Sieviešu dienas pārmaiņas

«Sociālisma ideoloģijas ietekmē daudzviet, arī Latvijā, Starptautiskā sieviešu diena tiek svinēta pavisam pretēji tās vēsturiskajai domai – uzsvērt sieviešu līdztiesību. Šobrīd šajos svētkos visbiežāk tiek uzsvērts šā dzimuma trauslums; tas, ka viņas jānēsā uz rokām,» secinājis sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Pētnieki arī novērojuši – jo vairāk attālināmies no padomju laikiem, jo vieglāk uztveram šos svētkus kā jauku pavasara gaidīšanas tradīciju.

Vēsture

Jau aptuveni 100 gadus 8. martā lielākā daļa pasaules valstu svin Starptautisko sieviešu solidaritātes dienu kā atgādinājumu par to, ka iegūtā līdztiesība sievietēm bija jāizcīna grūtā cīņā. Viena no versijām vēsta, ka sieviešu tiesībām veltīto dienu pasaulē sākuši pieminēt, atceroties 1857. gada 8. marta notikumus Ņujorkā, kad no policistu šāvieniem miruši vai tikuši ievainoti vairāki desmiti strādnieču, kuras protestējušas pret smagajiem darba apstākļiem tekstilrūpniecībā. 1909. gadā ASV pasludināja februāra pēdējo svētdienu par Nacionālo sieviešu dienu, bet gadu vēlāk vācu sociāliste Klāra Cetkina ierosināja svinēt Starptautisko sieviešu solidaritātes dienu, ko 1914. gadā lielākā daļa Eiropas valstu sāka atzīmēt 8. martā. «Tā ir sociālo jautājumu atgādinājuma diena, kad domājošas sievietes solidarizējas ar citām sievietēm, lai iestātos pret jebkādu diskrimināciju,» uzsver kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere.

Atvasinājums

Lielākā daļa sabiedrības pamazām aizmirsa Sieviešu dienas īsteno nozīmi. «Padomju laikos tapa tās atvasinājums, kurā ietilpa gan Valentīna dienas un Mātes dienas elementi, gan pirmrindnieču kults. Padomju sistēmas tradīcijā 8. martā sveica visas sievietes, laika gaitā izšķīdinot šo svētku sociālo nozīmi,» uzskata Dagmāra Beitnere. Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks uzsver, ka mūsdienās Sieviešu dienā ir būtisks seksuāls zemteksts: «Tagad šie svētki lielā mērā ir saistīti ar flirtu un vēlmi iepatikties. Esmu novērojis, ka vīrieši Latvijā biežāk uzlūko sievietes kā seksuālus objektus nekā daudzās citās valstīs.» Tomēr viņš nenoliedz, ka pavasara sagaidīšanas svētki ir nepieciešami: «Tā kā 1. maija un 9. maija svētki ir pārāk politizēti, Sieviešu diena tam ir labs variants.» Viņš domā, ka sieviešu līdztiesības jautājumi Latvijā patlaban nav tik aktuāli, lai tiktu reanimēts Sieviešu dienas sociālais konteksts. «Sievietes Latvijā daudzās jomās ir pat labākā situācijā nekā vīrieši,» komentē sociālantropologs.

Psiholoģe Iveta Gēbele spriež, ka 8. marta svētki ir vēlami, jo «sievietei ir nepieciešams vismaz reizi gadā būt dienas karalienei, tādējādi pabarojot savu vajadzību tikt novērtētai, saņemt ziedus un komplimentus; apzināties savu vērtību ne tikai kā mātei, sievai, profesionālei, bet tikai kā sievietei. Iesaku visām sievietēm šajā dienā veltīt uzmanību sev – palutināt, parūpēties par sevi, nopirkt sev ziedus.»

***

VAI SVINAT SIEVIEŠU DIENU?

Dzintra GEKA, kinorežisore: «Mans vīrs Pēteris Vasks kategoriski atsakās svinēt Sieviešu dienu, jo to esot izdomājusi Klāra Cetkina, ar kuru mums nav līdzīgas ideoloģiskās platformas. Savukārt es labprāt saņemtu dāvaniņas un ziedus no Pētera 365 dienas gadā, ne tikai 8. martā. Šogad Sieviešu dienā būsim koncertā Helsinkos – svētki noteikti būs.»

Jānis DEINATS, fotogrāfs: «Nesvinu. Šī diena skaitās Starptautiskā sieviešu solidaritātes diena, tātad vīriešu viedoklis par šo tematu ir lieks.»

