Ārvalstu kino producenti interesējas par Latviju

© Lauris Nagliņš/f64

Ar katru gadu Latvija kļūst par arvien iekārojamāku filmēšanas vietu ārvalstu producentiem, kuri tādējādi papildina vietējo budžetu un veicina kultūras sadarbības tīklus. Jau tagad Latvija ir soli priekšā pārējām Baltijas valstīm, jo iedibināts projektu līdzfinansēšanas konkurss.

«Lielā mērā pateicoties tam, pagājušajā gadā ārvalstu filmēšanas grupas Latvijā atstājušas apmēram 5,5 miljonus latu,» skaidro Nacionālā kino centra direktore Ilze HolmbergaGailīte. Viņa paredz, ka šogad summa būs lielāka.

Pērn medijos izskanēja ziņa par vērienīgas indiešu filmas Aģents Vinods divus mēnešus ilgo filmēšanu Latvijā, bet šovasar Rīga kļuva par korejiešu mākslas filmas Mans ceļš filmēšanas vietu. Nacionālā kino centra apkopotā informācija liecina, ka līdz šim par Latviju interesējušās galvenokārt krievu, vācu, skandināvu un britu filmēšanas kompānijas. Austrumu valstu interesi Ilze HolmbergaGailīte skaidro ar to, ka pērn izdevies uzsākt līdzfinansēšanas konkursu. Reizi gadā Rīgas dome atbalsta ārvalstu producentus, kuri filmē Latvijā un piesaista Rīgas speciālistus, atkarībā no nosacījumiem piedāvājot atmaksāt no 7 līdz 15 procentiem ieguldītā finansējuma.

«Šogad konkursā atbalstītas septiņas filmas, bet ir arī producenti, kuri filmēs bez līdzfinansējuma, jo nepaspēja iesniegt pieteikumu. Vajadzētu panākt, lai konkurss būtu atvērts visu gadu un lēmums ikreiz nebūtu atkarīgs no visu domes deputātu balsojuma. Vidējā atdeves takse pasaulē ir 20 procenti, tāpēc daudzi iespējamie filmētāji Latvijas vietā tomēr izvēlas citu valsti. Pērn tika atbalstīti četri projekti, bet trīs no tiem atrada labākus variantus citās valstīs,» paskaidro Ilze HolmbergaGailīte. Līdz 2013. gadam Nacionālais kino centrs plāno ieviest līdzīgu līdzfinansēšanas shēmu visā Latvijā, cerot, ka valdība to atbalstīs.

No 1993. līdz 2011. gadam ārvalstu kompānijas Latvijā uzņēmušas apmēram 30 filmas. Producenti parasti nevēlas izpaust iesaistītā finansējuma apjomu, tāpēc nav iespējams izcelt dārgākās un vērienīgākās. Nacionālā kino centra direktore min trīs galvenos iemeslus, kāpēc Latvija piesaistījusi ārzemju filmētāju uzmanību. Pirmkārt, šeit var filmēt gan padomju vidi, gan pēckara Rietumeiropu, jo 20. gadsimta sākuma arhitektūra vēl nav ieguvusi atjaunoto spožumu, savukārt, piemēram, Maskavas priekšpilsēta vai Kuldīga glabā mantojumu, ko nevienā citā Rietumeiropas valstī vairs neatrast. Otrkārt, lai arī šajā ziņā konkurējam ar citām postpadomju val stīm, Latvijā joprojām ir samērā zems cenu līmenis. Treškārt, ārvalstu producenti ļoti atzinīgi novērtē vietējo speciālistu darba spējas un profesionalitāti, kā arī valodas prasmes – gan krievu, gan angļu. Populārākās filmēšanas vietas ir Rīgas centrs, īpaši Vecrīga, taču ārzemju filmētāji pēdējos gados darbojušies arī Maskavas priekšpilsētā, Jūrkalnē, Ādažu poligonā un citviet.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais