Pašvaldību nokļūšana nodokļu parādnieku sarakstos atklāj, cik absurdi ir sodīt kādu par to, ka viņam nav naudas.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegtajiem datiem kā parādnieces 2010. gadu sākušas 10 Latvijas pašvaldību domes. To vidū gan tādas lielas pilsētas kā Daugavpils un Jelgava, gan teritorijas ziņā milzīgie, taču ar cilvēkiem un naudu nabadzīgie Talsu un Ventspils novadi. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) statistika liecina, ka problēmu ir vēl vairāk, proti, 28 pašvaldībām. 1. janvārī to kopējais parāds bija vairāk nekā pusmiljons latu – 530 000. Finanšu ministrija min nedaudz mazāku skaitli – 389 000 – un parādniekus sauc vārdos. VID apgalvo, ka to nedrīkst darīt.
Pašvaldību ieņēmumi turpina kristies, un līdz zemes nodokļa iekasēšanas sākumam nav arī nekādu cerību, ka naudas plūsma kasēs pastiprināsies. Pašvaldības tāpēc atrodas tādas pašas dilemmas priekšā kā jebkurš uzņēmums, ko piemeklējušas naudas grūtības, proti: maksāt darbiniekiem tādas algas, kā ierakstīts darba līgumos, vai samaksāt pilnā apmērā sociālo nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokli, paliekot parādā saviem darbiniekiem. Nonākot pie šādas izvēles, pašvaldības dod priekšroku pilnām algām un faktiski darbojas pēc tiem pašiem ēnu ekonomikas principiem.
Efektīvākais mehānisms, lai ieinteresētu pašvaldības maksāt nodokļus, formulēts likuma Par pašvaldību budžetiem 25. pantā. Pašvaldības nedrīkst ņemt ilgtermiņa aizņēmumus un sniegt galvojumus, ja tās nav samaksājušas nodokļus likumā paredzētajā kārtībā. Te ir runa par Eiropas fondu apguvi. Ja ir kādi īstenojami projekti ar ES līdzfinansējumu, pašvaldības cenšas tikt vaļā no nodokļu parādiem, un to lietotā metode ir visai pretrunīga. Pašvaldības aizņemas no Valsts kases, lai samaksātu valstij, bet – jau ar procentiem. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis skaidro: "Vienīgais variants ir nodzēst nodokļu parādu ar kredītu un censties nepieļaut tālāku parāda veidošanos." Šāda saimniekošanas shēma, pēc pašlaik spēkā esošajām aizdevumu likmēm, maksājumu palielina no 3,3% līdz 5,9%, ja īstermiņa kredīts (6 mēneši) Valsts kasē ņemts latos. Savukārt, ja kredīts ņemts eiro, likme ir EURIBOR+2,25.
Arī paša A. Jaunsleiņa pārstāvētais Ventspils novads šobrīd ir nodokļu parādnieks, turklāt, pēc Finanšu ministrijas ziņām, ar teju 50 000 latu otrs lielākais. Aizņemties, visticamāk, nāksies.
Parādu veidošanās apstākļi pašvaldībās ir līdzīgi. Pēc administratīvi teritoriālās reformas, joprojām turpinoties reformām novadu iekšienē, atsevišķas pagastu pārvaldes neklausīja domēm un nesamazināja savas dažviet arī nepamatoti uzskrūvētās algas tik strauji, kā diktēja objektīvā situācija budžetos. Savukārt tagad pārvalžu sataisītie parādi jānomaksā novadu domēm. Talsu novadā iztrūkumu budžetā radīja četras pārvaldes. Kā stāsta izpilddirektora vietniece Inguna Kaļinka, pēdējais parāda skaitlis Talsiem bijis 53 000 (Finanšu ministrija min mazāk), taču līdz 1. februārim tas nomaksāts. "Pēc likuma mums parādi nedrīkst būt," viņa teic. VID pret pašvaldības problēmām allaž izturoties ar dziļu izpratni. "Pārvaldes izmanto iespēju lūgt nodokļu maksājuma termiņa pagarinājumu – cik ir prasīts, vienmēr arī tiek iedots." VID centrālajā birojā Neatkarīgajai gan skaidro, ka likuma izpratnē pašvaldības neatšķiras no citiem nodokļu maksātājiem, tāpēc kārtība, kādos gadījumos tiek rēķinātas nokavējuma naudas vai piešķirts termiņa pagarinājums, neatšķiroties.
Soda par iesaldētu naudu
Tomēr praksē komersanti atrodas krietni vien sarežģītākā situācijā. No vienas puses, viņus pie sienas ar kavējumu naudām un sodiem spiež nodokļu iekasētāji, no otras – pašvaldības kā pasūtītājas kavējas ar maksāšanu. Arī Talsu novadā jociņš par rēķinu maksāšanu izlases kārtībā ir labi pazīstams. Te saglabājušās parādsaistības darbuzņēmējiem pat kopš 2008. gada.
Kāda vidēji liela ražošanas uzņēmuma pārstāvis Kurzemē pauž cerību, ka tik daudzu pašvaldību nonākšana parādnieku sarakstos beidzot liks saprast: "Kad naudas nav, uzlikt sodu ir absurds. Projekti, kuros ir valsts un pašvaldību (valsts kases) nauda, ar finansējumu kavējas visilgāk. Un visi jau nevar tā kā Gaismas pils būvnieki ar 3 miljonu soda naudām padraudēt. Mazās pašvaldībās tā var ātri izkrist no aprites – nonākt melnajā sarakstā un uz turpmākiem pašvaldību pasūtījumiem necerēt. Bet nauda tad ir iesaldēta! Apgrozāmo līdzekļu trūkst. Nodokļus nav no kā nomaksāt. Bet par to vēl uzliek sodu!"