīze būs aiz muguras un arī finanses pietiks, tiks uzsākti arī apjomīgāki atjaunošanas darbi.
Mazuļu bums
Tikmēr zoodārza iemītniekiem dzīve rīt savu ierasto gaitu, un šā gada pirmajos mēnešos daudzi sagaidījuši mazuļus. Pirmie šī gada steidzīgākie ‒ karošknābju mazuļi - jau izauguši un iejukuši pieaugušo putnu barā. Savukārt viņu kaimiņiem klinšu ibisiem mazulis izšķīlies tikai pavisam nesen. Zoodārzs cer, ka tas izaugs liels, sniedzot ieguldījumu pasaules Sarkanās grāmatas EN (nopietni apdraudēts - endangered) kategorijā iekļautās sugas nebrīves populācijas uzturēšanā. Februāra izskaņā piedzima Mišmi takinu meitenīte Atēna. Arī šī Āzijas kalnu rajonos mītošā dobradžu dzimtas suga iekļauta pasaules Sarkanajā grāmatā VU (jutīga suga - vulnerable) kategorijā. Šogad zoodārzā piedzimuši divi huzārpērtiķēni. Savus mazuļus akvārijā jau sagaidījis sarkanais hromis. Pavisam nesen divi mazuļi piedzimuši mazākajiem pērtiķēniem pundurkalitriksiem. Mazuļi ir tikai nedēļu veci. Tomēr augumā tie ir ļoti lieli, tāpēc šķiet, ka dzīvo šai pasaulē jau vairākus mēnešus. Izrādās, ka mazuļi kalitriksiem dzimst lieli - katrs mazulis sver ceturto daļu no mātes svara. Drīz pēc dzimšanas mamma atdod mazuļus tēvam, lai tas bērnus nēsā, aprūpē un sargā. Savukārt uz barošanas brīdi mazuļi pārrāpjas pie mammas un pēc tam atkal atgriežas atpakaļ pie tēva. Vēlāk mazuļu aprūpē iesaistās arī vecākie brāļi un māsas.
Pirmo pamatu nākošajai paaudzei ielikuši zoodārza lielākie putni kazuāri (pasaulē tie ir otri lielākie aiz Āfrikas strausa). Mātīte Kazene izdējusi šogad pirmo olu. Pēc šīs sugas tradīcijām mātīte sadēj ligzdā olas un pārējo atstāj tēviņa ziņā, kurš dējumu izperē un pēc tam viens vadā un audzina mazuļus. Kazuāru tēviņš, vārdā Sudrabs, šobrīd šo pienākumu atbildīgi pilda, kamēr Kazene komunicē ar apmeklētājiem. Vēl olas perē baltā pūce un Japānas dzērves (šis process redzams zoodārza ciemiņiem).
2 metru distance nav atcelta
Un viesi kopš 19. maija atkal tiek gaidīti. Tiesa, ievērojot drošības noteikumus, interesentiem būs iespēja staigāt pa Rīgas zooloģisko dārzu un vērot āra aplokos mītošos dzīvniekus, kā arī iepazīt vairākas iekštelpu ekspozīcijas:
Tropu māju, Latvijas abinieku un rāpuļu ekspozīciju, lemuru un Galapagu bruņrupuču ekspozīciju un Žirafu māju (atvērts otrais stāvs). Savukārt zoodārza filiālē „Cīruļi” būs atvērtas visas ekspozīcijas.
„Apmeklējot Rīgas zoodārzu, aicinām ievērot 2 metru distanci no citiem cilvēkiem, kā arī izvairīties pieskarties dažādām virsmām - margām, apmalēm, terāriju stikliem, informatīvajiem stendiem u.c. Iekštelpās virsmas tiek regulāri dezinficētas, teritorijā ir izvietoti dezinfekcijas līdzekļi un atgādinoši uzraksti, potenciālajās sastrēgumu vietās uzkrāsotas marķējošas brīdinājuma līnijas,” skaidro M. Lielkalns
