Inga Paparde / Autori

Visvairāk par zāļu radītām blaknēm ziņo ārsti, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkopotie dati par 2014. gadu. Arī ziņojumos, kas saņemti no zāļu reģistrācijas apliecības īpašniekiem un Slimību profilakses un kontroles centra, sākotnējais informācijas par blaknēm iesniedzējs bijis ārsts.

Latvija ir inovatīva un radošajā ziņā spēcīga valsts, taču diemžēl trūkst resursu sociālo un veselības jautājumu risināšanai, uzskata Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš, kurš, atsaucoties uz Eiropas Komisijas datiem, min faktu, ka Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai no valsts budžeta izdevumiem tērē vismazāk līdzekļu visā Eiropas Savienībā, proti, 14,1 procentu.

Neatkarīgās saruna ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītāju Valdi Keri.

Tiesībsarga veiktās pārbaudes bērnunamos uzjundījušas ne tikai emocijas, bet arī vairākus būtiskus jautājumus, kāpēc bērni tik ilgstoši dzīvo iestādēs, kāpēc mācās simtiem kilometru attālās skolās, kāpēc bieži nonāk psihoneiroloģiskajās slimnīcās? Diskusijā Saeimā, kur Tiesībsarga birojs iepazīstināja arī deputātus ar pētījumu, vakar izskanēja gan taisnošanās, ka pirms desmit gadiem situācija bija vēl traģiskāka, gan pēkšņs atklājums – kā tā, mums bērna dzīvesvietā nav nevienas skolas ar speciālu izglītības programmu, kas varētu uzņemt bērnus arī ar uzvedības traucējumiem?

«Es nekaunos runāt par krūts vēzi, bet uztraucos par tām jaunajām sievietēm, kuras baidās, nerunā, slēpjas un neiet pārbaudīties, tāpēc mūsu ārstu un sieviešu, kuras ir izārstējušās no krūts vēža, pienākums ir runāt un aicināt sievietes pārbaudīt krūšu veselību,» ar pārliecību saka ķirurģe onkoloģe Sarmīte Baltkāje. Tieši ar šādu vadmotīvu krūts vēža pacientu atbalsta biedrība Vita sākusi kampaņu Pārbaudies, lai dzīvotu!.

Neviens no tiem, kuri parakstīja līgumu par P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību un kuri priecīgi raugās no fotogrāfijām, vairs nav savos amatos. Tāpat amatos vairs nav arī tās amatpersonas, kuras plānoja, attīstīja, veidoja tā saukto Jauno Stradiņu projektu un attīstības vīziju, ieskaitot pat vairākus veselības ministrus.

Pirmo reizi Latvijā Bērnu slimnīcas kardioķirurgi bērnam ar kombinētu sirdskaiti veikuši sarežģītu transvazālu sirds operāciju – plaušu artērijas vārstuļa implantāciju. Līdz šim līdzīgas operācijas veiktas, atverot krūškurvi un pieslēdzot pacientu mākslīgai asinsritei.

Lai veicinātu sieviešu informētību par savlaicīgu krūts veselības pārbaužu nepieciešamību, jau piekto gadu krūts vēža pacientu biedrība Vita un Latvijas Basketbola savienība organizē krūts veselības informatīvo kampaņu Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!

«Mūsu ideja bija šajās mazajās tabletītēs ielikt Vidusjūras diētas labās īpašības,» stāstot par inovatīvajiem uztura bagātinātājiem, kuri radīti un tiek ražoti Latvijā un kuru nosaukumā saldi skan šokolādes vārds, saka Mārtiņš Ērglis, inovatīvo produktu zinātniskās grupas dalībnieks un pērn dibinātā uzņēmuma Purified valdes priekšsēdētājs.

Ideālā gadījumā mēs visi vēlētos, lai situācijās, kad bērnam jāglābj dzīvība, valsts budžets spēj nosegt visas ar ārstēšanu saistītās izmaksas, taču jāņem vērā Latvijas situācija un tas, kāds ir tieši veselības aprūpes finansējums, vērtējot Veselības ministrijas piedāvāto modeli bērnu ārstēšanai ārzemēs, saka Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Labklājības ministrija sagatavojusi jaunu rīcības plānu, lai īstenotu ģimenes valsts politikas pamatnostādnes tuvākajiem diviem gadiem. Lai gan izskatīts Demogrāfisko lietu padomē, diemžēl pagaidām plašākai sabiedrībai rīcības plāns nav pieejams.

