Laura Brokāne / Autori

Šovakar pulksten 19 kinoteātrī KSuns arhitektu biroja Sarma & Norde Arhitekti cikla Kino un Arhitektūra 21. lekcijā kino zinātnieks Agris Redovičs stāstīs par to, kā Rīga parādās padomju laika filmās, ilustrējot citas Eiropas pilsētas.

Ceturtdien pulksten 19.00 kinoteātrī KSuns arhitektu biroja Sarma & Norde Arhitekti cikla "Kino un Arhitektūra12" lekcijā kino zinātnieks Agris Redovičs stāstīs par to, kā Rīga parādās padomju laika filmās, ilustrējot citas Eiropas pilsētas.

Šodien tiek svinēta tēlnieka Teodora Zaļkalna 135. dzimšanas diena, tāpēc mākslinieka dzimtajā pusē Allažu pamatskolā norisināsies interaktīvs projekts Teodora Zaļkalna telpa, kurā dažādu vecumu skolēni, strādājot kopā ar topošajiem māksliniekiem no Latvijas Mākslas akadēmijas, iepazīsies ar šā vecmeistara veikumu.

Līdz nākamā gada 15. janvārim Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) skatāmas divas Kārļa Padega simtgades atcerei veltītas izstādes: Baltajā zālē – Trauslais izaicinājums un Mazajā zālē – Padegs un pilsoniskā madāma.

Skvērā pie Latvijas Nacionālās operas atklāta nesen dibinātā Latvijas Arhitektūras informācijas centra filiāle – inovatīvā Oša māja, kurā ikvienam ir iespēja gūt informāciju par Latvijas dizainu un arhitektūru. Turpmāk šeit norisināsies arī dažādi mākslas pasākumi, piemēram, svētdien pulksten 19 viesosies radošā apvienība Nomadi ar izrādi Sāra Keina.

Biedrība Laiks kultūrai, kas apvieno kultūras iestāžu vadītājus un nozares pārstāvjus, ir šokēti par neoficiālo informāciju, ka, plānojot nākamā gada budžetu, valdība varētu samazināt līdzekļus nozarei. Kultūras iestāžu vadītāji nezina, kā tādā situācijā spēs noturēt savus kolektīvus, jo visi rezerves varianti jau ir izsmelti. Neoficiālā informācija liecinot, ka kultūras nozarei draud vairāku miljonu latu budžeta samazinājums.

Sandras Vitaļičas fotoizstāde Neauglīgā zeme un Starptautiskā fotogrāfijas vasaras skolas (ISSP) izstāde Atskaites punkts.

Pirmdien, 3. oktobrī, Rīgā tiks atzīmēta par tradīciju kļuvusī Pasaules arhitektūras diena. Vairāki Rīgas arhitekti un biroju vadītāji vērs savu biroju durvis un iepazīstinās sabiedrību ar profesijas un uzņēmumu aktualitātēm. Tāpat kā iepriekšējos gados notiks arī Rīgas arhitektūras gada balvas pasniegšana pašvaldības aģentūrā Rīgas pilsētas arhitekta birojs.

Igauņu rakstnieku Jāku Jērītu latviešu lasītāji, iespējams, iepazinuši no Guntara Godiņa atdzejotā dzejoļu krājuma CD, Maimas Grīnbergas tulkotās noveļu grāmatas Ziņas par nāvi vai klausoties autora tekstus viņa izpildījumā pirms trim gadiem Prozas lasījumos. Četrus gadus Jāks Jērīts bija Igaunijas vēstnieks Latvijā.

Atzīmējot Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) 90 gadu jubileju, ar Teterevu fonda atbalstu ir radīts jauns mākslas apbalvojums. LMA balva tiek piešķirta trīs paaudžu akadēmijas absolventiem – māksliniekiem vecumā līdz 35 gadiem, no 35 līdz 65 gadiem un no 65 gadiem. Pirmos Mākslas akadēmijas Zelta kroņus un prēmijas 1500 latu apmērā saņēma Džemma Skulme, Laima Slava un Jānis Avotiņš.

Neskatoties uz to, ka Teātra observatorija (TO) cer turpināt darbību Kongresu nama telpās, Rīgas namu (RN) valdē lemts, ka sadarbības līgums netiks turpināts un tuvākajā laikā teātrim ir jāaiziet. Ja tas nenotiks, Kongresu nama Jaunā zāle tiks aizzīmogota. Turpmāk telpas plānots izīrēt tikai vienreizējiem pasākumiem.

Ar katru gadu Latvija kļūst par arvien iekārojamāku filmēšanas vietu ārvalstu producentiem, kuri tādējādi papildina vietējo budžetu un veicina kultūras sadarbības tīklus. Jau tagad Latvija ir soli priekšā pārējām Baltijas valstīm, jo iedibināts projektu līdzfinansēšanas konkurss.

Neskatoties uz sarežģīto finansiālo situāciju, Latvijas lielākie teātri jauno sezonu uzsāks ierastā režīmā, neatlaižot štata darbiniekus, nesamazinot algas un no repertuāra neizstumjot izrādes, kas, iespējams, piesaistīs šauru interesentu loku. Dažos teātros vasaras laikā notikuši ievērojami remontdarbi. Taču runāt par krīzes beigām esot pāragri, jo vēl nav zināmas nākamā gada dotācijas.

