Laura Brokāne / Autori

Pavasara sākumā daudziem cilvēkiem ir novājināta imunitāte, ko izraisījis vitamīnu trūkums. Lai atjaunotu organisma spēkus, speciālisti iesaka smelties vitamīnus dabā – gan pirmajos zaļumos, gan koku pumpuros un sulās.

Par arhitektūras izstādi Astoņas astotdaļas, kas skatāma Latvijas Arhitektūras muzejā līdz 30. martam.

Lietuviešu rakstnieces Kristinas Sabaļauskaites vēsturiskais romāns Silva rerum Lietuvā kļuva tik populārs, ka šobrīd pēc grāmatas motīviem Viļņas vecpilsētā tiek rīkotas ekskursijas. Par šo grāmatu viņa ieguva Lietuvas Gada grāmatas titulu 2009. gadā un Jurgas Ivanauskaites prēmiju. Silva rerum Lietuvā izdota astoņas reizes un tika pārdoti vairāk nekā 22 000 eksemplāru. Arī romāna turpinājums Silva rerum II, kas Lietuvā iznāca 2011. gada sākumā, jau izdots piecas reizes un saņēmis titulu Lietuvas Gada grāmata 2011. Šogad Viļņas pašvaldība Kristinai Sabaļauskaitei piešķīra Svētā Kristofora balvu par labāko Viļņas atainojumu literatūrā, un nupat klajā nācis arī vēsturiskā romāna otrās daļas tulkojums latviešu valodā.

Kristīne parasti mulst, ja draugi vai kolēģi izsaka atzinīgus vārdus par viņas gaumīgo apģērbu vai skaisto smaidu. Viņai ir grūtības izteikt komplimentus arī citiem. «Mēs jau esam kautrīgie latvieši, kuriem tā nepieklājas darīt,» viņa parasti nodomā.

Pirms divām dienām kinofestivāla Arsenāls pārstāvju izplatītajā paziņojumā pausts lēmums pārtraukt festivāla 25 gadus ilgo pastāvēšanu, skaidrojot to ar valsts un pašvaldības atbalsta trūkumu.

Otrdien, 20. martā plkst. 19.00 kinoteātrī KSuns biroja Sarma & Norde Arhitekti būs cikla "Kino un Arhitektūra" nākamajā lekcija.

Ja pēdējā laikā jūtat nogurumu, nespēku, vājumu un darba spēju zudumu, iespējams, šie simptomi saistāmi ar gada tumšo un bieži vien depresīvo laiku, taču tie var liecināt arī par izplatītu, lielākoties sieviešu, problēmu – dzelzs trūkumu organismā.

«Es ļoti uztraucos pirms publiskiem uznācieniem. Nejūtos ērti, ja jāgozējas uz žurnālu vākiem...Varbūt tāpēc patlaban daudziem šķiet, ka esmu kaut kur pazudusi,» teic dziedātāja Aija Vītoliņa jeb Amber.

«Sociālisma ideoloģijas ietekmē daudzviet, arī Latvijā, Starptautiskā sieviešu diena tiek svinēta pavisam pretēji tās vēsturiskajai domai – uzsvērt sieviešu līdztiesību. Šobrīd šajos svētkos visbiežāk tiek uzsvērts šā dzimuma trauslums; tas, ka viņas jānēsā uz rokām,» secinājis sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Jaunā režisora Aika Karapetjana pirmā pilnmetrāžas filma Cilvēki tur jau pirms pirmizrādes raisīja diskusijas gan par tās sižetu – stāstu par šķietami marginālo dzīvi mikrorajonā –, gan par to, kāpēc valsts finansējusi spēlfilmu, kas uzņemta krievu valodā.

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) februāra nogalē atklātas divas latviešu glezniecības vecmeistariem veltītas izstādes. LNMM izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā apskatāmi gleznotāja Herberta Siliņa darbi - apgāds Neputns par godu šim notikumam laidis klajā arī mākslas zinātnieces Gundegas Cēberes albumu Herberts Ernests Siliņš. Savukārt muzeja galvenās ēkas Baltajā zālē skatāma trimdas latviešu gleznotāja Laimoņa Mieriņa piemiņas izstāde.

