Stradiņi finanšu un bezatbildības dūkstī

Neviens no tiem, kuri parakstīja līgumu par P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību un kuri priecīgi raugās no fotogrāfijām, vairs nav savos amatos. Tāpat amatos vairs nav arī tās amatpersonas, kuras plānoja, attīstīja, veidoja tā saukto Jauno Stradiņu projektu un attīstības vīziju, ieskaitot pat vairākus veselības ministrus.

Līdz pat šim brīdim projektā pieļauto celtniecības kļūdu dēļ apturētā P. Stradiņa slimnīcas pirmās kārtas būvniecība nav atsākta, lai gan saskaņā ar plānu jau 2015. gada septembrī jaunā korpusa ēkai ir jābūt gatavai, bet jau pērnā gada novembrī – decembrī bija jānotiek spāru svētkiem. Veselības ministrija (VM) pieļauj, ka laikus izdarīt visus sākotnēji saplānotos darbus vairs neizdosies. Tas nozīmē risku, ka P. Stradiņa slimnīcai un valstij VM personā ir jāatmaksā visi finanšu līdzekļi Eiropas struktūrfondiem. Jaunās slimnīcas celšanai turklāt ir ņemts valsts galvots aizdevums, ar kura atmaksu, kā prognozē gan Finanšu ministrija, gan tagadējā VM vadība, arī var rasties problēmas. Tajā pašā laikā valdība salīdzinoši vienkārši, bez liekiem jautājumiem piešķir celtniecībai ievērojamu summu – vēl

16 miljonus eiro, turklāt īpaši neanalizējot, kā tērēti līdz šim projektam piešķirtie līdzekļi. Par tikpat bezatbildīgu var saukt aicinājumu vairs nekad nenākt un neprasīt naudu Stradiņu celtniecībai, ja no Finanšu ministrijas skaidri identificēti riski ne tikai nesaņemt miljonus Eiropas eiro, bet risku, ka jau iztērētā nauda negatīva scenārija gadījumā būs jāatdod. Ja šāds scenārijs īstenojas, tad valdībai būs jālemj, kur un kā slimnīca «raus» vēl 50 miljonus.

Healinggardens

Pēdējos mēnešos Stradiņa slimnīcas vārds locīts visdažādākajos veidos, taču ceļā uz Jaunajiem Stradiņiem lietderīgi atskatīties pagātnē. Raksturojot jauno slimnīcu, vienā no attīstības plāniem izmantots skanīgs vārdu salikums healinggardens jeb ārstējošie dārzi. Stradiņa slimnīcas jauno korpusu celtniecības vēsture sniedzas jau vairāk nekā desmit gadu senā pagātnē, kad 2004. gadā tiek pieņemta veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programma, saskaņā ar kuru P. Stradiņa slimnīca vairs nevar strādāt kā līdz šim, proti, atbilstoši augsti specializētas universitātes klīnikas standartiem slimnīcu nepieciešams modernizēt, ieskaitot tās infrastruktūru. Tajā pašā gadā pētījumā, kurā somu eksperti vērtē slimnīcas situāciju, atzīts, ka slimnīcas ēkas ir ļoti sliktā vai vidēji sliktā tehniskā stāvoklī, bet divus gadus vēlāk notiek starptautisks plenērs par slimnīcas nākotnes attīstības vīziju.

2007. gadā izstrādāta slimnīcas attīstības koncepcija divās redakcijās, kuru galvenie punkti ir divi jauni korpusi, un tiek parakstīts līgums par valsts galvotā aizdevuma saņemšanu 46,4 miljonu latu apmērā slimnīcas infrastruktūras attīstībai. 2008. gada nogalē veiksmīgi noslēdzas Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības publiskā apspriešana. Bet Stradiņa slimnīcas attīstības projektu būtiski ietekmē krīze, 2009. gadā tiek pārtraukti un apstrīdēti vairāki iepirkumi, kas saistīti ar projekta īstenošanu, tāpat šajā gadā finanšu ministrs izdod rīkojumu pārtraukt valsts galvotā aizdevuma izmantošanu. Tomēr 2010. gadā – slimnīcas 100. dzimšanas dienā – svinīgi tiek ielikts pamatakmens slimnīcas jaunajiem korpusiem (tolaik veselības ministre ir Baiba Rozentāle, bet slimnīcu vada Arnolds Atis Veinbergs).

Smaidīgās sejas

Ziņu arhīvi par to laiku liecina, ka pēc vairāk nekā divu gadu konkursu risināšanās 2010. gadā arī tiek noslēgts līgums ar būvkompāniju Skonto būve par slimnīcas inženiertehnisko tīklu pārnešanu un ēku demontāžu, lai atbrīvotu vietu slimnīcas jaunā korpusa būvlaukumam. Ēku demontāžas uzsākšanas darbi notiek publiski, un tajos piedalās arī veselības ministrs, šoreiz – jau Didzis Gavars. Šajā gadā Iepirkumu uzraudzības birojs ļauj slēgt līgumu ar austriešu kompāniju Solve consulting par administratīvās organizācijas plāna un telpu programmas izstrādi. Arī metu konkurss ir noslēdzies šajā gadā, un par uzvarētajiem pasludināta apvienība Nams (Latvija), JKMM (Somija) un Oliver (Izraēla). Šķiet, nekas vairs nevar aizkavēt celtniecības darbu sākšanos un norisi, un, kā prognozē tā laika slimnīcas vadība, «jauno korpusu sāksim celt 2012. gadā».

