Imants Vīksne / Autori

Krievijā reģistrētais uzņēmums Aleksejevskoje–Serviss atteicies no uzvaras kara pilsētiņas Skrunda–1 izsolē, un tagad reālākais kandidāts padomju armijas atstātā mantojuma saņemšanai ir Magomeds Gurbanovs.

Ventspils uzņēmums Dendrolight Latvija ir pirmais, kam izdevies noslēgt līgumu Eiropas fondu aktivitātē Augstas pievienotās vērtības investīcijas. Piešķirtie 3 miljoni latu ir aptuveni 15% no projekta kopējām investīcijām. Ar tiem tiks apmaksātas ražošanas iekārtas.

Ja miljonu eiro vērts pētījums nākotnē ļaus laukiem piesaistīt simtiem miljonu, tad šāds tēriņš ir to vērts. Taču, ja vienīgais secinājums izrādīsies, ka labi dzīvot viensētās, dzerot ar mēru, nauda būs šķiesta veltīgi.

Likumsakarības vai nejaušas sakritības dēļ divas dienas pēc Ventspils galvenā policista Didža Vilemsona vizītes pie miljonāra Oļega Stepanova ir izbeigts kriminālprocess par tranzītkaros ierautā uzņēmuma Ostas flote kapitāldaļu zādzības mēģinājumu.

Lai darījums starp Latvijas valsti un Krievijā reģistrēto uzņēmumu Aleksejevskoje–Serviss par kara pilsētiņas Skrunda–1 iegādi stātos spēkā, līdz 19. februārim Privatizācijas aģentūrai jāsaņem nepilni simt tūkstoši latu. Kas pašlaik ir šīs naudas turētājs, nav zināms.

Ietekmīgā Ventspils opozicionāra Oļega Stepanova biroja regulāro apmeklētāju raibajam lokam piepulcējies arī Valsts policijas Ventspils iecirkņa priekšnieks Didzis Vilemsons.

Iespējamais iemesls baumām par svešas valsts karabāzes celtniecību Kurzemes piekrastē ir šogad plānotie vērienīgie mācību manevri ar ASV karaspēka piedalīšanos.

Ļeņins un stāvu zemāk esošais karavīrs piecstāvu mājas aklajā sienā desmit gadu pēc Padomju armijas aiziešanas no Skrundas ir stipri pabalējuši.

Pašvaldību nokļūšana nodokļu parādnieku sarakstos atklāj, cik absurdi ir sodīt kādu par to, ka viņam nav naudas.

Pieraduši pie stiprajiem vējiem, kurzemnieki citkārt smejas par salīgajiem vidzemniekiem, taču šoreiz gluži neraksturīgi aukstums vairāk saldē Kurzemi. Ventspils apkaimē naktī uz otrdienu termometra stabiņš noslīdējis viszemāk – tuvu 25 grādiem.

Pretēji Rojas novada domes priekšsēdētāja Jāņa Žoluda publiski deklarētajam Mērsraga iedzīvotāju vēlme izstāties no novada iestrēgusi tieši vietējā pašvaldībā.

Piemēslotais ledus un pirmais vietējā makšķernieka un lietuvieša kautiņš liecina, ka sākusies īstā salaku sezona. Atbildīgie dienesti makšķerēšanas trakumu neuzrauga, jo darbinieki atlaisti.

Attīstot cūkkopības biznesu, komplicētākā pozīcija ir mēslu apsaimniekošana, un tieši tās dēļ dāņi ar savām cūku fermām dodas ārpus pašu valsts – uz Latviju.

Mērsraga iedzīvotāju lēmums izstāties no Rojas novada sabiedriskā apspriešanā būs jāakceptē rojeniekiem, un tikai tad pirmais pagastu laulību šķiršanas gadījums varētu tikt virzīts uz Saeimu.

Mums kopīgi ar rojēniešiem var būt vienīgi kapi – pie šāda secinājuma sestdien tautas sapulcē nonāca Mērsraga iedzīvotāji un pieņēma lēmumu izstāties no Rojas novada.

Latvijas Zinātnes padome nule sadalījusi 2,3 miljonus latu fundamentālajiem pētījumiem, taču zinātniekiem tuvojas vēl krietni ievērojamākas summas, un šobrīd jautājums ir vien par sagaidāmo atdevi.

Trūkstot publiski pieejamai informācijai par Administratīvo tiesnešu biedrības dalībniekiem, Ventspils mēram Aivaram Lembergam saglabājas pamats izteikt noraidījumu faktiski ikvienam tiesnesim, kas skata viņa prasību pret KNAB.

Tiesas sēdi Ventspils mēra Aivara Lemberga prasībā pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju vakar nācies pārtraukt, jo ēkā bija izpūsta kāda kodīga viela – iespējams, asaru vai piparu gāze.

Valsts uzņēmums Latvijas pasts mudina pastniekus izpirkt darba automašīnas vai izvadāt pastu ar savējām. Vārdos gan pasta vadība nesaista vēlmi atteikties no autoparka ar jaunieviesto nodokli par darba auto izmantošanu privātām vajadzībām. Taču skaidrs, ka, tāpat kā privātajam sektoram, arī valsts iestādēm vai valstij piederošiem uzņēmumiem papildu 40 līdz 150 lati mēnesī par automašīnu ir pietiekams slogs.

Vēloties nodrošināt sev garantētu šāvienu dažu minūšu laikā pēc ienākšanas mežā, mednieki dāsni piebaro medījamos dzīvniekus un izšauj plēsējus. Šādos siltumnīcas apstākļos mežacūku un briežu populācija lauku iedzīvotājiem kļuvusi traucējoši liela.

Lagzdas vēl pirms pāris gadiem sevi sāka pieskaitīt vidusšķirai, un likās, ka otrreiz nekas tik skumjš kā Kuldīgas slavenās finiera rūpnīcas Vulkāns krahs vairs netiks piedzīvots. Taču šie Ziemassvētki ģimenei paliks atmiņā ar labklājības izjūtas zaudēšanu.

Divi briežu jaunuļi skrien gar uzstumto sniega valni, meklējot kādu zemāku vietu, taču velti, un tad, līdz vēderam stigdami ceļmalas kupenās, iekārpās egļu audzītē – te pie Vaides ceļš atduras pret sniega sienu gandrīz mašīnas jumta augstumā. Uz ieputinātajiem jūras piekrastes ciemiem Neatkarīgā dodas, bruņojusies ar nopietnu pilnpiedziņu un radzēm, tomēr pret šādu sniega daudzumu pat riteņu traktori ir bezspēcīgi, nemaz nerunājot par apvidus automašīnām.