TŪRISMS. Prāga – labs variants fiksām brīvdienām

 
©Huang Jinguo/SIPA ASIA/SIPA/SCANPIX/LETA

Jauno, 2020. gadu vēlējāmies sagaidīt nevis ierastā mājas gaisotnē, bet kaut kur ārpus dzimtajām ārēm.

Sākotnēji tika skatīti varianti, kas ietver ciemošanos Lietuvas vai Igaunijas pusē. Taču tūrisma firmu piedāvājumi neuzrunāja - konkrētie maršruti jau izbraukti. Atlika raudzīties tālāk, un atradām to, ko meklējām: Jaungads Prāgā. Nav ļoti tālu, nav ļoti dārgi, un vienreiz mūžā taču derētu klātienē aplūkot Prāgas Rātslaukuma slaveno Astronomisko pulksteni.

Beidzot saule

Ceļojumā dodamies ar autobusu, līdz ar to divas no trim ceļojuma dienām jāpavada autobusā. Ar lidmašīnu būtu nesalīdzināmi ātrāk, taču, tā kā esam grupu braucienu cienītāji, jāakceptē tāds izstrādātais maršruts, kāds nu

tas ir. Ceļā vismaz izlasīju grāmatu, kurai ikdienā nevarēju pieķerties - tad negribējās, tad nebija laika. Turklāt, ja ik pēc 2-3 stundām ir apstāšanās pauze, tad garie pārbraucieni ir pārvarami. Pirmās dienas izskaņā par mūsu naktsmājām kļūst Brno - pilsēta Čehijas dienvidaustrumos, kas pēc iedzīvotāju skaita ir otrā lielākā pilsēta valstī. Ap 400 000 iedzīvotāju (šie nav svaigākie dati). Taču pēc sajūtām - klusa, mierīga, ne gluži mazpilsēta, bet mazliet lielāka apdzīvota teritorija, kas smuki iegūlusies mazākos un lielākos pakalnos. Varbūt šis miers ir mānīgs, jo Brno viesojamies 31. decembra rītā - ļaudis gatavojas Jaungada lustēm, tāpēc ikdienas steiga un kņada pilsētā izpaliek. Arī studenti - Brno mēdz dēvēt par studentu pilsētu, jo pilsētā ir daudz augstskolu - paklīduši kur nu kurais. Brīvdienas. Ielas ļaužu un satiksmes nepārblīvētas, arī Brno vecpilsētā galvenokārt mana klīstam tikai tūristu grupas. Taču laiks ir brīnišķīgs nelielai pastaigai - beidzot ir saulaina diena (Rīgas decembra pelēkās debesis jau sen kā apnikušas).

Pūķis - krokodils

Brno vecpilsētā visspilgtāk izceļas Svētā Pētera un Pāvila katedrāle, apkārt kurai izveidots pastaigu laukumus ar iespēju aplūkot Brno panorāmu no vairākiem rakursiem. Starp citu, katru dienu pulksten 11 baznīcu torņos iezvanās zvani - šī tradīcija aizsākusies par godu faktam, ka Brno bija vienīgā pilsēta Morāvijā, kas spējusi atvairīt zviedru iebrukumu Trīsdesmit gadu karā. Proti, leģenda vēsta, ka zviedru ģenerālis paziņojis - ja viņa armija nespēs ieņemt pilsētu, līdz baznīcas torņi zvanīs pusdienlaiku, tā atkāpsies. Savukārt Brno karavadoņi pavēlējuši zvaniem skanēt stundu agrāk, tādējādi nosargājot savu pilsētu. Zviedri atkāpušies.

Vēl viena leģenda saistīta ar kādu «briesmoni», ko var aplūkot Rātsnama vārtu ieejā. Vien jāpaceļ acis uz augšu, un tur izbāzts milzu krokodils.

