«Es nekaunos runāt par krūts vēzi, bet uztraucos par tām jaunajām sievietēm, kuras baidās, nerunā, slēpjas un neiet pārbaudīties, tāpēc mūsu ārstu un sieviešu, kuras ir izārstējušās no krūts vēža, pienākums ir runāt un aicināt sievietes pārbaudīt krūšu veselību,» ar pārliecību saka ķirurģe onkoloģe Sarmīte Baltkāje. Tieši ar šādu vadmotīvu krūts vēža pacientu atbalsta biedrība Vita sākusi kampaņu Pārbaudies, lai dzīvotu!.
Diemžēl krūts vēža skrīninga rezultāti liecina, ka lielākā daļa sieviešu, kuras saņēmušas uzaicinājumu veikt krūts pārbaudi – mamogrāfiju, tomēr to neizdara. Nacionālā Veselības dienesta (NVD) dati rāda, ka 2014. gadā krūts vēža skrīningā piedalījušās gandrīz 36 procenti uzaicināto sieviešu. Visaktīvāk skrīningā piedalījušās Vidzemes sievietes – turpat 49 procenti, visneaktīvākās ir rīdzinieces – tikai trešā daļa. «Iespējams, Rīgas mazo aktivitāti var izskaidrot ar to, ka sievietēm ir lielākas iespējas veikt pārbaudes ārpus valsts organizētajām pārbaudēm,» uzskata NVD direktore Daina Mūrmane-Umbraško. Lai veicinātu sieviešu atsaucību, dienests plāno aktīvāk iesaistīt ģimenes ārstus, jo viņiem ir pieejama informācija, kurām sievietēm ir nosūtītas uzaicinājuma vēstules, un ģimenes ārsti arī var izsekot, vai šīs sievietes apmeklējušas gan krūts vēža skrīningu, gan dzemdes kakla skrīningu. NVD sievietēm nosūta arī atgādinājuma vēstules, taču, iespējams, tās ir bezpersoniskas un tieši ģimenes ārsta aktīva iesaiste varētu sievietes pamudināt izmeklējumus tomēr veikt. «Vislabākais būtu personiska attieksme – zvans pacientei, saruna,» saka biedrības Vita vadītāja Irina Januma. Arī veselības ministram Guntim Belēvičam ir padomā veids, kā mudināt ģimenes ārstus sekot pacientiem – pašreizējo kvalitātes maksājumu ārstam par 1. vai 2. stadijā atklātu vēža gadījumu palielināt trīskārt, bet ieviest arī nosacījumu, ja kādam no pacientiem audzējs tiek atklāts novēloti, ģimenes ārstam finansējumu samazina. NVD ir apspriedis dažādus variantus, kā skrīninga rezultātus uzlabot, pārskatījis vēstules saturu un iespējas mainīt kaut ko tās tekstā, lai padarītu to saistošāku, taču, kā Neatkarīgajai atzīst D. Mūrmane-Umbraško, diskusijās ar ekspertiem tas nav izdevies, no vēstules oficiālā teksta neko izņemt nevarot, bet, lai pievienotu ko jaunu, tur vairs nav vietas. Taču NVD plāno sagatavot veidlapu ar izskaidrojošu informāciju par skrīningu un tālāko rīcību atkarībā no rezultātiem, ko ārsts varētu iedot sievietei. «Vislabākais arī mūsu ieskatā ir ģimenes ārsti, kuri varētu sievietēm piezvanīt un uzrunāt tieši,» atzina D. Mūrmane-Umbraško.
Ikdienas rūpēs sievietes nereti aizmirst pašas par sevi, savu veselību, un pārbaudes, pat ja saņemta valsts uzaicinājuma vēstule, tiek aizmirstas vai ignorētas. Šo situāciju, ko vēl pasliktina bailes uzzināt ko sliktu, vēlas mainīt biedrība Vita kampaņā sadarbībā ar Latvijas Basketbola savienību. Šogad līdz pat maija beigām kampaņas ietvaros visā Latvijā sievietes uz pārbaudēm aicinās gan sieviešu basketbola izlases spēlētājas, gan reģionālās vēstneses – brīvprātīgas dažādu profesiju pārstāves. Kampaņas vēstījums ir vienkāršs: ja esi sieviete vecumā no 50 līdz 69 gadiem, valsts tev apmaksā krūts veselības pārbaudi reizi divos gados – saņemot aicinājuma vēstuli, pieraksties uz mamogrāfiju.
Rīgas Austrumu slimnīcas Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Eglītis uzsver, ka pēdējos pāris gados ir notikušas pozitīvas pārmaiņas ārstēšanā – ārsti var saglabāt sievietei krūti, ja audzējs atklāts nelielā izmērā, un tieši skrīningā var laikus atklāt pavisam nelielus audzējus un veiksmīgi operēt. Diemžēl trešdaļu krūts vēža gadījumu atklāj 3. un 4. stadijā. Pārbaužu – gan mamogrāfijas, gan krūts pašpārbaudes – nozīmi uzsver onkoloģe Sarmīte Baltkāje: «Īpaši vēlos uzsvērt mamogrāfijas un sonogrāfijas nozīmi, jo nereti mūsu sievietes pašas sev sataustītu bumbulīti krūtī tikai, kad tas jau būtu paaudzies, tāpēc ir svarīgi veikt profilaktiskus izmeklējumus. Otrkārt, es vēlos iebilst: kāpēc krūts vēža skrīnings ir tikai līdz 69 gadu vecumam? Vai tad sievietes ilgāk nedzīvo? Tas nav skrīnings, tas ir murgs. Mēs Austrumu slimnīcā katru dienu operējam sievietes 70 līdz 85 gadu vecumā, kuras nav bijušas uz skrīningu… jo uz viņām tas it kā neattiecas. Nē, sievietes dzīvo līdz deviņdesmit un ilgāk.» Ārste, kura pati pirms desmit gadiem saslima ar krūts vēzi, aicina mainīt šo nostāju un rūpēties par visām sievietēm neatkarīgi no vecuma. Savukārt pašas sievietes nebaidīties un pārbaudīt veselību, jo vēzis ir ārstējams, tikai to ir nepieciešams laikus atklāt.
VIEDOKLIS
Sarmīte BALTKĀJE, ķirurģe onkoloģe:
– Saprotu, ka viens no iemesliem, kāpēc sievietes nedodas pārbaudīties, ir bailes no krūts noņemšanas, dzirdētajām baumām, bet tas viss tikai situāciju pasliktina. Tā kā krūtis bieži vien tiek uzskatītas par sievišķības simbolu, sievietes izjūt bailes. Es vēlos jūs nomierināt – šobrīd medicīna ir attīstījusies tiktāl, ka piedāvā alternatīvas – krūšu protēzes, kuras apmaksā valsts, un krūšu implantus, kuri gan sievietēm jāapmaksā pašām. Es katru dienu Krūts ķirurģijas nodaļā redzu sievietes, kuras cīnās par veselību. Vienīgais, ko es varu darīt, ir aicināt sievietes būt drosmīgām un nebaidīties no pārbaudēm un rezultāta, jo agrāk atklāts vēzis, jo lielākas iespējas atsākt dzīvot pilnvērtīgi.
Atsaucība valsts organizētajām vēža skrīninga programmām 2014. gadā (%)
Krūts vēža skrīningam - 35,9%
Dzemdes kakla vēža skrīningam - 27,8%
Kolorektālā vēža skrīningam - 10,6%