Nesen klajā nākuši divi jauni laikmetīgās mākslas izdevumi - Jauno mediju kultūras centrs RIXC izdevis nākošo Akustiskās telpas sērijas izdevumu Tīkli un ilgtspējība, bet kim? laikmetīgās mākslas centrs gada grāmatā Māksla ir viss, kas notiek. Dialogi ar Vasīliju kim? 2009-2010. g. izstāžu kontekstā neierastā formā atspoguļojis divu pastāvēšanas gadu laikā paveikto.
Jauno mediju kultūras centra RIXC izdevums Tīkli un ilgtspējība. Akustiskā telpa Nr. 10. Zinātniskie redaktori: Rasa Šmite, Armin Medosch (?), Raitis Šmits.
Līdz šim RIXC apgādībā iznākuši desmit Akustiskās telpas sērijas izdevumi, kas paver iespēju lasītājiem latviešu valodā iepazīties ar kvalitatīviem pašmāju un ārvalstu pētījumiem. Atšķirībā no mākslas izdevumos ietvertajām recenzijām, kas visbiežāk pauž autora viedokli par konkrētām izstādēm, tendencēm utt., RIXC grāmatās pieejami visaptveroši, bet konferenču formātam piemēroti – skaidrā, lakoniskā formā izklāstīti raksti par konkrētu tendenču vēsturisko attīstību un nozīmi mūsdienu kontekstā.
Jauno mediju kultūras centrs RIXC dibināts 2000. gada pavasarī un tas nodarbojas ar jauno mediju kultūru, mākslu, mūziku, kino, jauniešu un subkultūrām un sociālajiem kultūras projektiem, vairāk orientējoties tieši uz virtuālā tīkla mākslu. Būtībā tas ir Latvijas apstākļiem unikāls projekts, kas pievēršas pašu jaunāko mākslas veidu izpētei, nereducējot to līdz konkrētai formai vai saturam, bet drīzāk uzdot jautājumu – kā veidot skatījumu uz to. Gan tehnoloģijas, gan mākslas norises lieliem soļiem virzās uz priekšu, dažkārt paspējot izpelnīties vien sadrumstalotus subjektīvus spriedumus, tāpēc ir prieks, ka RIXC mēģina to notvert un vispārināt.
Jaunākajā izdevumā Tīkli un ilgtspējība dažādos tekstos un kontekstos apskatīta tīkla sabiedrības attīstība, aptverot gan sociālas, gan mākslinieciskas parādības. Rakstu krājumā apkopoti 6. Eiropas Literatūras, zinātnes un mākslas biedrības (SLSAeu 2010) konferences sekcijas Tīkli un ilgtspējība rezultāti, kas aplūko kompleksās attiecības starp tīkla tehnoloģijām un tīkla sabiedrību. Visiem, kuri interesējas par jauno tehnoloģiju un sociālo tīklu ietekmi uz sabiedrību un, iespējams, uztraucas par klātienes komunikācijas un drukāto mediju drīzo nāvi, tā ir obligāta lasāmviela.
kim? laikmetīgās mākslas centra iespiedums Māksla ir viss, kas notiek. Dialogi ar Vasīliju kim? 2009-2010. g. izstāžu kontekstā. Teksti: Jānis Taurens, Zane Onckule.
Vasaras sākumā, svinot divu gadu pastāvēšanas jubileju, kim? laidis klajā gada grāmatu, kurā apkoptas dialogu formas recenzijas par šajā laika posmā notikušajām izstādēm. Ja sākotnēji, radies kā topošā Laikmetīgās mākslas muzeja pilotprojekts, kim? atšifrējumā bija iekodēts jautājums – kas ir māksla?, šobrīd tas izveidojies par patstāvīgu laikmetīgās mākslas centru, atšķeļoties no citām vienībām un iezīmējot savu ceļu – orientēties uz pēc iespējas plašāku, kvalitatīvāku ārvalstu un pašmāju mākslinieku veikumu, izceļot idejas oriģinalitāti, nevis autora popularitāti vai noteiktu tēmu vai tendenču attīstību. Ir gūta arī atbilde – māksla ir viss, kas notiek.
Gada grāmatā kim? nošāvis divus zaķus ar vienu šāvienu – publicējis atskaiti par paveikto, neizvēloties sausi akadēmisku vai ierastā mākslas kritiķu loka vērtējošu, bet pašmāju mākslas analīzē neierastu – dialoga formu. Filosofs, mākslas teorētiķis Jānis Taurens pierakstījis pārdomas, kas izstāžu kontekstā radušās sarunās ar draugu, tulkotāju Vasīliju Voronovu. Tie ir idejiski nepabeigti, bet domas rosinoši un bieži paradoksālu, svaigu spriedumu piedāvājoši teksti, kuriem ekspozīcijas kalpojušas drīzāk tikai par atskaites punktiem. Dialogi brīnišķīgi parāda, ka mākslas darbs ir nenoslēgts veselums un nevajadzētu tajā meklēt gatavas patiesības, bet izmantot kā domas impulsu turpmākai dzīves apcerei.
Uz jautājumu, kālab, runājot par izstādēm, Taurens izvēlējies tieši šādu formu, kurā nenoliedzami manāmas arī literāras kvalitātes, viņš atbildējis, ka mūsdienās tekstu apjoms ir tik milzīgs, ka autoram nākas izkopt atšķirīgu rakstības stilu. Šoreiz tas attaisnojies pilnībā – pat ja nebūsiet redzējis minētās izstādes, dialogus var baudīt kā pašvērtīgus literārus tekstus, pilnus piņķerīga, dzirkstoša absurda un viltīgiem sāņus gājieniem.