Biedrība Laiks kultūrai, kas apvieno kultūras iestāžu vadītājus un nozares pārstāvjus, ir šokēti par neoficiālo informāciju, ka, plānojot nākamā gada budžetu, valdība varētu samazināt līdzekļus nozarei. Kultūras iestāžu vadītāji nezina, kā tādā situācijā spēs noturēt savus kolektīvus, jo visi rezerves varianti jau ir izsmelti. Neoficiālā informācija liecinot, ka kultūras nozarei draud vairāku miljonu latu budžeta samazinājums.
«Divu gadu laikā, kopš dibināta biedrība, esam runājuši ar politiķiem un radās iespaids, ka esam sadzirdēti un kultūras loma ir izprasta, taču nupat no neoficiāliem avotiem esam uzzinājuši, ka finansējums vēlreiz varētu būtiski samazināties,» sarunā teica biedrības priekšsēdētājs, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis.
Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš sacīja: «Jau pirms gada kultūrai piešķirtais finansējums tika būtiski samazināts, un, šķiet, politiķi domā – ja vienreiz izturēja, tad izturēs arī otro reizi. Taču mēs pašlaik stāvam pie sārtās līnijas, aiz kuras var sākties kultūras sabrukums.»
Kultūras darboņi ir satraukti par to, ka jaunā valdība nav paspējusi izvērtēt kopējo situāciju, lai tik ātrā tempā spriestu par nākamā gada budžetu. «Pie varas ir nākusi partija, kas veidojusies uz ātru roku, bet mākslā nekas tā nevar veidoties,» viedokli pauda Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš. Viņam piekrita Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis: «Lai spriestu par budžetu, pietrūkst gan mūsu, gan citu nozaru analīzes. Protams, valdība varēs attaisnoties ar ārkārtas vēlēšanām un laika trūkumu...»
Nozares pārstāvji uzsvēra, ka kultūra ir nepieciešama ne tikai nacionālās pašapziņas uzturēšanai, bet arī valsts tēla veidošanai, kā arī kā ievērojams peļņas avots.
«Valsts nodrošinātais finansējums teātriem ir tikai 30 procenti no kopējiem izdevumiem, pārējo tie nopelna paši. Turklāt šī dotācija ar nodokļiem valstij tiek atmaksāta. Tas nozīmē, ka patiesībā valsts nedod ne santīma mākslas radīšanai,» sacīja O. Rubenis. Viņam pievienojās Latvijas Nacionālās operas izpilddirektore Selga Laizāne, atklājot, ka opera gadā valstij atmaksā divus miljonus latu. Turklāt kultūras iestādes un pasākumi piesaista ārvalstu tūristus, kuri iegulda naudu apkalpojošā un transporta jomā.
«Kultūra ne tikai ļauj izdzīvot mums pašiem, bet ir arī mūsu lielākā eksportprece. Latvieši, kuri aizbraukuši peļņā uz ārvalstīm, saka, ka viņiem pietrūkst tieši mūsu kultūras. Tagad jauniešiem ir iespēja mācīties jebkurā pasaules valstī. Ja zudīs iespēja to darīt Latvijā, viņiem nebūs motivācijas šeit palikt. Tikpat labi arī, veidojot Ministru kabinetu, varētu izsludināt starptautisku konkursu un piesaistīt labāko premjeru un ministrus no ārvalstīm,» teica J. Siliņš. «Banku glābšanai sagādāt miljardus nav problēma, bet miljonu kultūrai – ir. Šķiet, tas ir jautājums par vērtību sistēmu,» piebilda J. Dambis.
Kultūras ministres Žanetas JaunzemesGrendes (VL!TB/LNNK) rīcībā neesot informācijas par iespējamo samazinājumu.
2. novembrī, tiekoties ar kultūras pārstāvjiem un nevaldības organizācijām, viņa pauda savu nostāju: «Kultūras nozare ir bijusi pacietīga un apzinīgi savilkusi jostas visus krīzes gadus, taču pašlaik esam citā situācijā – valsts ekonomiskie rādītāji uzlabojas, un kultūras nozarei samazinājums nav pieļaujams ne par santīmu.»