Kad 2011. gadā plašāku sabiedrību iepazīstina ar slimnīcas jaunās ēkas skici, veselības ministra amatā jau ir Juris Bārzdiņš, un arī pati nākotnes ēka ir mainījusi savas aprises, pielāgojoties finanšu ierobežojumiem (sākotnēji tika paredzēts, ka jauno korpusu izbūvei tiks atvēlēti ap 100 miljoniem latu, taču ierobežoto resursu dēļ plāni tiek apcirpti un tiek nolemts pagaidām būvēt vien A korpusa pirmo kārtu).

Galu galā līgumu ar būvniekiem slimnīcas vadība paraksta 2013. gada februārī. Slimnīcai ir cits vadītājs – Rūta Valtere, valstī ir cits veselības ministrs – Ingrīda Circene. No fotogrāfijām raugās smaidīgas sejas, ironiski – praktiski neviena no šīm personām šobrīd vairs nav amatos, kurus tās pārstāvēja tobrīd – bijusī veselības ministre Ingrīda Circene, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš, bijusī slimnīcas valdes priekšsēdētāja Rūta Valtere (vēlāk atstādināta no amata), bijušie slimnīcas valdes locekļi ārsti – Guntis Bahs un Eva Strīķe (no amata atkāpušies pati). Īpaši priecīgi par noslēgto līgumu fotoattēlos izskatās Re&Re līdzīpašnieks Ainārs Pauniņš un Skonto būve līdzīpašnieks Ivars Millers. Atšķirībā no amatpersonām šie divi kungi gan joprojām ir savās «pozīcijās».

Pastaiga dārzā vai finanšu džungļos

Saskaņā ar VM informāciju, P. Stradiņa slimnīcai izsniegtais valsts galvotais aizdevums ir 66 miljoni eiro, bet 41,9  miljoni eiro no tā paredzēti pirmās celtniecības kārtas finansēšanai. Šim mērķim tiek plānota arī nauda no Eiropas Reģionālās attīstības fonda – 24 miljoni eiro. Neliels ir valsts finansējums celtniecībai – 1,9 miljoni eiro – un slimnīcas pašas nauda – 2,5 miljoni eiro.

VM ziņojumā valdībā teikts, ka būvniecības līguma summa ir 67,3 miljoni eiro (ar PVN), no tā 170 748 eiro (bez PVN, un turpmāk visas summas norādītas bez PVN) skiču projekta korekcija, 1,6 miljoni – eiro tehniskā projekta izstrāde, 53,3 miljoni eiro – būvdarbi, 398 404 eiro – autoruzraudzība, 85 358 eiro – iebūvējamas medicīnas iekārta un 11,7 miljoni eiro – PVN. No būvniecībai atvēlētajiem līdzekļiem līdz 2014. gada beigām bija izpildīti darbi par 17 miljoniem eiro jeb 25,3 procentiem. Pašā ziņojumā sīkāk nav izklāstīts, kā tieši nauda izlietota, cik daudz no valsts galvotā aizdevuma ir atlicis un kas ar šo naudu pašlaik notiek? Īpaši svarīgs šis jautājums ir tāpēc, ka valdībā ministrija, skaidrojot, ka naudas nav, lūgusi piešķirt slimnīcas pirmās kārtas celtniecības pabeigšanai vēl 16 miljonus eiro.

VM uz jautājumu, kā tērēta celtniecībai piešķirtā nauda, aicina skatīties ziņojuma pielikumus par finansējuma plānu un apguves procesu. Un te sākas finanšu džungļi, kas vairs nav vienkārši pastaiga dārzā, kā tēlaini kādreiz saukts slimnīcas jauncelsmes projekts. Plānā kopējās investīciju izmaksas minētas 84 miljonu eiro apmērā: Eiropas fondu finansējums joprojām 24 miljoni eiro, tāpat arī aizdevums – 43 miljoni eiro, savukārt slimnīcas pašas finansējums pieaudzis uz pusi līdz vairāk nekā pieciem miljoniem eiro, kā arī parādījies cits finansējums – 10 miljonu eiro apmērā. Saskaņā ar šo datu avotu, līdz pagājušā gada beigām izlietoti turpat 20 miljoni eiro – 10,8 no Eiropas naudas, 7,5 miljoni eiro no aizdevuma un gandrīz viss valsts finansējums – 1,6 miljoni eiro. No ziņojuma arī nav skaidrs, cik no valsts galvotā aizdevuma naudas vēl ir pieejams – plaši izskan tikai informācija, ka vairāk nekā seši miljoni eiro zaudēti Latvijas krājbankas krahā, un tam arī valdībai tiek lūgta papildu nauda. No finanšu aprēķiniem redzams, ka no valsts galvojuma 43 miljoniem izlietoti 7,5 miljoni eiro – tātad teorētiski, norēķinot 6,3 zaudētos miljonus Krājbankā, vēl vismaz 29,5 miljoniem eiro makā jābūt.

