Skrunda–1 pārdota par pusotru miljonu
Ļeņins un stāvu zemāk esošais karavīrs piecstāvu mājas aklajā sienā desmit gadu pēc Padomju armijas aiziešanas no Skrundas ir stipri pabalējuši.
Kas ar šiem un pārējiem Latvijas okupācijas rēgiem notiks tālāk, tagad ir jaunā īpašnieka – Krievijā reģistrētas firmas Aļeksejevskoje-Serviss – rokās.
Latvijas Privatizācijas aģentūras rīkotajā izsolē Rīgā piedalījās trīs pretendenti – divi no Krievijas, viens bija azerbaidžānis. Pasākumam ieilgstot, kļuva skaidrs, ka armijas pilsētiņas Skrunda–1pārdošanas cena būs necerēti laba. Sākuma cena tika pārsolīta desmitkārt, un pēc divarpus stundām pārsniedza pusotru miljonu – 1 551 966 latus. Papildus vēl uzvarētājam desmit dienu laikā jāsamaksā objekta apsaimniekošanas izdevumi – 50 000 latu. Ja tas tiks izdarīts, atliks vien gaidīt, ko un vai vispār kaut ko investors pasāks. Pēc izsoles pircēja pārstāvis žurnālistiem atteicās komentēt uzņēmuma nolūkus, bet saskaņā ar izsoles noteikumiem pircējs pats lemj par turpmāko objekta izmantošanu.
45 hektāri ar 10 daudzdzīvokļu mājām, viesnīcu, klubu, hospitāli, patvertnēm un daudzām citām – kopumā 70 – dažādām būvēm sliktā, taču ne bezcerīgā stāvoklī, protams, ir grandioza iespēja izvērsties. Vēl grandiozāka – lai iztērētu daudz naudas.
Garantēts bizness tikai armatūra
Līdz šim klīdušas dažādas runas: te varētu būt Latvijas mēroga Lasvegasa vai milzu kaut kā ražotne ar darbaspēka izmitināšanas iespējām. Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga domā, ka abos variantos iedzīvotāji būtu ieguvēji – lielā kompleksā būtu daudz darba vietu: "Mēs priecātos par jebko." Līdzīgi spriež arī tuvākajā mājā pie mirušās pilsētiņas dzīvojošie Ēriks un Virgīnija. Darba par daudz nevar būt. Viņi paši ir tā dēvētie simtlatnieki tuvējā Raņķu pagastā. Kad bezdarbnieku atbalsta programma viņiem beigsies, būs atkal jādomā, ko likt mutē. Tieši ar ēdienu pārim saistās atmiņas par līdzās karaspēkam nodzīvotajām desmitgadēm – no armijniekiem varēja nopirkt labu tušonku – gaļas konservus, kas parasto mirstīgo veikalos nebija dabūjami. Tagad konservu un citu labumu veikalos netrūkst; būtu tikai darbs un nauda. Vai Skrunda–1 vietējos ļaudis ar to nodrošinās? Ticamāks gan ir pesimistiskais scenārijs. 40 gadu vecs padomju būvniecības piemineklis ar sasprāgušām apkures caurulēm un lāpāmiem jumtiem nevienam nav vajadzīgs. To apliecina arī vērtētāju noteiktā pārdošanas sākumcena. Par pusotru simtu tūkstošiem var uzcelt pāris privātmājas, bet te – vesela pilsēta 1200 cilvēkiem. Tāpēc no ēkām tiks izrubinātas metāla konstrukcijas, un ar to arī viss beigsies. Kas notiek ar padomju mantojumu, kad no dzelzsbetona izrauj armatūru, šobrīd var redzēt, piemēram, Irbenē. Tas ir neatgriezenisks posts.
Priekšrocība – komunikācijas
Tomēr, kā Neatkarīgajai atzīst, iespējams, labākais šā objekta pārzinātājs Ints Folkmanis, Skrundai–1 ir arī savas vērtības un priekšrocības salīdzinājumā ar citām pamestām padomju karabāzēm. Šeit netālu iet maģistrālais gāzesvads, divas 110 kW elektrolīnijas, dzelzceļš un tātad – izeja uz Liepājas ostu. Turklāt pieejams tā sauktais būvniecības nulles cikls. 1964. gadā pilsētiņas celtniecība tika sākta ar grunts sagatavošanu. Vieta ir purvaina, tāpēc to nācās pilnībā mainīt. Tas nozīmē, ka tagad, nostumjot ar buldozeru visus pēcarmijas krāmus, atklātos labs pamats jaunai būvniecībai.
I. Folkmanis ir pirmais latvietis nemilitārists, kas regulāri klausījās Skrundas radiolokācijas stacijas Dņepra–M raidītos signālus. Būdams kompetentākais šajos jautājumos, viņš vēlāk arī tika iekļauts Latvijas un Krievijas starpvaldību sarunu grupā kā pašvaldības pārstāvis. Padomju armijnieki taustīja kosmosu, ar 16 raidītājiem peilējot vissīkākos orbītā esošos objektus 183 grādu platā sektorā no Marokas līdz pat Murmanskai. Stacijas uzdevums aukstā kara gados bija noteikt lidojoša objekta augstumu, ātrumu un trajektoriju. Savukārt I. Folkmanis, PSRS pēdējā līdera Mihaila Gorbačova glasnosķ politikai iezīmējot lielvaras sabrukumu, sekoja Dņepras izstaroto impulsu intensitātei. Pirmais šim nolūkam izmantotais aparāts tika iemainīts no kāda vietējā praporščika.
Noriets
Laika gaitā kļuva skaidrs, kāpēc Skrundas apkaimē koki aug lēnāk, kāpēc pēc encefalīta potes antivielas no asinīm pagaist ātrāk, nekā vajadzētu, melnie mušķērāji neligzdo. Lokatora raidītā impulsa jauda sasniedza pat 1,8 megavatus. Protams, 1990. gadā publiskajās diskusijās racionālākais arguments par labu lokatora izslēgšanai bija tas, ka Dņepra traucēja uztvert radio un televīziju signālus, nevis tās iespējamais kaitējums kurzemnieku veselībai. Lokators tika izslēgts deviņus gadus vēlāk – 1998. gada 31. augustā. Krievijas armija no Skrundas projām aizgāja 1999. gada 23. oktobrī. Pēc I. Folkmaņa domām, šis būtu uzskatāms par patiesāko Latvijas okupācijas beigu datumu. Savukārt objekts, ko ar lielu pompu pirms 15 gadiem 4. maijā uzspridzināja amerikāņi, bija jaunā radara uztvērēja antena Darjal, ko tautā dēvēja par Balto gulbi vai Monstru.
Krievija to nepaguva iedarbināt.
Šobrīd Skrunda–1 kādreizējie iedzīvotāji ir izkaisīti pa visu pasauli: Vācijā, Indijā, Krievijā, Ukrainā, pat ASV. Saraksts ar viņu uzvārdiem atrodams internetā mājaslapā skrunda.info.