Ārpus Eiropas apmaksās pusi ārstēšanās izmaksu

Ideālā gadījumā mēs visi vēlētos, lai situācijās, kad bērnam jāglābj dzīvība, valsts budžets spēj nosegt visas ar ārstēšanu saistītās izmaksas, taču jāņem vērā Latvijas situācija un tas, kāds ir tieši veselības aprūpes finansējums, vērtējot Veselības ministrijas piedāvāto modeli bērnu ārstēšanai ārzemēs, saka Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Risinājumu Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests sāka meklēt pēc tam, kad ne Latvijā, ne kādā citā Eiropas valstī nebija iespējams palīdzēt deviņus gadus vecajam zēnam Dāvim. Bērnu slimnīcas mediķi, meklējot iespējas ārstēt zēnu, sazinājās arī ar pasaules mediķiem un atrada konkrētās jomas speciālistus Amerikā. Tomēr valsts iestādes atteica zēna ģimenei apmaksāt ārstēšanos ASV, jo veselības aprūpes finansēšanas noteikumi neparedz šādu iespēju. Bērnu slimnīcas fonds sāka ziedojumu vākšanas kampaņu, kuras rezultātā sabiedrība saziedoja 317 173 eiro, bet valsts piešķīra 100 000 eiro (tiesa, ne no veselības aprūpes budžeta, bet pēc valdības pārstāvju diskusijām no uzņēmuma Latvijas Valsts meži gada peļņas). Dāvis veiksmīgi tika operēts Filadelfijas bērnu slimnīcā ASV un pašlaik atveseļojas Latvijā.

Veselības ministrija sagatavojusi un virza valdībā apstiprināšanai izmaiņas Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, piedāvājot savu risinājumu tādiem gadījumiem, kad bērnam nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu var nodrošināt tikai ārpus Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm vai Šveices. «Noteikumu projektā ir ieviestas normas, kas paredz iespēju Nacionālajam veselības dienestam pieņemt lēmumu, ka personai ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu 50 procentu apmērā no izvēlētā veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja izmaksu aprēķinā norādītajām pakalpojuma izmaksām,» skaidro Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders. Vienlaikus ministrija piedāvā noteikt, ka maksimālā summa, kāda varētu tikt piešķirta, ir ne vairāk kā 150 tūkstoši eiro. Jaunā kārtība attieksies tikai uz bērniem. Pašlaik normas īstenošanai nav piešķirti papildu līdzekļi un apakšprogrammas Ārstniecība ietvaros nav brīvu, nesadalītu līdzekļu, ko varētu novirzīt gadījumiem, kad veselības aprūpes pakalpojumu var nodrošināt tikai ārpus Eiropas Savienības. Tā kā šādos gadījumos samaksa jāveic pirms pakalpojuma saņemšanas vai jāsniedz garantijas vēstule par pakalpojuma apmaksu, normas ieviešanai Veselības ministrija rosina paredzēt līdzekļus no budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Izmaiņas stāsies spēkā, tiklīdz tās pieņems valdība.

Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa uzskata, ka tas vismaz ir reāls piedāvājums situācijā, kādā pašlaik ir Latvijas veselības aprūpes situācija no finanšu resursu viedokļa. «Tie ir arī skaidri spēles noteikumi šādām kritiskām situācijām – valsts apmaksā pusi, bet pārējais ir mūsu kā sabiedrības atbalsts konkrētam pacientam,» saka L. Dambiņa. Protams, ideālā variantā mēs vēlētos simtprocentīgu atbalstu un visu izmaksu segšanu no valsts puses, taču šis ir pašreizējā situācijā adekvāts partnerības variants.