Teātra observatorijas nākotne neskaidra
Ceturtdien izšķirsies režisores Gaļinas Poliščukas vadītās Teātra observatorijas nākotne. Ja teātra vadība nenomaksās īres un komunālo maksājumu parādus – apmēram 5000 latu – par Kongresu nama Jaunās zāles telpām, ko viņi īrē no Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas nami, teātrim šīs telpas būs jāpamet.
Teātra observatorijas pārstāve Brigita Siliņa uzsver, ka tas nozīmētu teātra likvidāciju.
Rīgas namu valde lēmusi izbeigt pērn septembrī noslēgto sadarbības līgumu ar SIA Gaļinas Poliščukas Teātra observatorija, kas paredzēja Rīgas Kongresu nama Jaunās zāles izmantošanu tikai šā teātra vajadzībām. Rīgas namu komunikāciju speciāliste Terēza Luksa komentē: «Pēc vairākiem atgādinājumiem un tikšanās ar pārstāvjiem diemžēl jākonstatē, ka sadarbības līguma nosacījumi 2011. gadā no Teātra observatorijas puses nav izpildīti attiecībā uz teātra jauniestudējumu skaitu un skatītāju piesaisti atbilstoši sadarbības līgumā paredzētajam, kā arī ir iekrājies parāds par telpu nomu un komunālajiem pakalpojumiem.» Pat ja parādu atmaksās, Rīgas nami neplāno pagarināt līgumu ar Teātra observatoriju. «Tā varēs šīs telpas īrēt kā ikviens kolektīvs, kas izteiks šādu vēlmi, tomēr īpašu privilēģiju vai tiesību šim teātrim, visticamāk, vairs nebūs,» paskaidroja T. Luksa.
Teātra observatorijas pārstāve B. Siliņa Neatkarīgajai atklāja, ka iepriekš ar Rīgas namiem vienojušies par parāda atmaksu līdz gada beigām, taču Rīgas nami pēkšņi mainījuši lēmumu un medijos paziņojuši, ka pēdējais termiņš ir septembra sākums. «Tikai 22. augustā no viņiem personiski saņēmām vēstuli, ka parāds jāatmaksā septiņu darba dienu laikā. Teātris ir nostādīts nepatīkamā situācijā. Jau divus gadus darbojamies bez valsts vai pašvaldības dotācijas, tikai no biļešu ienākumiem, tāpēc sezonu starpposmā ir neiespējami gūt līdzekļus parāda atmaksai. To varam atmaksāt tikai tad, ja mums ļauj strādāt un gūt ienākumus no pārdotajām biļetēm,» viņa skaidro.
«Esam pilnībā gatavi jaunajai sezonai. Teātra observatorijas repertuārā pašlaik ir vairāk nekā 15 izrāžu ar dekorācijām un pārējo aprīkojumu. Esam pilnībā aprīkojuši Kongresu nama Jauno zāli teātra vajadzībām. Kādu nākotni varam iedomāties, ja teātris ar to visu tiks izlikts uz ielas? Protams, ka slēgšanu!» saka B. Siliņa. Viņa cer turpināt sarunas ar Rīgas namiem un vienoties par jaunu atmaksas grafiku.
Viena no populārākajām Teātra observatorijas aktrisēm Karīna Tatarinova atklāj, ka par teātra iespējamo likvidēšanu un darba zaudēšanu nedomā, bet aktīvi gatavojas jaunajai sezonai: «Godīgi sakot, man ir maz zināšanu par pašreizējo situāciju, neesmu lasījusi oficiālus dokumentus, guvu informāciju tikai presē un internetā. Gaidu, kad režisore Gaļina Poliščuka atgriezīsies no Sanktpēterburgas un tiks pieņemts kaut kāds lēmums. Vienīgais, ko varu pateikt, ka 16. septembrī man ir jāspēlē izrāde.»
Teātra zinātniece Silvija Radzobe uzskata: «Neskatoties uz to, ka Teātra observatorija, manuprāt, pēdējā gada laikā nav sniegusi interesantu māksliniecisku piedāvājumu, domāju, šis teātris ir potenciāli spējīgs tādu sniegt. Nevarētu teikt, ka Gaļina Poliščuka būtu darījusi pilnīgi visu, lai Teātra observatorijā izveidotu profesionālu, novatorisku piedāvājumu, taču agrāk, sadarbojoties ar dažādiem teātriem, viņas sniegums noteikti bija virs vidusmēra līmeņa. Tāpēc Teātra observatoriju vajadzētu atbalstīt, izvirzot tai konkrētus uzdevumus. Ja pēc vienas sezonas vai pussezonas pauzes uzdevumi tiek izpildīti, valsts vai pašvaldība var teātri dotēt, ja ne, tad ne.