Elita Veidemane / Autori

«Nacionāļiem pašiem vajadzētu saprast, ka ir vērts pierauties. Tā teikt, papildu punktus dabūjāt, pietiek,» intervijā laikrakstam Diena teic Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Ivars Ījabs.

Intervija ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni: par nodokļu politiku, bēgļu problēmu, valdības stabilitāti, partnerattiecībām, Jūrmalas rezidenci, malkas skaldīšanu un strītbolu.

Cik tomēr labi, ka ir tādi sociālie tīkli: ne tikai vienkāršais politikas vērotājs, pagalma vēstures eksperts vai koridora zinātnieks var izpausties savā objektivitātē, bet arī valdības locīklām ir dota iespēja diskutēt par valstij svarīgām lietām.

Stokholma, Zviedrijas galvaspilsēta, ir pārāk kosmopolītiska, lai izjustu zviedru būtību, kurā noteikti glabājas viņu priekšteču – vikingu – gars. Galvaspilsētas kosmopolītisms un imigrantu pārblīvētās priekšpilsētas padara vidi aukstu un bezpersonisku. Savukārt mazpilsētās daudz labāk var izjust zviedru sadzīvi, to, ar ko viņi elpo, kas viņiem patīk un kas ne tik ļoti. Sarkanbrūno koka mājiņu šarms iesilda daudz vairāk par vēsajām Skandināvijas vasarām, un klinšainajos mežos, šķiet, atbalsojas stāsti par troļļiem un vikingiem...

«Kāpēc mums būtu jāsvin cara armijā ietilpstošo latviešu strēlnieku bataljonu svētki?» – jautā kāds vēstures «entuziasts». Tomēr pēc pavirša skatījuma uz vēsturi nevajadzētu jautājumos ietvertus «secinājumus» padarīt par neapstrīdamām patiesībām. Viss ir daudz sarežģītāk. Tāpēc šodien, mirkli pirms latviešu strēlnieku simtgades, mums ir saruna ar Latvijas Kara muzeja Pirmā pasaules kara vēstures nodaļas vadītāju Ilzi Krīgeri.

«Kāpēc mums būtu jāsvin cara armijā ietilpstošo latviešu strēlnieku bataljonu svētki?» – jautā kāds vēstures «entuziasts». Tomēr pēc pavirša skatījuma uz vēsturi nevajadzētu jautājumos ietvertus «secinājumus» padarīt par neapstrīdamām patiesībām. Viss ir daudz sarežģītāk. Tāpēc šodien, mirkli pirms latviešu strēlnieku simtgades, mums ir saruna ar Latvijas Kara muzeja Pirmā pasaules kara vēstures nodaļas vadītāju Ilzi Krīgeri.

Raimonds Pauls aicina vērtēt pagājušos skolēnu dziesmu un deju svētkus nevis pēc tā, cik bērnu noģība, bet gan pēc tā, cik lieliski bija koncerti. Aicinājums izskanējis tuksnesī, jo šāda vērtēšana nav notikusi. Tas, kas paliek atmiņā no šī nozīmīgā notikuma, ir atceltais svētku dalībnieku gājiens, kas tomēr notika un kurā piedalījās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, bērnu ģībšana un ar to saistītā ažiotāža. Valodas par svētkiem apklust, līdz ar to klusinās arī bažas par Mežaparka lielās estrādes fizisko stāvokli. Bet tām vajadzētu augt augumā un realizēties konkrētā darbībā, bez kuras kārtējie dziesmu svētki varētu arī nenotikt.

«Tagad var redzēt, cik daudzi cilvēki ienīst Prāta vētru,» drūmi liktenīgā tonī secināja kāda šīs popgrupas fane. Dramatiskais prātojums parādījās saviļņojošajā brīdī, kad visa latviešu tauta uzzināja: mīļotā muzikālā apvienība nule piedalījusies apšaubāmā pasākumā, kas notika Krievijā un popularizēja krievu armiju un tās neuzvaramo spēku. Sociālie tīkli burtiski uzvārījās sašutumā: jaukie, sirsnīgie, patriotiskie, latviskie zēni, kas uz skatuves savulaik mutējās ar tikpat neapšaubāmi latvisko prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, nu taisa vokalīzes krievu tanku paēnā!

Jautājums par pāriešanu uz mācībām latviešu valodā visās skolās nav Izglītības un zinātnes ministrijas darba kārtībā, un tuvākajā laikā nav plānots to aktualizēt. Tā gluži nesen pauda izglītības ministre Mārīte Seile, jo šādu darba uzdevumu viņa neesot saņēmusi valdības deklarācijā. Svēta patiesība: 2014. gada valdības deklarācijā nav punkta par krievu skolu pakāpenisku pāreju uz latviešu valodu. Tāds punkts gan bija iepriekšējā deklarācijā. Pērn piemirsās? Nē, nebija atbalsta no pārējām partijām, atbildēja NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Taisnību sakot, tas ir brīnums, ka Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jūlija sākumā ir pieņēmusi rezolūciju Par ģimenes aizsardzību, apliecinot, ka ģimene ir dabiska sabiedrības pamatšūniņa, kurai ir tiesības būt aizsargātai no valsts un sabiedrības puses. ANO ar šo rezolūciju aicināja valstis realizēt uz ģimeni orientētu visaptverošu starpnozaru politiku, iekļaujot to valsts attīstības plānos un programmās. Zinot agresīvi uzbāzīgo, kompromisus nepieļaujošo nostāju, kuru visiem cenšas uztiept minoritāšu lobijs, šāda pretimnākšana tradicionālajām ģimenēm ir visai neparasta.

