Latvija ir inovatīva un radošajā ziņā spēcīga valsts, taču diemžēl trūkst resursu sociālo un veselības jautājumu risināšanai, uzskata Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš, kurš, atsaucoties uz Eiropas Komisijas datiem, min faktu, ka Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai no valsts budžeta izdevumiem tērē vismazāk līdzekļu visā Eiropas Savienībā, proti, 14,1 procentu.
Aprūpe mājās kā atbalsta pakalpojums cilvēkiem, kuri vecuma, veselības vai citu traucējumu dēļ nevar parūpēties par sevi, ir atkarīga no finansējuma, kuram teorētiski, ņemot vērā sabiedrības novecošanos, vajadzētu augt. Pašlaik Latvijā vairāk nekā 17 procentu iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem, bet aprūpe vajadzīga 6,2 procentiem cilvēku. Tomēr jau pēc nepilniem pieciem gadiem senioru īpatsvars sasniegs 20 procentu no visiem valsts iedzīvotājiem. Prognozes liecina: no 2030. gada senioru skaits pārsniegs jau 30 procentu. «Latvija ierindosies supervecas nācijas sarakstā,» saka A. Bērziņš, «tad, kad mēs iesim pensijā, aprūpes iespējas būs daudz ierobežotākas, jo trūks resursu aprūpes nodrošināšanai darbspējīgo iedzīvotāju, nodokļu maksātāju sarukuma dēļ.» Vajadzība pēc aprūpes mājās Latvijā tikai pieaugs, jau pašlaik tā ir lielāka nekā iespējas palīdzēt.
Bet ir situācijas, kurās, mainot sistēmu un attieksmi pret valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, varētu ietaupīt. A. Bērziņš min piemēru, ko apvienība risinājusi ar Nacionālo veselības dienestu, aicinot specializēto pēdu aprūpi (podologa pakalpojumu) apmaksāt no veselības budžeta arī mājas aprūpes ietvaros, uz ko saņemta atbilde – tas jau tiek apmaksāts, bet slimnīcā. Sociālajam dienestam jāizdomā, kā cilvēku no lauku mājām aizvest uz 50 kilometru attālo slimnīcu, organizējot specializēto transportu. «Un cik tas viss izmaksā!» jautā A. Bērziņš, situāciju raksturojot pēc principa es, mans, nedošu, jo veselības un sociālā aprūpe – katra tiek finansēta no cita maka.
Labklājības ministrijas prognozes liecina, ka pieprasījums pēc aprūpes mājās arvien pieaugs, jo notiek sabiedrības novecošanās. 2014. gadā aprūpi mājās saņēma 11 600 cilvēku, tam tērēti astoņi miljoni eiro. Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta eksperte Elvīra Grabovska pastāstīja, ka galvenais aprūpes mājās finansētājs Latvijā ir pašvaldības. To uzdevums un pienākums ir nodrošināt sociālos pakalpojumus saviem iedzīvotājiem, arī aprūpi mājās. Izpētot datus, secināts, ka no 119 novadiem 29 nav aprūpes mājās kā atsevišķa pakalpojuma. Precīzu datu par šiem novadiem nav, taču, kā E. Grabovska pieļāva sarunā ar Neatkarīgo, dažos novados aprūpi mājās pašlaik nodrošina kāda īslaicīga projekta ietvaros, bet citos – izmaksā pabalstu, un cilvēks pats ar to rīkojas, piemēram, apmaksā aprūpētāju. «Mēs iestājamies par profesionālas aprūpes mājās attīstību, taču ir nepieciešamas arī alternatīvas – vienā gadījumā pabalsts, citā – pansionāts, jo ir cilvēki, kuri jāaprūpē diennakts režīmā,» sacīja speciāliste. Vienas personas aprūpēšanas mājās izmaksas variē no 600 līdz 950 eiro gadā, vidēji tie ir ap 100 eiro mēnesī, liecina pašvaldību dati.