Raimonds PAULS, komponists: «Nekad neesmu svinējis Sieviešu dienu, jo savu sievu uz rokām nēsāju visu gadu. Sievietes ir pelnījušas cieņu un uzmanības izrādīšanu visu gadu. Padomju laikā 8. martu svinēja plaši, man vienmēr šajā dienā bija koncerti, toreiz šie svētki bija izdevīgi, piemēram, tulpju audzētājiem. Mūsdienās ir līdzīgi – daudzi joprojām atceras un svin šos svētkus. Ja cilvēki grib, lai jau svin. Man pašam gan tuvāka ir Mātes diena, bet vispār jau tagad ir tik daudz svinamo dienu, ka to skaitu drīzāk vajadzētu samazināt.»

Evita SNIEDZE, Valmieras Drāmas teātra direktore: «Visi svētki ir labi, kad cilvēkiem ir iemesls otram kaut ko uzdāvināt – kaut vai tikai puķes, jo ikdienā uzmanības nereti pietrūkst. Vienīgā nelaime, ka visi svētki tiek komercializēti, tāpēc īpašā sajūta pazūd. Man pašai 8. marts vienmēr saistīsies ar atmiņām par tēti manā bērnībā laukos. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados viņš vienmēr spēja sarūpēt pilnu spaini ar zaļām, vēl neizplaukušām tulpēm, kuras pa nakti stāvēja pieliekamajā kambarī, bet no rīta viņš tās dāvināja savām sievietēm – mammai un man ar māsām.»

Aivars VILIPSONS, mākslinieks: «Mans viedoklis par Sieviešu dienu ir visnotaļ pozitīvs, tomēr jauki un iejūtīgi pret sievietēm ir jāizturas katru dienu; tas datums vienkārši ļauj nepiemirst par viņām.»

Jānis ERENŠTREITS, diriģents: «8. marts nav kļuvis par manas ģimenes svētkiem ar īpašu kopā sanākšanu. Taču šī diena ir gana labs iegansts iepriecēt savus mīļos un tuvos ar labu vārdu un skaistu ziedu pušķi. Savā darbavietā – Rīgas Doma kora skolā – vienmēr šajā dienā mobilizēju visus pieejamos vīriešus, lai katru reizi mazliet citādāk sveiktu kolēģes – ar īpašiem priekšnesumiem un ziediem. Ir patiess gandarījums, ja mēs, vīrieši, spējam radīt patīkamu emociju mirkļus savām kolēģēm. Arī šogad 8. martā pieredzējuši un mazāk pieredzējuši vīrieši garajā starpbrīdī muzicēs skolotājām un darbiniecēm, jo viņas to ir simtprocentīgi pelnījušas.»

Baiba NEJA, aktrise: «Mūsu ģimenē šie svētki tiek svinēti, jo ir taču brīnišķīgi saņemt skaistus ziedus un gardu, smaržojošu kafiju gultā... Kādēļ sev to liegt? Pat uz ielas valda svētku noskaņa – ziedi, smaidi, smaržu aromāti... Un vēl šī diena ir dzimšanas diena mūsu [Baibas dzīvesbiedrs, aktieris Kristaps Rasims – L.B.] krustdēliņam.»

Marina REBEKA, operdziedātāja: «Protams, ka esmu par Sieviešu dienas svinēšanu 8. martā! Šos svētkus atzīmējām gan padomju laikos, gan pēc tam. Arī Itālijā 8. marts tiek svinēts kā Sieviešu diena, un tam nav nekādas saistības ar Padomju Savienību. Uzskatu, ka nebija korekti atcelt šos svētkos, to vietā piedāvājot likt Mātes dienu, jo ne katra sieviete ir un var būt māte. Sieviešu diena ir skaisti svētki – ir tik patīkami pavasara sākumā saņemt ziedus! Ārzemēs to sanāk baudīt reti, jo vīrieši mūsdienās ir kļuvuši praktiski un mazāk romantiski. Gribētos viņiem atgādināt, ka maza uzmanība katrai sievietei ir patīkama. Novēlu šos svētkus līdz ar mani svinēt visiem romantiķiem!»

Ilze JURKĀNE, bijusī baņķiere, gardēde: «Man patīk visi svētki, tāpēc svinu arī 8. martu. Tā kā esmu uzaugusi ASV, protams, man tuvāka ir Valentīna diena, taču esmu priecīga, ja mani apsveic arī 8. martā. Kad vēl strādāju bankās, bija ļoti jauki, ka mūs apsveica šajā dienā. 8. martā ir arī Jāņa [Ilzes dzīvesbiedra Jāņa Jurkāna – L.B.] vecākās māsas Terēzes dzimšanas diena.