Nav skaidrs un no ziņojuma nevar saprast būtisku lietu. Celtniecības darbi ir apturēti, būs jāveic būtiski labojumi, iespējams, pat kaut kas jānojauc un jāuzceļ vietā (tā Saeimas deputātiem apgalvoja VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa), un saskaņā ar līgumu – kļūdas jālabo celtniekiem par savu naudu, tāpat, iespējams, viņiem būs jāmaksā soda nauda. Kāpēc, to visu ņemot vērā, valdībai tiek prasīta papildu nauda celtniecībai un tieši būvniekiem – 786 067 eiro (jau sākotnēji līgums parakstīts ar šādu deficītu)? Tāpat arī papildu nauda lietus ūdens novadīšanas kolektora izveidei – 385 587 eiro (arī šo neesot bijis iespējams iepriekš prognozēt). Lai gan nav pat skaidrs, kad slimnīcas pirmo kārtu varētu pabeigt, jau šogad tiek prasīts valdībai piešķirt 8,5 miljonus eiro iekārtu un aprīkojuma iegādei 2017. gadam. Kopumā valdība piešķir ievērojamu summu – 16 miljonus eiro, pretim prasot tikai apsolījumu: nekad vairs Stradiņu celtniecībai naudu papildus neprasīt…

Kas notiks ar Eiropas naudu?

Ņemot vērā konstatētās nepilnības slimnīcas jaunās ēkas būvniecībā, Rīgas pilsētas būvvalde februārī apturēja būvdarbus. Tie joprojām nav atsākti. Būvdarbu apturēšana Stradiņa slimnīcas Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētajā projektā apdraud jaunās ēkas nodošanu ekspluatācijā noteiktajos termiņos, kas savukārt rada neattiecināmo izmaksu riskus. Šajā pašā valdībai iesniegtajā ziņojumā minēts, ka Eiropas fondu maksājumi ir attiecināmi (tātad tos samaksās), ja tie veikti līdz šā gada beigām; ēka jāpieņem ekspluatācijā līdz 2016. gada februāra beigām. Pretējā gadījumā A korpusa pirmās kārtas celtniecības pabeigšanai būs nepieciešams papildu finansējums Eiropas fondu valsts līdzfinansējuma apmērā (tas ir, vismaz 26 miljoni eiro). Lai to nepieļautu, VM piedāvā jau izskanējušo variantu – sarunās ar Eiropas komisiju panākt, ka Stradiņa slimnīcas celtniecības projekti tiek apvienoti vienā lielā projektā, kas nozīmētu citus nosacījumus, proti, Eiropas finansējumu varētu saņemt arī tad, ja objekts tiktu pabeigts vēlāk (ziņojumā minēts, ka tādā gadījumā Latvijas valsts apņemtos pirmo kārtu pabeigt līdz 2017. gadam).

Stradiņa slimnīcai piešķirtais Eiropas Savienības fondu finansējums ir 24,1 miljons eiro, līdz šim brīdim izmaksāti 11,6 miljoni eiro. Lai saņemtu visu piešķirto finansējumu, Stradiņa slimnīcai maksājumi projektā ir jāveic līdz 2015. gada beigām, bet, ņemot vērā apturētos būvdarbus, pastāv risks, ka darbi netiks pabeigti šajā laikā. «Šajā gadījumā tas nozīmētu zaudēt visus piešķirtos 24,1 miljonu eiro, arī jau izmaksātos 11,6 miljonus eiro. Slimnīcai valsts budžetā būtu jāatmaksā visa šī nauda,» negatīvo scenāriju Neatkarīgajai iezīmē Finanšu ministrijas speciāliste Zaiga Puškina.

Stradiņa slimnīcas A korpusa 1. kārtas finansējums

• Valsts galvotais aizdevums 42 miljoni eiro (izlietoti 7,5 miljoni eiro, 6,3 miljoni eiro zaudēti Krājbankā)

• ERAF finansējums 24,1 miljons eiro (izlietoti 11,6 miljoni eiro)

• Valsts līdzfinansējums 1,9 (izlietoti 1,6 miljoni eiro)

• Slimnīcas finansējums 2,5 miljoni*

• Cits finansējums 9,7 miljoni eiro**

* Valdībā iesniegtajā ziņojumā gan minēta cita summa – vairāk nekā 5 miljoni eiro, no kuriem nav izlietots ne cents

** Šāds finansējums parādās tikai valdībā iesniegtā ziņojuma pielikumā

Avots: Stradiņa slimnīca, Veselības ministrija