Līdz 18. septembrim izstādē Hibrīdu pārlidojumi. Mākslinieks kā fotogrāfs. 19. gs. vidus - 2010. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls ir iespēja skatīt Latvijas mākslas vēsturi caur divu nozaru – glezniecības un fotogrāfijas – mijiedarbību. Tas ir neparasts veids, kā palūkoties uz pašmāju mākslas attīstību - sākot no fotogrāfijas pirmsākumiem fiksēt abu nozaru saskares punktus.
Mākslas fotogrāfija kā atsevišķa vizuālās mākslas nozare Latvijā ienākusi nepiedodami vēlu – septiņdesmitajos gados līdz ar Gunāra Bindes un Jāņa Gleizda tēlainajām dabas skatu un aktu fotogrāfijām, kā arī ikdienas poetizēšanu Egona Spura un Intas Rukas darbos. Patlaban darbojas daži jau klasiķu statusā iecelti fotogrāfijas meistari, par kuru darbu kvalitāti un nereti arī nozīmi parasti nemēdz diskutēt, savukārt jaunajiem māksliniekiem bieži vien interesē citi mediji. Jāsecina, ka pašmāju mākslas fotogrāfija ir neapgūts, neapkopots lauks, kurā ik pa brīdim uzzied kāda spoža aktualitāte vai sen aizmirsta relikvija.
Šī izstāde nav mēģinājums aktualizēt pašmāju fotogrāfijas vēsturi saistībā ar glezniecību, kas Latvijā vienmēr bijusi populāra, bet drīzāk aptvert fotogrāfijas ietekmi uz šo vizuālās mākslas nozari. Hibrīdu pārlidojumi atgādina, ka fotogrāfijas iespaids uz Latvijas mākslas vēsturi, iespējams, netiek pienācīgi novērtēts, pat ja izsakāms šķietami marginālu studiju veidā vai tikai kā gleznotāju peļņas avots. Nepārsteidz, ka fotogrāfiju elementi parādās mūsdienu mākslinieku darbos kā mākslinieciskās izteiksmes pastiprinājums (Miervaldis Polis, Sandra Krastiņa, Frančeska Kirke un citi) vai ka tās tiek izmantotas studiju nolūkos (Janis Rozentāls, Valdis Krēsliņš, Normunds Brasliņš). Interesantāka sadaļa ir mākslinieku aizraušanās ar fotografēšanu peļņas nolūkos (gleznotājs Kārlis Hūns 19. gadsimta beigās nodarbojas ar fotogrāfiju retusēšanu un korolēšanu; tēlniecības fotogrāfs Eduards Melzbārdis). Iedomājos, ka, iespējams, pēc gadiem atskatīsimies uz laikmetīgās mākslas pārstāvju darbiem viņu biežākā peļņas avota - komercreklāmu - kontekstā.
Ekspozīcijai atlasītas gan latviešu mākslas klasiķu – Kārļa Hūna, Jūlija Federa, Jaņa Rozentāla, Teodora Zaļkalna, Voldemāra Matveja, Gustava Kluča fotogrāfijas, gleznas un skulptūras, gan mūsdienu autoru – Valda Celma, Miervalža Poļa, Lilijas Dineres, Frančeskas Kirkes, Sandras Krastiņas, Jāņa Mitrēvica, Baņutas Ancānes, Kristīnes Luīzes Avotiņas un citu mākslinieku foto eksperimenti un kompozīcijas dažādos materiālos. Aplūkojamas arī mākslas darbu reprodukcijas, pastkartes, stikla plates un dažādi foto piederumi no vairāku muzeju un mākslinieku kolekcijām.
Izstāde iekārtota nevis hronoloģiski, bet tematiski - skaistuma kults, pagātnes valdzinājums, no mākslas un realitātes dokumentācijai līdz pētniecībai, fantāzijas zīmogs, no mozaīkām līdz fotokolāžām, mākslas darbs kā fotostudiju rezultāts, redzes pārbaudes kabinets, «dzīvās bildes». Izstādi organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar biedrību Epicentrs, kuratore - Irēna Bužinska.