Gaida pirmo naudu par Skrundu–1
Lai darījums starp Latvijas valsti un Krievijā reģistrēto uzņēmumu Aleksejevskoje–Serviss par kara pilsētiņas Skrunda–1 iegādi stātos spēkā, līdz 19. februārim Privatizācijas aģentūrai jāsaņem nepilni simt tūkstoši latu. Kas pašlaik ir šīs naudas turētājs, nav zināms.
Informācija par šo uzņēmumu un tā nākotnes nolūkiem nav pieejama. Paši īpašnieki runāt nevēlas, un līguma nosacījumi noslēpumainību arī pilnībā atbalsta. Neatkarīgā jau rakstīja, ka izsoles noteikumi regulē vienīgi maksāšanas kārtību, taču ne īpašuma izmantošanas mērķi.
Firmai pusotrs miljons latu jānomaksā desmit gadu laikā – tas ir maksimālais termiņš, kas piemērots atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumam. Kādreizējais Privatizācijas aģentūras juridiskais direktors Viktors Šadinovs stāsta, ka desmit gadu termiņš likumā iestrādāts samērā nesen. Sākotnēji privatizētājiem maksājumi bija jāveic, ilgākais, piecos gados. Zemes cenas bija nofiksētas 2007. gadā – tātad nekustamo īpašumu burbuļa pilnbriedā. Taču līdz ar krīzes atnākšanu politiķi nolēma kaut kā mīkstināt privatizācijas nosacījumus un finālā grozīja termiņu.
Likumā tomēr ir iestrādāta norma, kas firmai Aleksejevskoje–Serviss varētu radīt vēlmi samaksāt par pirkumu agrāk, nekā teorētiski atļauts. Par atlikušo nesamaksāto summu pircējam jāmaksā 6% gadā. Piemēram, no pusotra miljona tie būtu 90 000 latu. Tādējādi, pat ja pircējs šo īpašumu neattīstīs, valsts vienalga ir ieguvēja. Darījuma līgums pašlaik gan vēl nav noslēgts. Tas būs iespējams tikai pēc tam, kad firma iemaksās 7% no sākotnējās un nosolītās cenas starpības, segs nekustamā īpašuma nodokli, apsardzes izdevumus un elektrības rēķinu. Kopumā vairāk nekā 100 000 latu.
Ja šie nosacījumi netiks izpildīti, uz pilsētiņas iegādi varēs pretendēt nākamais izsoles dalībnieks – privātpersona Magomeds Gurbanovs, kurš arī nav Latvijas rezidents.
Bet pagaidām nākamais solis jāsper Aleksejevskoje–Serviss. Krievijas laikraksts Komersant noskaidrojis, ka firma reģistrēta pirms gada Samaras apgabalā un nodarbojas ar starpniecības darījumiem nekustamo īpašumu jomā. Tā pieder kādam Vladimiram Kuzminam. Septembrī uzņēmums piedalījies trīs meža gabalu nomas izsolē, taču konkursā zaudējis.
Telegrāfs izsaka versiju, ka aiz Aleksejevskoje–Serviss patiesībā varētu stāvēt kompānija Baikal Finance Group, kas šobrīd pieder Krievijas valsts uzņēmumam Rosneftj, bet 2004. gadā kā nevienam nepazīstama firma izsolē nopirka kompāniju Juganskneftegaz.
Versijas ir dažādas arī attiecībā uz krievu izdarītā pirkuma nolūkiem. Vispirms parādījās versija, ka bijušajā armijas pilsētiņā it kā tiks ierīkots milzīgs cūkkopības komplekss. Cita vēsta par iespējamo loģistikas centru, bet trešā – ka kompānijai šis pirkums bijis nepieciešams tālākai pārdošanai. Šobrīd cenas ir zemas, bet, kad pārplīsušais nekustamā īpašuma burbulis sadziedēs savas rētas un atkal uzblīdīs, Skrunda–1 tiks izlikta pārdošanai.
Daudzi cer, ka, pateicoties krievu kapitālam, te uzplauks kāda ražotne un viņiem atradīsies labi apmaksāts darbs. Taču pagaidām šādām cerībām trūkst objektīva pamata. Arī Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga secinājusi: "Īpaši pozitīvu ziņu nav, un tas dara mūs bažīgus.