Jau gadu desmitiem pasaulē cenšas radīt jaunu tuberkulozes vakcīnu, jo esošo var dēvēt pat vakcīnu vecmāmiņu. Tā ir radīta pirms gandrīz simt gadiem un diemžēl nepasargā vakcinētos no saslimstības ar tuberkulozi, bet būtiski – tā pasargā no smagākajām slimības formām, kas var būt nāvējošas bērnam.

Aizvadītajās Lieldienu brīvdienās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika strādāja pastiprinātā režīmā.

Sabiedrības palīdzību lūdz viens vadošajiem Latvijas asinsvadu ķirurgiem Jānis Rozentāls. Viņam nepieciešama aknu transplantācija, kas Latvijā netiek apmaksāta.

Bērnu saslimstība ar otrā tipa cukura diabētu pēdējo divdesmit gadu laikā palielinājusies desmitkārtīgi. Tās ir sekas arvien augošajam liekajam svaram un aptaukošanās izplatībai tieši bērnu vidū, uzsver bērnu ārsti. Bērnu slimnīca izveidojusi Latvijā pirmo svara korekcijas programmu bērniem un jauniešiem, kuri cieš no liekā svara.

Ņemot vērā neatkarīgā būveksperta vērtējumu, ko saņēmusi Veselības ministrija, daļa P. Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būs jādemontē un jāceļ no jauna, norāda Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Solvita Zvidriņa. Bet daļu būs iespējams labot, konstrukcijas nenojaucot.

Tuvāko četru piecu gadu laikā Latvijā plānots slēgt vismaz trīs sociālās aprūpes centrus un par aptuveni tūkstoti samazināt aprūpes centros dzīvojošo personu ar invaliditāti skaitu. Labklājības ministrija šo reformu pamato ar cēlu ideju – jāļauj cilvēkiem dzīvot sabiedrībā, jo citādi viņi ir izolēti un iestādes noteikumi vienmēr būs prioritāri pār cilvēka individuālajām vajadzībām. Tomēr, lai no pansionāta iznākušajam cilvēkam būtu, kur un no kā dzīvot, lai viņu nepazemotu un patiešām sabiedrībā pieņemtu, ir jārada atbilstīga vide, piemēram, dažādi sociālie atbalsta pasākumi. Vai Latvijā tam esam gatavi?

Tuvākajos gados Latvijā plaušu transplantācija nenotiks, risinājums būtu sadarboties ar kaimiņiem – Tartu universitātes klīniku, kur plaušu transplantācijas operācijas tiek veiktas kopš 2010. gada, norāda Rīgas Austrumu slimnīcas pneimoloģijas galvenais speciālists profesors Alvils Krams.

Pacientu dzīvildze pēc ļaundabīga audzēja atklāšanas un ārstēšanas Latvijā ir zemāka nekā jebkur citur Eiropā. Diemžēl onkoloģisko pacientu mirstības līkne, kas visā pasaulē iet uz leju, Latvijā stāv uz vietas, rādot datus, saka Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas priekšsēdētāja un P. Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Gunta Purkalne. To ietekmē nepietiekami agrīna vēža diagnostika un inovatīvu medikamentu pieejamība Latvijā.

Nacionālais veselības dienests saņēmis atbildi no Polijas, kurā vakcīnas ražotājs paziņojis, ka nevar nodrošināt Latviju ar vakcīnu pret tuberkulozi, jo ražotājam nav gatavu vakcīnu uzkrājumu. Arī nevienā citā valstī, kur ražo vai kur varētu būt vakcīnas uzkrājumi, pozitīva atbildei Latvijai nav dota. Pašlaik dienests gaida atbildi no Horvātijas.

Saeima neatbalsta Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iesniegtos priekšlikumus par pensiju ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanu.

Ja ar pirmo reizi neizdosies pārliecināt Izglītības un zinātnes ministriju un pašvaldības, ka bērniem ir jāēd veselīgi un vairāk jākustas, mēs rokas nenolaidīsim un turpināsim pārliecināt, sacīja veselības ministrs Guntis Belēvičs. Tieši veselīgs ēdiens; kā arī dzīve bez atkarībām; kustības un veselības profilakse ir četri galvenie stūrakmeņi Veselības ministrijas jaunajā Latvijas veselības platformā.