Valsts uzņēmums Latvijas pasts mudina pastniekus izpirkt darba automašīnas vai izvadāt pastu ar savējām. Vārdos gan pasta vadība nesaista vēlmi atteikties no autoparka ar jaunieviesto nodokli par darba auto izmantošanu privātām vajadzībām. Taču skaidrs, ka, tāpat kā privātajam sektoram, arī valsts iestādēm vai valstij piederošiem uzņēmumiem papildu 40 līdz 150 lati mēnesī par automašīnu ir pietiekams slogs.
Parāds vai darbs?
Latvijas Pasta centrālā administrācija gan apgalvo, ka šo ideju nevirza kategoriskā formā un šobrīd vienīgi pēta iespēju izdevumu samazināšanai, taču līdz pastniekiem ir nonācis ultimāts: vai nu tu jau martā brauc ar savu mašīnu, vai raksti atlūgumu.
Noficiālās sarunās pastnieki atzīst, ka ir ļoti noraizējušies par nākotni. Viņiem jāizvēlas starp parādsaistībām vai bezdarbu.
Vakar izplatītā paziņojumā pasta vadība šo dilemmu komentē izvairīgi: "Ne visos gadījumos darbinieka izvēle par saistību pārņemšanu vai nepārņemšanu ir saistīta ar tiešo darba pienākumu veikšanu." Taču, apgriežot šo teikumu otrādi, iznāk, ka lielākajā daļā gadījumu mašīnas jautājums var būt noteicošs attiecībā uz darba saglabāšanu.
Nepievilcīgs pirkums
Priekšniecības piedāvājums iegādāties līzinga kompānijai piederošos Renault Kangoo ar Latvijas pastam raksturīgo dzeltenbalto krāsojumu ir kritiski vērtējams. Ražotas pirms trim gadiem un diendienā triektas pa lauku grants ceļiem, tās sasniegušas īsto rūpju vecumu. Ik pa brīdim kaut kas salūst un jāremontē. Neatkarīgās uzrunātajam pastniekam Kurzemē gluži nesen saplīsa ātrumkārba, citam, iestiegot lielajos sniegos, nokrita buferis. Arī Bauskas pastnieki, kas pirmie cēluši trauksmi, šīs mašīnas atzīst par stipri nolietotām.
Pārņemot Latvijas pasta līzinga saistības, pastniekam ikmēneša maksājums varētu būt ap 80 latiem. Un tā gadus četrus piecus. Savukārt atalgojumā uz rokas pastniece saņem 120 latus. Otra vadības piedāvātā alternatīva ir pastnieku personīgo mašīnu lietošana. "Es strādāšu līdz pēdējam brīdim, un tad iešu prom. Lai brauc kāds cits, ja viņi atradīs," spriež pastniece. Darbs viņai patīk, taču par velti strādāt arī nevar atļauties. "Došos bezdarbniekos un strādāšu savā piemājas saimniecībā. Ko citu... Interesanti vienīgi, uz kāda punkta pamata mani atbrīvos – par to, ka man nav personiskā transporta?"
Lielāku skaidrību šai problēmsituācijā darba devējs pagaidām nevieš: "Latvijas pasts izvērtēs atsevišķi katra piegādes iecirkņa iespējas turpmākajā pasta piegādes nodrošināšanā, un tiks meklēts ekonomiski izdevīgākais risinājums."
Citi vēl domā
Bez šaubām, jaunais auto nodoklis radīs problēmas arī citām valsts iestādēm un uzņēmumiem, kam ir autoparks – īpaši jau, ja tas tiek lietots laukos. Pagaidām, trūkstot pieredzei šā nodokļa administrēšanā, automašīnu jautājums paliek atklāts. Ziemeļkurzemes virsmežzinis Uldis Frīdenbergs stāsta, ka lielāko daļu mašīnu dienests jau pašlaik nomā no mežsargiem. Nav skaidrs, vai arī par tām būs jāmaksā nodoklis. Auto bieži vien tiek lietoti arī pēc oficiālā darba laika. Piemēram, mežu ugunsgrēki sākas galvenokārt vēlās pēcpusdienās, vakaros. "Nenoliedzami, satraukumu šis jaunais nodoklis ir radījis," atzīst virsmežzinis.
Pagaidām gan nav dzirdēts, ka kāds cits valsts uzņēmums vai iestāde grasītos uztiept sava autoparka uzturēšanu darbiniekiem, kā to grasās darīt pasts. Piemēram, Latvenergo vēsta, ka pilnīgi noteikti tā nerīkosies. Kā informē uzņēmuma preses sekretārs Andris Siksnis, privātām vajadzībām uzņēmuma transports tiek izmantots salīdzinoši maz, turklāt jau kopš 2004. gada attiecībā uz šo ekstru iedibināta stingra norēķināšanās kārtība.