Zinātnē ieplūst prāva nauda

 

Latvijas Zinātnes padome nule sadalījusi 2,3 miljonus latu fundamentālajiem pētījumiem, taču zinātniekiem tuvojas vēl krietni ievērojamākas summas, un šobrīd jautājums ir vien par sagaidāmo atdevi.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve struktūrfondu apguves jautājumos Inga Misiņa atzīst, ka zinātnieku vidē tradicionālā žēlabu retorika šobrīd ir krasi mainījusies. Pamats tam ir vairāki izsludinātie zinātnisko projektu konkursi. Lietišķo pētījumu atbalstam atvēlēti 42 miljoni latu. Dalībnieku lielās intereses dēļ pieteikšanās pagarināta līdz 9. februārim. Nepilni 4,9 miljoni tiks sadalītu Latvijas zinātnieku startam starptautiskos konkursos. Pieteikšanās līdz 22. februārim. Bet nākamā naudas porcija šogad tiks atvēlēta zinātnes infrastruktūrai – konkurētspējīgu iekārtu iegādei, un, kā stāsta I. Misiņa, gaidāms, ka tā būs ļoti liela. Pierēķinot klāt arī līdzekļus jauno zinātnieku algošanai – 40 miljonus, kas tika sadalīti pērnā gada beigās, jāsecina, ka zinātne ekonomikas krīzi pārvar gana veiksmīgi.

Tostarp nerimst iekšējās cīņas zinātnes aprindās, lai mazinātu interešu konfliktu iespējamību naudas sadalē un izslēgtu no spēles zinātniekus – liekēžus.

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Elmārs Grēns stāsta, ka šogad, sadalot fundamentālo pētījumu naudu, tika noteikts minimālās summas ierobežojums, tādējādi novēršot naudas izniekošanu ļoti mazos grantos. Izrādās, ka pērn daudzos gadījumos mazo projektiņu iesniedzējiem pat lāgā nevajadzēja naudu. Viņi bija gatavi formāli strādāt par Ls 2,50 mēnesī, lai tikai skaitītos granta saņēmēji un tādējādi varētu pretendēt uz augstākiem akadēmiskiem amatiem.

"Tā ir ņirgāšanās par grantiem. Viņi saka – mums naudu nevajag, dodiet mums tikai to godu. Tā mēs pārvērtāmies par tādiem goda dalītājiem," stāsta E. Grēns. Nosakot minimālo projektu summu (13 tūkstošus latu), goda kārotājiem nācās izstāties vai arī apvienoties. Tādējādi parādījusies lielāka garantija, ka pētījumi būs lietderīgi.

Apstiprinātajā pētījumu projektu sarakstā gan figurē lētāki pētījumi, taču tie esot pietiekami specifiski un grūti apvienojami ar kaut ko citu. Kā piemēru E. Grēns min matemātiķa Agņa Andžāna pētījuma projektu Modernās elementārās kombinatorikas un tās didaktikas sistematizācija. Tā cena ir Ls 4036. Savukārt dārgākais no apstiprinātajiem pētījumiem izmaksās Ls 34 190. Fiziķes Intas Muzikantes vadībā tiks pētīti Fizikālie procesi multislāņu un daudzkomponenšu struktūrās. Jau šomēnes slēgs līgumus.

Proporcionāli vairāk naudas saņēmušas eksaktās nozares, mazāk – humanitārās un sociālās zinātnes.

Pēc pērnā gada skandāliem īpaša uzmanība pievērsta arī projektu atlasei, lai nebūtu tā, ka iesniedzēji paši arī sēž komisijā. Jāatgādina, šim faktam uzmanību pievērsa arī KNAB, secinot, ka filosofijas profesores Maija Kūle un Ella Buceniece, iespējams, tieši vai netieši sekmējušas grantu piešķiršanu saviem pētījumiem.

Pilnībā interešu konfliktu risks sadalē E. Grēna skatījumā joprojām neesot novērsts, taču tagad vismaz apjomīgākie projekti nodoti starptautiskai ekspertīzei – tiem rezervēts vēl viens miljons latu.

 

Komentētākie