«Nav dienas, kad es nedomātu par savu dēlu,» teic Astrīda Streiča. Viņa ir atbraukusi uz Latviju, lai aizietu uz dēla kapu. Drīz jau būs aizritējuši pieci gadi, kopš jaunais un talantīgais kinorežisors, Astrīdas un Jāņa Streiča dēls Kristaps Streičs traģiski gāja bojā motodeltaplāna avārijā Daugavpils novadā. Tas notika 2010. gada 2. oktobrī.

«Ko viņi ir pīpējuši?» – sociālajos tīklos parādījās šāds lakonisks novērtējums, kas tika dots Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) restorāna jaunā nosaukuma ieviesējiem.

Latvijas Okupācijas muzeja direktora Gunāra Nāgela galds un plaukti sablīvēti ar grāmatām, kas skaidro arhitektūras stilus un būtību. Viņam ir doktora grāds matemātikā un kodolfizikā, viņš ir laikraksta Latvietis redaktors, taču kopš seniem laikiem ir bijusi aizraušanās – vēsture. «Austrālijā bija aktīva latviešu dzīve un aktuāli bija arī vēstures jautājumi, un mani interesēja noskaidrot lietas un atrast sakritības,» teic trimdā dzimušais tautietis, nu – pilntiesīgs Latvijas pilsonis un iedzīvotājs.

Intervija ar Latvijas Bērnu fonda prezidentu un Saeimas deputātu Andri Bērziņu (ZZS): par progresējošo nežēlību pret bērniem, par geju pāru vēlmi adoptēt bērnus, par eksperimentu ar sociālajiem darbiniekiem un par ideju likvidēt bērnunamus.

Intervija ar Latvijas Bērnu fonda prezidentu un Saeimas deputātu Andri Bērziņu (ZZS): par progresējošo nežēlību pret bērniem, par geju pāru vēlmi adoptēt bērnus, par eksperimentu ar sociālajiem darbiniekiem un par ideju likvidēt bērnunamus.

Kad dienvidvējš ar lunkaniem pirkstiem izbrauc cauri pelēkzaļam rudzu laukam un apstājas sprogainiem raspodiņiem saaugušā paugura pakausī. Kad bērzu pazares pieriet pilnas ar tumšzaļu vasaras sākuma pirmpienu. Kad pļavas alkaini tiecas debesīs, bet lietus maigi pātago savu mīļoto – zemi. Tad ir Jāņu laiks. Kā nepārejoši īsais laika sprīdis starp rietu un ausmu, kā iezīmējums saulgriežu tektoniskā lūzuma līnijā. Starp vakar un šodien. Starp tevi un mani.

«No šā gada sākuma Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienībā. Bet Ministru prezidente Laimdota Straujuma piedalās oficiālos pasākumos viltotu Latvijas karogu klātbūtnē. Tā, piemēram, NRA 15. janvārī publicēta fotobilde, kurā redzama L. Straujuma EP plenārsēdē pie galda, bet aizmugurē – viltots Latvijas valsts karogs, kuram vienkārši sarkana krāsa,» raksta mūsu lasītājs Imants Uzkliņģis.

Par savu lāci viņš vairs nesapņo. Viņš ir samierinājies ar domu, ka lācis Bargais atlikušo mūžu nodzīvos zoodārzā. «Un lai viņš tur dzīvo, ja viņam tur labāk,» teic Aivars Ritenieks, «bet lai valsts man samaksā to naudu, ko es iztērēju, lāci uzturot divdesmit gadus. Man to naudu nevajag, es to atdošu bāreņiem. Un nauda nebūs mazā, jo katru mēnesi es lācim tērēju ap 100 latiem.»

Indriķis Muižnieks atskrūvē burku, kurā iebērtas sakaltētas šitakē sēnes. «Pagaršojiet,» viņš mudina. Tās ir pikantas un aromātiskas. Mēs kraukšķinām brūnās strēmelītes un runājam par zinātni, Universitāti, dzīvības rašanos uz zemes un humora izjūtu.

No kapteiņa atraitnes saņēmu vēstuli: «Pa radio dzirdēju, ka Amigo Dzintara dziesmu aptaujas noslēguma koncertā 13. jūnijā Jelgavā, Uzvaras parka estrādē, būšot lustes līdz rīta gaismai. Aicina līksmot visu nakti, kurā pirms 74 gadiem Dievs debesīs drebēja no nevarības un akmeņi raudāja no latviešu sāpēm un izmisuma, jo aizrestotos ešelonus piekrāva ar tūkstošiem nevainīgu cilvēku iznīcināšanai svešumā pat bez kapavietas.

Intervija ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (Vienotība): par Valsts prezidenta vēlēšanām, par ministru darbu un valdības stabilitāti, par ieguvumiem no Latvijas prezidentūras un par centieniem nīcināt Ķemeru nacionālo parku, ko ir akceptējusi valdība.

Intervija ar Jūrmalas mēru Gati Truksni (ZZS): par «Jūrmalas bojāeju», tūrisma pievienoto vērtību, jauno pilsētas zīmolu un valdības atbalstu Ķemeru Nacionālā parka iznīcināšanā.