Pavasara sākumā daudziem cilvēkiem ir novājināta imunitāte, ko izraisījis vitamīnu trūkums. Lai atjaunotu organisma spēkus, speciālisti iesaka smelties vitamīnus dabā – gan pirmajos zaļumos, gan koku pumpuros un sulās.
Vīrusi un nogurums
Iestājoties pavasarim, nereti izjūtam vājumu, nespēku, pastāvīgu nogurumu, samazinātas darbaspējas, nespēju izgulēties; āda var būt pelēcīgi bāla un sausa, turklāt organismu viegli iespaido vīrusi un infekcijas. «Šādam simptomu kompleksam ir izdomāti vairāki nosaukumi, piemēram, pavasara depresija vai avitaminoze, taču par avitaminozi – pilnīgu kāda vitamīnu trūkumu organismā – nevar būt runas, jo attīstītās valstīs šāda parādība praktiski nav sastopama. Pārsvarā iemesls ir neliels vitamīnu trūkums, kas veidojas tāpēc, ka ziemā patērētie augļi un dārzeņi parasti satur maz vitamīnu, salīdzinot ar vietējiem sezonas augļiem. Turklāt ziemā augļi un dārzeņi ir dārgāki, tāpēc ne visi cilvēki spēj nodrošināt sevi ar ieteicamo vitamīnu devu,» skaidro uztura speciāliste Ksenija Andrijanova.
Pirmie zaļumi
Atgūt labsajūtu un veselību palīdzēs pirmie pavasara augi – zaļumi, kurus paši varam izaudzēt podiņos uz balkona vai palodzes, – lociņi, baziliks, pētersīļi, dilles un citi. Daži lietpratēji podos audzē arī mazus tomātiņus, papriku, gurķus, biešu lapas un pat zemenes. Uz jautājumu, kuri no šiem augiem ir visieteicamākie un kādi no tajos esošajiem vitamīniem ir īpaši vērtīgi, uztura speciāliste atbild: «Noteikti – visi! Un – jo vairāk, jo labāk!» Tas, protams, nenozīmē, ka vajag ēst, piemēram, kilogramiem pētersīļu – visam jābūt veselā saprāta robežās.
«Visaugstākā uzturvērtība ir pirmajos zaļumos, taču, ja ir pieejami produkti, kas uzglabāti pagrabā, iesaku lietot arī burkānus, kāļus, rutkus, kartupeļus, bietes,» stāsta uztura speciāliste Guna Rijkure. «Īpaši ir jāuzsver C vitamīns, kas nepieciešams imunitātes stiprināšanai, kā arī ādas, smaganu un asinsvadu veselībai. Daudz šā vitamīna ir pētersīļos, dillēs un visa veida kāpostos,» teic Ksenija Andrijanova.
Līderis – spināts
Salīdzinājumā ar citiem zaļumiem, lociņos ir vairāk B2 vitamīna, kas nepieciešams normālas vielmaiņas nodrošināšanai, savukārt pētersīļi satur daudz dzelzs un A vitamīna, kas ir īpaši svarīgs redzes procesos. «Skābenēs ir diezgan daudz dzelzs un B1 vitamīna, kas nodrošina normālu nervu impulsu pārvadi, savukārt salātu lapas satur magniju un PP vitamīnu, kas ir būtisks vielmaiņas procesos un nervu sistēmas darbībā,» stāsta Ksenija Andrijanova, piebilstot, ka gandrīz visās vitamīnu un minerālvielu pozīcijās līderis ir spināti, kam noteikti ir jābūt katra cilvēka ēdienkartē.
Uztura speciāliste Guna Rijkure piebilst: «Arī no virtenē savītajiem pagājušā gada ķiplokiem un sīpoliem vērtīgās vielas vēl nebūs gājušas zudumā un stiprinās novājināto imunitāti.»
Mizas un pumpuri
Fitoterapeits Artūrs Tereško aicina neaizmirst arī netradicionālākus dabiskos ārstnieciskos līdzekļus, kas sastopami pavasarī: «Visvērtīgākie pavasarī ir bērzu pumpuri, kas īpaši ieteicami cilvēkiem, kuri mokās ar sirds slimībām un nieru tūsku. Iesaku šos pumpurus lietot svaigus, jo glabāšanas laikā tie zaudē daudz iedarbīgo vielu. Gan bērzu pumpuru tinktūra, gan to izvilkums eļļā palīdz cīnīties arī pret kuņģa vainām un mazina ekzēmu.»
Pavasarī der sagādāt arī ozola mizas, kurās ir daudz miecvielu. «Angīnas, faringīta vai stomatīta gadījumos nav labāka mutes skalojamā līdzekļa par ozolu mizas novārījumu, kas iedarbīgi dziedē arī apdegumus,» skaidro fitoterapeits.
Priede ir lielisks līdzeklis pret bronhītu, saaukstēšanos un iesnām, kas nereti piemetas tieši pavasarī. Stiprināt imunitāti palīdz gan pumpuri un sveķi svaigā veidā, gan priežu skuju silta ūdens uzlējums, jo tās satur daudz C vitamīna un miecvielu.
Vērtīgās sulas
Latviešiem aprīlis tradicionāli ir sulu mēnesis, kad novērtējam koku sulu dabisko ietekmi uz cilvēka organismu. Tecināt sulas var no visiem lapu kokiem, taču Latvijā populāras ir bērzu un kļavu sulas, jo pārējās ir pārāk rūgtas. «Gan kļavu, gan bērzu sulas attīra organismu – veicina dažādu sārņu, sāļu un nogulšņu izvadīšanu no organisma, kā arī, barojot ķermeņa šūnas ar organiskajām skābēm, uzlabo vielmaiņu,» paskaidro uztura speciāliste Guna Rijkure. Bērzu sulas iesaka dzert arī, lai uzlabotu imunitāti, mazinātu reimatisma un radikulīta radītās sāpes, kā arī paātrinātu brūču dzīšanu. Tās palīdz arī pret artrītu, nieru slimībām, insultu, infarktu un urīnpūšļu slimībām. Tā kā bērzu un kļavu sulas neizraisa alerģiju un citas blaknes, tās var lietot visi – arī zīdaiņi un sirmgalvji.
«Bērzu un kļavu sulas var ne tikai dzert, bet arī lietot ūdens vietā, gatavojot ēdienus. Lai arī aktīvās vielas vāroties aizies bojā, toties minerālvielas saglabāsies,» uzsver Guna Rijkure. Dzeršanai svaigā veidā bērzu sulas var uzglabāt ne ilgāk par vienu dienu. Ja vēlaties tās lietot vēlāk, sulas jāsagatavo rūgšanai, pievienojot, piemēram, cukuru, rozīnes, upeņu dzinumus, rupjmaizi, rudzu miltus vai citu rūgšanas ierosinātāju.
***
PIRMIE DABISKIE VITAMĪNI
• Daudz C vitamīna ir pētersīļos, dillēs un visa veida kāpostos
• Lociņos ir daudz B2 vitamīna
• Skābenes satur daudz dzelzs un B1 vitamīnu
• Salātu lapās ir magnijs un PP vitamīns
• Priežu skujas satur daudz C vitamīna un miecvielu
• Imunitātes stiprināšanai der kļavu un bērzu sulas