Mākslinieku pāra Rūdolfa un Elvīras Piņņu meita, televīzijas režisore Skilla Pinnis-Rikarde patlaban piedalās divu ar vecākiem saistītu notikumu rīkošanā. Galerijā Māksla XO līdz 6. martam skatāma radošā tandēma izstāde Maskas, kurā pirmo reizi izstādītas ap 20 tēlnieces Elvīras Pinnis darinātās robustās maskas, kā arī to atveidojumi viņas dzīvesbiedra Rūdolfa Piņņa gleznās. Savukārt 22. un 24. februārī pēc ilgāka pārtraukuma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē Arsenāls būs skatāma skatītāju iemīļotā izrāde par pāra vēstuļu saraksti mūža garumā, Māras Ķimeles iestudējums Parīze–Rīga–Parīze.

Krievu arhitekts un teorētiķis Aleksandrs Rapaports, kurš jau gandrīz desmit gadu dzīvo Latvijā, Mazirbē, šobrīd ir pazīstams galvenokārt ar blogu Tornis un labirints (Башня и лабиринт), kurā regulāri publicē savus ierakstus par arhitektūras vai mākslas teoriju un filozofiju. Patiesībā viņam ir viedoklis par jebkuru tēmu – par to varēja pārliecināties arī arhitektu biroja Sarma&Norde rīkotajā lekcijā, kā arī intervijā žurnālā Rīgas Laiks. Aleksandrs Rapaports uzskata, ka šobrīd dzīvojam imitācijas un komercijas laikā, tāpēc oriģinālai arhitektūrai un mākslai ir grūti atrast savu vietu. «Cilvēki tiecas pēc baudas un aizmirst to, kas ir patiesas vērtības,» viņš saka.

Paziņoti Latvijas Lielās mūzikas balvas (LMB) 2011. gada laureāti un nominanti. Apbalvojums par mūža ieguldījumu piešķirts diriģentam Tovijam Lifšicam, savukārt par spožiem starptautiskiem sasniegumiem un Latvijas vārda daudzināšanu pasaulē balvu saņems Valsts akadēmiskais koris Latvija un tā mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais.

Latvijas Kordiriģentu asociācija sākusi parakstu vākšanu par to, lai tiktu atjaunota Kultūras ministrijas piešķirtā mērķdotācija dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītājiem.

Līdz 15. janvārim Osis mājā Latvijas Nacionālās operas skvērā skatāma jaunās gleznotājas Margrietas Dreiblates pirmā personālizstāde Pietura Gaisma.

Mākslinieks Juris Dimiters, kurš visvairāk pazīstams saistībā ar plakātu mākslu, paziņojis, ka turpmāk nodarbosies ar rakstīto vārdu. Šis laiks neesot piemērots «zīmētājiem un visādiem plakātistiem». Pagaidām viņa darbus var apskatīt grupu izstādēs Viņš nemeklē patiesību, viņš grib iespaidot? Rīgas Mākslas telpā un Blīvā telpa Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls. Gan darbos, gan sarunā var pārliecināties par to, ka viedokļa asums viņā nav zudis.

Līdzšinējais Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktors Andrejs Žagars Neatkarīgajai apstiprināja, ka uzņemsies operas vadīšanu arī turpmāk, pieņemot Kultūras ministrijas izstrādāto darba līgumu.

No amata atstādinātā Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Solvita Zvidriņa iesniegumā lūgusi premjeram Valdim Dombrovskim izvērtēt kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes darbību, minot iespējamas nelikumības Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecības lietā, kā arī citos KM pārraudzībā esošos procesos.

Kultūras ministrija par Latvijas Nacionālās operas (LNO) pagaidu vadītājiem iecēlusi līdzšinējos saimniekotājus – operas izpilddirektori Selgu Laizāni un finanšu direktoru Normundu Matuti.

«Ja Latvijas Nacionālajai operai (LNO) katru gadu pietrūkst pusmiljona līdz miljona latu, tad varbūt mēs kaut ko darām nepareizi,» vakar sacīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība), piekrītot, ka, iespējams, operas pašreizējā radošā programma ir par plašu esošajam finansējumam.

Kā jauno gadu iesāksi, tā pavadīsi, – tas ir bieži dzirdēts teiciens. Numeroloģijas, astroloģijas un pozitīvas domāšanas speciālisti iesaka noskaņoties jaunajam 2012. gadam ar domām par pozitīvām pārmaiņām, jo nākamais būšot dinamikas un pārmaiņu gads.