Vietējie to dēvē par pūķi - tiesa gan, nekādas līdzības ar to. Krokodils kas krokodils. Taču nostāsti uzbur šādu ainu: senatnē pilsētu esot apsēdis kāds briesmonis, kuru ļaudis dēvējuši par pūķi. Kāds varonis to nogalinājis, un nu tas gozējas uz visdažādākajiem suvenīriem. Savu vietu suvenīru stendos atradis arī Brīvības laukumā atrodamais Brno pulkstenis. Taču to ir jāmāk nolasīt, citādi nevarēs ieraudzīt neko citu kā tikai vairākus metrus augstu granīta konusu. Pacietīgākajiem - blakus pulkstenim ir instrukcija, kas ļaus atkost šo savdabīgo pulksteni. Paši savām acīm neskatījām, bet tūristu ceļvežos norādīti vēl pāris apskates objekti, ko vērts apmeklēt, viesojoties Brno. Piemēram, Dārzeņu tirgus, mūku kapenes, Špilberkas pilskalns, kur kādreiz atradies Eiropas bargākais cietums, atskaņas no tā aplūkojamas tur tagad ierīkotajā muzejā.

Bez alus neiztikt

Pirms došanās uz Prāgu mums neizpaliek veikalu apmeklējums, jo iepirkumi jāveic laikus - kad ieradīsimies Prāgā, parastie pārtikas veikali būs ciet, atgādina gide, jo 31. decembrī ļaudis svin, tāpēc veikalu darba laiks būtiski saīsināts. Veikalu cenas ir nedaudz augtākas nekā Latvijā, taču saprāta robežās. Skandināvu valstu dārdzība Čehiju nav skārusi. Obligātais pirkums - izdaudzinātais čehu alus. Acis ņirb no izvēles daudzveidības. Kaut kas tiek ielikts iepirkumu grozā uz labu laimi. Pati neesmu alus cienītāja, bet vīrs to atzina par labu esam. Arī pārējie, kam uz Latviju tika atgādāts šis suvenīrs, putojošo miestiņu nesmādēja. Alus bundžās maksāja nedaudz zem viena eiro (pārrēķinot no čehu kronām), stikla pudelēs - virs eiro.

Drošība kā lidostā

Prāgā ierodamies ap pusdienas laiku, un visi mūsu apskates objekti bāzējas Prāgas vecpilsētā. Un to 31. decembrī nolēmuši apskatīt milzum daudz cilvēku. Terorisma sekas Eiropā atbalsojas arī Čehijas galvaspilsētā: lai iekļūtu varenajā Prāgas pils kompleksā, kas ir pilsētas dārgakmens, ikvienu sagaida bruņoti vīri drošības kontroles punktos. Procedūra kā lidostās. Lai arī veidojas rinda, tomēr tā uz priekšu virzās gana strauji. Pils komplekss ir kā maza pilsēta, un, saskaņā ar Ginesa pasaules rekordu grāmatu, tas ir lielākais saskaņotais pils komplekss pasaulē. Pils apkārtnē atrodas vairāki populāri apskates objekti. Piemēram, Zelta ieliņa. Nav vienotas versijas, kad un kāpēc iela ieguvusi šādu nosaukumu. It kā tur mituši zeltkaļi, it kā no visām pasaules malām Prāgā sabraukušie alķīmiķi, kuri meklējuši zelta iegūšanas noslēpumu. Tagad šarmantā ieliņa pārtapusi par dažādu bodīšu pasauli, turklāt ieliņa nav brīvi caurstaigājama - tai ir ieejas maksa. Daudzus noteikti neatstāj vienaldzīgus Svētā Vitusa katedrāle - tā ir izcils gotiskā stila šedevrs, celta 14. gadsimtā. Katedrāles tornis ir augstākā vieta pils kompleksā.

Kur straume nes

Taču slavenākais pilsētas simbols noteikti ir Kārļa tilts, kura pirmsākumi meklējami tālajā 14. gadsimtā. Ar laiku tilts tika izgreznots ar dažādām svēto statujām. Populārākā no tām - Sv. Jana Nepomuka statuja. Viņš bijis garīdznieks, kas tika iesviests Vltavas upē no Kārļa tilta Prāgā, jo neatklāja grēksūdzes noslēpumu. Ticējumi vēsta, ka pieskaršanās šai statujai nes laimi un piepilda klusībā izteiktu vēlēšanos. Starp citu, Kārļa tilts veiksmīgi pārcieta 2002. gada plūdus Prāgā. Plūdu dēļ vairāk nekā 220 000 cilvēku bija spiesti atstāt savus mājokļus, bet 17 zaudēja dzīvību. Plūdu seku novēršana Prāgai izmaksāja ap 24 miljardiem Čehijas kronu.

