Pirmoreiz 15 gadu laikā Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktoram Andrejam Žagaram, kuram šā gada decembrī beidzas darba līgums ar LNO, būs jāpiedalās atklātā konkursā, lai saglabātu savu amatu operā. Tajā pašā laikā joprojām risinās strīdi par līdzšinējās operas vadības saimniekošanas efektivitāti.
Konkurss par operas direktora vietu notiks saskaņā ar LNO likumu – kopš 2008. gada darba līgumu ar LNO direktoru kultūras ministrs slēdz uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus. Tāpēc A. Žagara piemērotību amatam izvērtēs līdzās citiem kandidātiem, kuri būs pieteikušies. Līdzšinējais operas direktors pagaidām nekomentē savas izredzes arī turpmāk ieņemt LNO direktora amatu, bet joprojām apgalvo, ka viņa nomelnošanas kampaņa ir saistīta ar atsevišķu politiķu priekšvēlēšanu interesēm. LNO orķestra, solistu un kora arodbiedrība pagājušajā nedēļā aicināja kultūras ministri Sarmīti Ēlerti atcelt līdzšinējo operas direktoru no amata nelietderīga naudas izmantojuma dēļ. Pirms tam LNO simfoniskā orķestra mākslinieku neatkarīgā arodbiedrība (SOMNA) Alda Grundes vadībā izplatīja vēstules, kurās operas vadībai likts atbildēt par līdz šim piešķirto valsts dotāciju izlietošanas lietderību. LNO SOMNA valdes priekšsēdētājs Aldis Grunde kandidēs vēlēšanās no apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK saraksta.
Komentējot LNO SOMNA izplatīto vēstuli, kurā operas direktoram pārmesta līdzekļu izšķērdēšana, piemēram, par 19,9 tūkstošiem latu šogad operas vajadzībām iepērkot tēju, kafiju un cukuru, A. Žagars saka: «Tā ir sabiedrības dezinformēšana un operas vadības diskreditēšana. Ir Publisko iepirkumu likums, kas dažādos līmeņos nosaka iepirkumu maksimālo summu trim gadiem, bet vēstulē tā tiek nosaukta par esošo. Mēs Kultūras ministrijai (KM) nekavējoties iesniedzām patiesās summas.»
Viņš atvaira arī arodbiedrības iebildumus par operas vadības tendenci piesaistīt pārlieku dārgus viesmāksliniekus, veidot dārgas izrādes, turklāt pašam A. Žagaram saņemt honorārus kā režisoram. «Pasaulslaveni latviešu mākslinieki, kuri šobrīd gūst atzinību citās valstīs, parasti piekrīt dzimtenē strādāt par krietni mazākiem honorāriem nekā citviet, turklāt mana darbošanās kā režisoram (arī izrādot LNO īstenotos uzvedumus citās valstīs) atnes operai ievērojamus ieņēmumus,» paskaidro LNO direktors.
Ažiotāža ap operas vadības saimniekošanu radās, kad A. Žagars lūdzis Kultūras ministrijai (KM) palielināt valsts dotāciju operai, lai pilnā apmērā varētu segt mākslinieku algas un nodokļus. «Mēs (LNO SOMNA) jau šā gada maijā rakstījām operas vadībai iesniegumu, lai daļai personāla, kam krīzes laikā tika piemērota pusslodze, ļauj atkal strādāt pilnā slodzē, bet saņēmām atteikumu. Turklāt Žagars šajā laikā sāka runāt par dotācijas palielināšanu, draudot atlaist orķestra mūziķus. Mūs satrauca tas, ka krīze it kā ir beigusies, bet operas darbinieki to neizjūt,» teic A. Grunde.
A. Žagars apstiprina, ka dotācijas palielināšana operai ir nepieciešama, jo «apmēram 80 procentu no operas budžeta (pašu ienākumi un valsts dotācija) aiziet algām un nodokļiem, bet vēl ir nepieciešamas apsaimniekošanas izmaksas, kas ir augstas, jo LNO ir vēsturiska un liela ēka». Tomēr viņš uzsver, ka jautājumu par valsts dotācijas palielināšanu LNO vadība risina jau pusotru gadu, kopš operā nav mainījusies finansiālā situācija, nevis tikai tagad, priekšvēlēšanu laikā.
Valsts kontrole uzsākusi ikgadējo finanšu revīziju Kultūras ministrijā, kuras laikā šogad pārbaudīs arī LNO dotācijas izlietojumu. Valsts kontroliere Inguna Sudraba Neatkarīgajai atklāja, ka lēmums par pārbaudi LNO tika pieņemts pirms arodbiedrības vēstuļu izplatīšanas un ir saistīts ar operas nodokļu parādiem. Plānots, ka pārbaude noslēgsies nākamā gada 1. maijā. KM pauž pārliecību, ka Valsts kontroles plānotā revīzija dos neatkarīgu un objektīvu vērtējumu par LNO vadības saimnieciskumu.