Lai spēks to visu pārdzīvot
Klusajā nedēļā, kas pildīta ar ikdienišķām rūpēm par gaidāmo Lielo dienu un ilgošanos pēc saules un gaismas, notikušas melnas lietas. Prātu izkūkojušu islāma fanātiķu uzbrukumā Briselē 22. martā gājuši bojā nevainīgi cilvēki. Islāma valsts neilgi pēc sprādzieniem pieteica savu «autorību». Visticamāk, terora aktos cietušie cilvēki bija tādi, kuriem ar politiku, pret kuru «cīnās» islāmisti, nebija nekāda sakara. Tāpēc tagad var vienkārši, nemainīgi sērot: kārtējais briesmīgais terorakts, kuram neviens nemeklēs dziļākos cēloņus, līdz ar to nebūs arī secinājumu, ir pastrādāts ES administratīvajā centrā, var teikt – Eiropas smadzenēs.
Vēl viena melnā lieta: 22. martā Doņeckas tiesa pasludināja «spriedumu» ukraiņu kara aviācijas pilotei Nadijai Savčenko – 22 gadus vispārējā režīma kolonijā. Apkaunojošais farss, kura mērķis bija parādīt Ukrainai «īsto vietu», turpinājās teju divus gadus, un pasaule nekādi nespēja ietekmēt Putinu un viņa kabatas tiesu. «Savčenko nav vainīga, un viņas lieta pierādīja, ka Krievijā nav taisnas tiesas un taisnīguma kā tāda. Tur ir tikai hibrīdtiesvedība kā hibrīdkara elements pret Ukrainu un visu civilizēto pasauli,» komentējot spriedumu, teica Ukrainas vēstnieks Latvijā Jevgenijs Perebijnis.
Trešais melnums, kas iekrāsojis Kluso nedēļu, ir nacionālo interešu objekta statusa noteikšana topošajam aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centram Mucenieki. Par to 22. martā nobalsoja valdība. Sabiedrība jau ilgu laiku pauda neapmierinātību ar šādiem plāniem, tāpēc bija iespējams, ka varētu tikt ierosināta tiesvedība no trešo personu puses, kas varētu apturēt celtniecību uz vairākiem gadiem, taču «nacionālo interešu objekta» statusa piešķiršana automātiski izslēdz būvniecības apturēšanu. Sak, tiesājieties, kaut vai zili palikdami, bet mēs – Latvijas valdība kopā ar Skonto būvi un Ārčeru – turpināsim nacionāli svarīgā objekta celtniecību.
Visos trijos «melnajos gadījumos» ir cietuši nevainīgi cilvēki. Visos trijos gadījumos galveno lomu spēlē savtīgas politiskās intereses, absolūti ignorējot jebkādus taisnīguma principus un izslēdzot notikumu analīzes iespējas un mēģinājumus sasaistīt cēloņus ar sekām. Bija, protams, pamanāmas arī šo trīs «melnumu» atšķirības. Spriedums Nadijas Savčenko «lietā» blāvi aizslēpās aiz Briseles asiņainajiem notikumiem, tieši tāpat, klusiņām, teroristu radītā trokšņa aizsegā, valdība nobalsoja par imigrantu «nacionālajām interesēm» Mucenieku centra izskatā. Kaut nu jel kādreiz valdība parūpētos arī par Latvijas nacionālajām interesēm un par Latvijas cilvēkiem. Bet to laikam nesagaidīt.
Tas, kas otrdien notika Briselē, apliecina velkamistu un neoliberāļu politikas noziedzīgumu, katras valsts nacionālās intereses politkorekti nonivelējot līdz multikulturālisma pliekanajam plācenim. Nāciet, šķīdiniet nācijas, iznīciniet citādības asnus, lai saplūst kultūras, lai visi esam vienādi kā smilšu graudi, – mūsu durvis ir vaļā! Un viņi arī atnāca, sējot nāvi un pļaujot bailes. Islāmisti draud Parīzei un Briselei pievienot arī Lielbritāniju. Varbūt beidzot kāds sapratīs, ka vairs nepietiks ar sentimentālām akcijām Je Suis Charlie/Paris/Bruxelles un krītiņiem uz Briseles vecpilsētas bruģa? Ko dara tie, kuriem jādomā, kā cīnīties ar šīs situācijas cēloņiem? Viņi apgalvo, ka «cīņa ar terorismu būs ilgstoša» un ka «šobrīd ir nepieciešams aktīvāk strādāt, lai ārpus ES politiskā situācija tiktu regulēta». Varbūt pastāstīsiet, kā to regulēsiet un kas ir šīs situācijas pamatā? Vai tikai ne ieroču tirgoņu un lielvaru nerimstošā interese par Tuvo Austrumu reģionu, kurā tika iedēstīti «arābu pavasara» indīgie stādi, kas rezultātā noveda pie islāma ekstrēmisma uzplaukuma un šī reģiona iedzīvotāju nekontrolētas migrācijas?
Ilmārs Poikāns (Neo), raksta: «Diemžēl atkal ar savām dzīvībām maksā nevainīgi upuri. Taču sprādzieni Briselē ir kā Allaha dāvana tiem, kas pārvalda Eiropu. Tagad varēs panākt jebko, tikai paceļot pirkstu gaisā un pasakot: «karš pret teroru». Un cilvēkiem prasīs un daļa cilvēku būs gatavi uz «drošības altāra» ziedot visu – arī brīvību, bet rezultātā nebūs ne brīvības, ne drošības, jo cīņa notiek ar sekām, nevis cēloņiem.»
Lai mums visiem mierīgas, gaišas un cerību pilnas Lieldienas.
Lai mierinājums tiem, kas zaudējuši savus mīļos.
Lai spēks mums to visu pārdzīvot.