31. decembra vēlā pēcpusdienā tilts bija ļaužu pārpilns, līdz ar to tā nebija vis rimta pastaiga pār tiltu, bet vienkārši ļaušanās laužu straumei. Tiesa, vēlāk cilvēku pūļi izklīda un pastaiga bija daudz baudāmāka.

Svētku cenas

Esot Prāgā, noteikti ir jāapskata arī Astronomiskais pulkstenis. Tas sācis tikšķēt 1410. gadā un līdz pat mūsdienām ap sevi pulcē tūkstošiem interesentu, kas gaida, kad iezvanīsies pilna stunda, kad, raugoties pulkstenī, būs skatāma izrāde - katras stundas sākumā tiek iezvanīts zvans, parādās 12 apustuļu un citu tēlu figūras. Galvenajā ciparnīcā tiek attēlotas dažādas astronomiskās parādības, Saules un Mēness kustība.

Turpat netālu atrodama, manuprāt, viena no skaistākajām Prāgas baznīcām - Sv. Tīna Jaunavas Marijas baznīca. Baznīca apbur ar gotisko veidolu un gleznainiem torņiem. Blakus tai stalti izslējusies izdaiļota Ziemassvētku egle, bet vecpilsētas laukumā rosās tirgotāji un ēdinātāji. Cenas, protams, atbilstošas svētkiem, jo, kā zināms, Ziemassvētkos, Jaungadā maciņus mēs atdarām plašākus, īpaši nekurnot. Taču cenas nav uzskrūvētas debesīs. Kā lai saka - svētku cenas. Var maksāt gan ar kronām, gan eiro. Ēdienu piedāvājumā dominē čehu tradicionālais ielu ēdiens trdelnik - mīklas caurulīte, kad dāsni izvāļāta cukurā un kanēlī un kuru pilda ar dažnedažādu pildījumu. Lai arī uz aci kārums izskatās notiesājams viens un divi, taču mums izdevās to pievārēt vien divatā.

Divi jaunie gadi

Esot Prāgā, mums sanāca sagaidīt divus jaunos gadus - pulksten 23 pēc viņu laika Latvijas jauno gadu, bet pulksten 24 arī Prāgā 2020. gads bija klāt. Lai arī uguns puķes gaisā sāka šaut jau ap krēslas iestāšanos, pusnaktī debesis iekrāsojās ļoti raibas. Salūtu šāva visur un visi, kas vien bija sarūpējuši pirotehniku. Ja godīgi, vienu brīdi šāda nekontrolēta šaudīšanās radīja diskomfortu, it sevišķi, kad vairākas reizes tika trāpīts ēku fasādēs un gudrinieki, atrodoties arī cilvēku pūļos, bez bēdu aizdedzināja savu līdzpaņemto pirotehnikas brīnumu. Rīgā, krastmalā, šādas izdarības neesmu manījusi. Nesaprotama un nepieņemama bija arī galvenokārt jauniešu neapslāpējamā vēlme visu iztukšoto stikla taru vienkārši dauzīt uz ielām. Līdz ar to, ejot jau uz autobusu, bija jāskatās, kur kāju likt, jo ielas bija pamatīgi piedrazotas.

Negribas šo ceļojuma aprakstu beigt uz negatīvas nots, jo Prāga patiešām ir tā vērta, lai dotos ciemos. Ar vienu nepilnu dienu noteikti ir par maz, lai izbaudītu Čehijas galvaspilsētu pilnībā. Mums sanāca vairāk redzēt tās nakts vaibstus, taču dienas gaismā tā noteikti spētu pārsteigt ar jauniem iespaidiem. Gan vēl tiksimies!



 

Abonē