Mērsraga iedzīvotāju lēmums izstāties no Rojas novada sabiedriskā apspriešanā būs jāakceptē rojeniekiem, un tikai tad pirmais pagastu laulību šķiršanas gadījums varētu tikt virzīts uz Saeimu.
Pie šāda slēdziena nākuši Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) juristi. Vispirms lēmums jāpieņem novadam, un, kā Neatkarīgā jau rakstīja, te aizķeršanās nebūs. Abu pagastu deputāti piekrīt iedzīvotājiem, ka turpmākais ceļš ejams šķirti. Taču sestdien notikusī tautas sapulce un tajā pieņemtā rezolūcija, izrādās, nav uzskatāma par pietiekamu pierādījumu tautas gribas izpausmei. Ministrija atzīst: "Rojas novada gadījumā nepieciešams novada domes lēmums, pirms tam noskaidrojot pašvaldības iedzīvotāju viedokli (veicot sabiedrisko apspriešanu ne tikai Mērsragā, bet visā Rojas novadā)."
Tātad pēc būtības Mērsraga iedzīvotājiem atkal kaut kas jālūdz no Rojas, un tas arī ir galvenais, kas neapmierina iedzīvotājus, – finansiāla un administratīva atkarība no lielākā kaimiņa, kuras dēļ pusotra gada laikā dzīve ir pasliktinājusies.
Mērsraga izstāšanās no Rojas novada kļūtu par precedentu, kam, iespējams, labprāt sekotu arī citas – nomaļu likteni piedzīvojušas – pašvaldības. Tāpēc visai ticams, ka Saeimā to centīsies nobremzēt.
Jau novadu kartes apstiprināšanas gaitā pirms pāris gadiem toreizējais ministru prezidents Aigars Kalvītis brīdināja, ka būs nepieciešama nākamā administratīvi teritoriālā reforma ar pilnīgi jaunu karti.
Pēc Mērsraga iedzīvotāju nule pieņemtā lēmuma par izstāšanos šo Tautas partijas plānu atgādina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis: "Atsevišķas novadu pašvaldības tika izveidotas ne pārāk veiksmīgi, jo bija milzīga pretestība reformai. Agri vai vēlu šo karti nāksies revidēt, taču lielākā apjomā." V. A. Krauklis ir pret pašreizējās Saeimas iesaistīšanos Mērsraga problēmas risināšanā, jo pārāk tuvu esot vēlēšanas un deputāti varētu lemt simpātiju un antipātiju kategorijās.
Arī Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis piekrīt, ka novada izformēšana ir radikālākais problēmu risināšanas veids un labāk būtu atrast kopā sadzīvošanas kompromisu. Taču, ja tāds nav iespējams, jāšķiras. "Te nevajag taisīt traģēdijas. Bet, ja šim precedentam sekos arī citi novadi, tad valstij jādomā, vai viss patiešām ir kārtībā." Tas, ka pašvaldību ministrija nekavējoties meklējusi argumentus, kādēļ mērsradznieku aktivitātes nav atbalstāmas, pašvaldību līderi neizbrīna. "Tā kā ministrija ir šīs reformas autore, tā vienkārši nevar neiebilst. Pretējā gadījumā tai nāktos atzīt kļūdu.
***
UZZIŅAI
Novadu robežas nosaka Saeima, izvērtējot valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (6. pants) nosaka, ka, izveidojot vai likvidējot novadu, kā arī grozot tā robežu, jāievēro šādi noteikumi:
1) novada teritorija ir ģeogrāfiski vienota, un tajā ir lauku teritorijas un apdzīvotās vietas;
2) novada pašvaldība nodrošina likumā noteikto funkciju izpildi;
3) novada teritorijā ir ne mazāk par 4000 pastāvīgo iedzīvotāju;
4) novada teritorijā ir ciems, kurā ir vairāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, vai pilsēta;
5) attālums no ikvienas apdzīvotās vietas novadā līdz novada administratīvajam centram nepārsniedz 50 kilometrus, un ceļa infrastruktūra ir piemērota nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram;
6) ir nodrošināta optimāla novada teritorijas izveidošana, ņemot vērā blakusesošo pašvaldību intereses un vēsturiskos sakarus.
Avots: RAPLM