Ceturtdien izšķirsies režisores Gaļinas Poliščukas vadītās Teātra observatorijas nākotne. Ja teātra vadība nenomaksās īres un komunālo maksājumu parādus – apmēram 5000 latu – par Kongresu nama Jaunās zāles telpām, ko viņi īrē no Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas nami, teātrim šīs telpas būs jāpamet.

Pirmoreiz 15 gadu laikā Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktoram Andrejam Žagaram, kuram šā gada decembrī beidzas darba līgums ar LNO, būs jāpiedalās atklātā konkursā, lai saglabātu savu amatu operā. Tajā pašā laikā joprojām risinās strīdi par līdzšinējās operas vadības saimniekošanas efektivitāti.

Līdz 18. septembrim izstādē Hibrīdu pārlidojumi. Mākslinieks kā fotogrāfs. 19. gs. vidus - 2010. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls ir iespēja skatīt Latvijas mākslas vēsturi caur divu nozaru – glezniecības un fotogrāfijas – mijiedarbību. Tas ir neparasts veids, kā palūkoties uz pašmāju mākslas attīstību - sākot no fotogrāfijas pirmsākumiem fiksēt abu nozaru saskares punktus.

Kad sazvanu Valentīnu Freimani Berlīnē, kur leģendārā kinozinātniece uzturas visvairāk, viņa jau iepriekš brīdina, ka nerunās par Latvijas politiskajām peripetijām, jo, būdama projām, nav tajās iedziļinājusies. Neskatoties uz to, ka veselības dēļ viņa jau pusgadu nav bijusi Latvijā, Valentīna Freimane izveidojusi Cēsu mākslas festivāla kino programmu, kas norisināsies no 22. jūlija līdz 13. augustam. Ik pārdienas festivāla viesi varēs baudīt kādu no franču kino klasikas paraugiem ar izcilās kinozinātnieces video ievadu. Valentīnas Freimanes atmiņu grāmata Ardievu, Atlantīda!, kas nāca klajā gada sākumā, vēsta par viņas bērnības un jaunības laiku, kad jaunā ebrejiete no brīnišķīgās, kulturālās vides tika iemesta nežēlīgā vajāšanas režīmā. Tomēr izglītotā jauniete spēja izdzīvot apbrīnojami pašapzinīgi, bez rūgtuma un sevis žēlošanas. Autores atklāsmes var noderēt ikvienam cilvēkam – ka patiesības mīlestība, draudzība, tolerance un domāšanas dziļums dzīvei piešķir dimensiju, kas ļauj tikt galā ar nelaimēm, kuras citādi nespējam ietekmēt.

Līdz 14. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Mazajā zālē skatāma izcilā latviešu mākslinieka Borisa Bērziņa (1930 - 2002) mantojuma kolekcijas darbu izstāde Ainava. Ainava ir viens no žanriem, ko pārstāvējis daudzveidīgais vecmeistars, tāpēc izstāde atklās tikai daļu no muzejā esošās šī autora kolekcijas.

Nesen klajā nākuši divi jauni laikmetīgās mākslas izdevumi - Jauno mediju kultūras centrs RIXC izdevis nākošo Akustiskās telpas sērijas izdevumu Tīkli un ilgtspējība, bet kim? laikmetīgās mākslas centrs gada grāmatā Māksla ir viss, kas notiek. Dialogi ar Vasīliju kim? 2009-2010. g. izstāžu kontekstā neierastā formā atspoguļojis divu pastāvēšanas gadu laikā paveikto.

Igauņu gleznotājs Augusts Kinnapu, kura izstāde Mani favorīti līdz 30. jūlijam skatāma Rīgā, Galerijā 21, ir interesants ar savu nesamaitāto optimismu un ideālismu, kas ļauj atpūtināt galvu no sarežģītām konstrukcijām un zemtekstiem. Viņa stils ir rotaļīgs un brīžiem pat bērnišķīgi naivs. Kinnapu gleznas liek domāt, cik tālu esam atkāpušies no vienkāršām lietām, kas mums vajadzīgas visvairāk – prieka un saules. Vēl šķiet aizkustinoši, ka Augusts ir ļoti līdzīgs savam tēvam, slavenajam arhitektam un teorētiķim Vilenam Kinnapu, kurš pavasarī viesojās Rīgā, lai ciklā Arhitektūra un kino nolasītu lekciju par garīgās enerģijas un arhitektūras saistību.

Ninas Korhonenas fotoizstāde Rewind, Jeļenas Glazovas personālizstāde Elements of a Puzzle un Harija Branta personālizstāde Portreti.

Pirmo reizi Latvijā savas zināšanas un pieredzi apvienojuši labākie Latvijas jaunie fotogrāfi, izveidojot izglītības programmu ISSP SKOLA, kas deviņu mēnešu garumā piedāvās apgūt laikmetīgo fotogrāfiju un strādāt pie sava autorrprojekta. Programma būs orientēta nevis uz fotogrāfijas tehnisko, bet gan saturisko aspektu, izzinot fotogrāfijas nozīmi laikmetīgās mākslas kontekstā.