Mums kopīgi ar rojēniešiem var būt vienīgi kapi – pie šāda secinājuma sestdien tautas sapulcē nonāca Mērsraga iedzīvotāji un pieņēma lēmumu izstāties no Rojas novada.
Taču šā lēmuma realizēšana praksē var izrādīties stipri vien sarežģītāka. Pašvaldību lietu ministrs tautpartijietis Edgars Zalāns jau paguvis paziņot, ka atsevišķi nedz Roja, nedz Mērsrags nav tiesīgi pastāvēt.
Ar varu saprecinātās pašvaldības un to iedzīvotāji daudzviet jūtas arvien sliktāk, jo zaudējuši lemtspēju un ir atkarīgi no tālu projām esoša centra, kas savukārt par viņiem neliekas ne zinis. Arī mazais Mērsrags sajuties Rojas apspiests. Rojā, pēc pēdējās skaitīšanas datiem, mīt 4779 cilvēki, Mērsragā – tikai 2019. No 15 novada deputātiem Rojai ir deviņi, Mērsragam – tikai seši. Kā atzīst iedzīvotāji un viņu līderi, lielākā daļa labumu – nauda, ērtības, uzmanība – tiek lielajam kaimiņam, kamēr Mērsragā dzīve iet arvien uz leju. Ekonomiskās krīzes situācijā, sajūtot draudus savai skolai, mērsradznieku mērs bija pilns.
Tautas griba
Šoreiz iniciatīva patiešām nākusi no tautas. Rūgšana un kurnēšana vietējā sabiedrībā notikusi nepārtraukti. Kaut vai tāpēc, ka visas formalitātes tagad jābrauc kārtot uz Roju. Arī tāpēc, ka Rojas sētniekam uz mazāku aprūpējamo teritoriju ir atļauta lielāka darba slodze un alga nekā Mērsraga sētniekam. Šejienes zvejniekiem piešķir mazāk luču murdu atļauju nekā rojēniešiem. Labi strādājošās Mērsraga ostas ienākumus nosūcot Roja utt. Novada domē ievēlētie Mērsraga deputāti, neraugoties uz sabiedrības kritisko noskaņojumu, tomēr kavējās izšķirošai rīcībai. Kad gada beigās līdz mērsradzniekiem nonākusi Rojas ideja par Mērsraga vidusskolas likvidāciju un vēl savu ēdinātāju iebīdīšanu pie mazā kaimiņa, lietu savās rokās ņēma Jānis Ņikitovs – skolas tehniskais darbinieks. Viņš jauniešiem arī palīdz ar padomu atlētikas zālē. Un acīmredzot ne velti. Uz tautas sapulci atnākušās meitenes Neatkarīgajai atzīst, ka abu miestu puikas palaikam izplūcas. Pieaugušo noskaņojums ietekmē arī jaunos.
Neizdevušās piespiedu laulības
Decembrī četru dienu laikā J. Ņikitovs, talkā ņemot 9. klases zēnus, zem petīcijas par izstāšanos no Rojas novada savāca 500 iedzīvotāju parakstus. Faktiski ceturto daļu. Tautas sapulce un tajā pieņemtā rezolūcija, kas tagad nonāks Rojas domnieku, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Saeimas darba kārtībā, ir likumīgs turpinājums šai iniciatīvai.
Rezolūcijā teikts: "Mēs, sapulcējušies Mērsraga pagasta iedzīvotāji, izvērtējot ekonomiskos, sociālos un kultūrvēsturiskos apstākļus, kā arī ņemot vērā vēsturiski emocionālos apstākļus, tautas sapulcē nolemjam izstāties no Rojas novada un veidot Mērsraga novada pašvaldību." No 312 reģistrētajiem sapulces dalībniekiem par balsoja 308, atturējās 4, pret nebija neviens.
Tagad lēmums jāpieņem Rojas domē, bet izskatās, ka tur aizķeršanās nebūs. Kad debatēs pie mikrofona beidzot pienāca mērsradznieku svaigi izlamātais Rojas novada mērs, protams, pats – rojēnietis, Jānis Žoluds, viņš pateica ilgi gaidītu frāzi: "Ja tas ir demokrātiskā ceļā iespējams, mums ir jāizbeidz šīs piespiedu laulības." Tātad domē visticamāk aizķeršanās nebūs. Jau šodien, iespējams, tiks noteikts ārkārtas sēdes datums.
Spēs arī vieni
Zīmīgi, ka ministrs E. Zalāns ir pārliecināts vai vismaz cenšas uzturēt mītu, ka Mērsraga un Rojas savienība pirms pusotra gada tika noslēgta uz brīvprātības pamatiem. Taču gan J. Žoluda, gan opozīcijas līdera Laura Karlsona teiktais liecina, ka tas neatbilst patiesībai. Valdības koalīcijas padomes sēdē Rojai un Mērsragam ticis pieteikts ultimāts: vai nu jūs abi apvienojaties paši, vai mēs jūs pieliksim pie Talsiem. Acīmredzot, izpildot šā ultimāta prasības, deputāti mēģināja izvēlēties mazāko ļaunumu, bet, kā izrādās, šī stratēģija neattaisnojās.
Šobrīd mērsradznieki ir pārliecināti, ka vislabāk spēj dzīvot vieni. Viņiem ir sava osta, sava skola, tautas nams, pietiekami lieli ienākumi.