Labklājības ministrija sagatavojusi jaunu rīcības plānu, lai īstenotu ģimenes valsts politikas pamatnostādnes tuvākajiem diviem gadiem. Lai gan izskatīts Demogrāfisko lietu padomē, diemžēl pagaidām plašākai sabiedrībai rīcības plāns nav pieejams.
Vai tas būs tikai ķeksītis demogrāfijas situācijas uzlabošanai – par to pašlaik sarežģīti spriest, jo pats rīcības plāns vēl nav publiskots, to atklātībā paredzēts nodot tikai maijā. Tomēr vakar par plānu diskutēja Demogrāfisko lietu padome. Pēc padomes sēdes labklājības ministrs Uldis Augulis sacīja, ka šīs sēdes galvenais uzdevums bija izvērtēt iepriekšējo pamatnostādņu īstenošanu konkrētā laika posmā, sākot no 2011. gada līdz šim brīdim. Runājot par rezultātiem, ministrs atzina, ka šajā posmā uzdevumu izpildi ietekmēja pēckrīzes sekas, tāpēc galvenokārt īstenoti uzdevumi ar neitrālu fiskālo ietekmi. Pēdējos divos gados gan izpildīti vairāki uzdevumi, kur bijis piešķirts arī papildu finansējums no budžeta. «Tagad mēs sākam diskusiju par galvenajiem uzdevumiem nākamajiem gadiem, un pašlaik sagaidām priekšlikumus no nevalstiskajām organizācijām,» sacīja U. Augulis. Priekšlikumi jāiesniedz līdz 17. aprīlim, un pēc to apkopošanas plāns būs pieejams sabiedriskajai apspriešanai. «Mēs vēlamies sagaidīt konkrētus priekšlikumus, ar konkrētu sasniedzamu mērķi un konkrētā laika periodā,» sacīja ministrs. Kāds ir pamatnostādņu mērķis, un ko vēlas panākt ar rīcības plānu? U. Augulis norādīja, ka mērķi nav mainījušies un tie ir ģimeņu stabilitātes un dzimstības sekmēšana.
Sēdes laikā pārrunātas arī atbalsta iespējas ģimenēm, viens no tiem – nodokļu atvieglojumi ģimenēm ar bērniem un brīvpusdienas. Tāpat pārrunāts jautājums par bērnudārzu pieejamību. Saeimas Demogrāfisko lietu komisijas vadītājs Imants Parādnieks norādīja, ka viens no risināmiem jautājumiem ir nevienlīdzības mazināšana pensijas piešķiršanā, kas veidojas tāpēc, ka sieviete bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ vēlāk saņem mazāku pensiju. Deputāts arī atzina, ka pamatnostādņu īstenošanā daudz kas būs atkarīgs no Finanšu ministrijas un pieejamā finansējuma.
Demogrāfs, Nākotnes fonda dibinātājs Ilmārs Mežs norāda, ka viens no rīcības plānā ietvertajiem mērķiem ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma palielināšana mazo algu saņēmējiem. Demogrāfs uzskata, ka situācijas uzlabošanai ģimenēm ar bērniem ir jāpalielina tieši neapliekamais minimums par apgādājamiem, nevis tikai minimums kā tāds. «Ja saņem minimālo algu un dzīvo viens – tu neesi zem nabadzības riska, bet, ja tev ir divi bērni, tad tu esi nabadzībā arī ar daudz lielāku algu,» norādīja I. Mežs. «Taču Finanšu ministrija grib celt tikai mazo algu neapliekamo minimumu, ignorējot bērnu skaitu, un tas rezultātā relatīvi pat pasliktinās nabadzīgo bērnu situāciju. Ja iecerētā nodokļa atlaide dos papildus 10 eiro katram mazo algu saņēmējam, tad vieniniekiem būs plus 10 eiro, bet vecākam ar diviem bērniem tikai plus trīs.» Demogrāfs saskata zināmu pretrunu starp pašas valdības deklarāciju un šādu rīcības plānu – valdība apsola mazināt nevienlīdzību, bet rīcības plānā nav paredzēti soļi, lai to īstenotu.