Pieraduši pie stiprajiem vējiem, kurzemnieki citkārt smejas par salīgajiem vidzemniekiem, taču šoreiz gluži neraksturīgi aukstums vairāk saldē Kurzemi. Ventspils apkaimē naktī uz otrdienu termometra stabiņš noslīdējis viszemāk – tuvu 25 grādiem.
Noturīgais aukstums ir pārbaudījums gan cilvēkiem, gan tehnikai. Novadā dzīvojošās Gitas dīzeļa golfiņš svētdien atteicās pielēkt un nācās bastot darbu veikalā, paliekot mājās ar dēlēnu, kurš šādā laikā uz skolu netiek laists. Sabiedriskais transports te sen vairs nekursē. Sals ir devis mācību, un tagad pie dzīvības dabūtā mašīna katru nakti tiek iedarbināta, lai no rīta nebūtu sasalusi.
Daudzi ļaudis laukos no rītiem uz darbu joprojām minas ar divriteni – kādam mašīna nekustas, citam naudas maz, vēl kādam tas ietilpst darba pienākumos – un lielos mīnusos tas ir divkārt grūti. Pastniece, ko Neatkarīgā sastop braucam pilsētas virzienā, dubulti satinusi ap seju šalli, uzlikusi pāri cepurei kapuci tā, ka tikai acis var redzēt, bet vienalga salst.
Nepierasti ir arī pamosties izsalušā mājā un no darba atgriezties. Lai līdz puslīdz komfortabliem 18 grādiem paceltu temperatūru, tradicionālās krāsnis jākurina vismaz divreiz dienā. Protams, malkas patēriņš visiem ir nesalīdzināmi lielāks nekā citus gadus, un tas novērojams arī malkas plačos, kur krājumi rūk ne lēnāk kā iedzīvotāju šķūņos. Tārgales lielākajā placī strādnieks stāsta, ka šogad jau būs pārdots divtik vairāk malkas nekā pērn.
Sala pārbaudījumu neiztur arī centrālapkures sistēmas daudzās privātmājās, kas nav pieslēgtas pašvaldību kopējam siltuma tīklam. Čuguna malkas katli ir rijīgi, un tos jāiemanās regulēt. Ventspilniecei Ilonai pieder divstāvu māja pilsētas centrā. Agrāk kurināts ar dīzeļdegvielu, taču tas bijis briesmīgi dārgi, tāpēc katls nomainīts un šosezon ir pirmās ugunskristības. Tās nav izturētas. Gandrīz ar asarām acīs sieviete stāsta, ka vakar sakurināt izdevies līdz septiņiem grādiem, bet no rīta apakšstāvā termometrs rādīja vien trīs. Neproporcionāli maz, ja salīdzina ar apkures sistēmā – radiatoros, akumulatoros un boileros – ieguldītajiem tūkstošiem. Kaut kas nav kārtībā, bet meistariem nav laika atbraukt, acīmredzot arī citur ir problēmas. Par apkures ķibelēm mājā priecīgs ir tikai krančelis, kam tagad atļauts naktī ielīst pie saimnieces zem segas. Tā abiem siltāk.
Paradoksāli, ka siltāk nekā pirms spelgoņa iestāšanās tagad ir bezpajumtniekiem – rītos viņi no patversmes telpām vairs netiek izlikti, un tagad augu dienu var lasīt grāmatas, skatīties televīziju, gaidīt kārtējo ēdienreizi, nevis slaistīties ap autoostu.
Liepājā aukstums pat licis piebremzēt varenus industriālus procesus, proti, pārtraukti ostas padziļināšanas darbi. Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš informē, ka šāds lēmums pieņemts, jo ledusgabali, kas peld ostas akvatorijā, varot nodarīt būtiskus bojājumus tehnikai, kas nav lēta. Taču kopumā osta turpina strādāt – bijušais mīnu kuģis Namejs pārkvalificējies par ledlauzi.