Uz Zemes bites šūnas vienmēr veido ar nelielu slīpumu uz augšu, taču kosmosā to uzbūvētajām šūnām bija citāds novietojums. Kā eksperiments parādīja, kā kukaiņi pielāgojas dzīvei bez gravitācijas?
Tūkstošiem bišu nonāca bezsvara stāvoklī uz amerikāņu kosmoplāna „Challenger” klāja un ķērās pie ierastā darba — vaska šūnu būvēšanas. Septiņu dienu lidojuma laikā tās izveidoja pilnvērtīgas šūnas, taču to izvietojums sagādāja zinātniekiem pārsteigumu, raksta “Econews”.
Neparasto eksperimentu ierosināja amerikāņu skolēns Dens Paskēvičs NASA jauniešu programmas ietvaros. Viņš vēlējās noskaidrot, vai bites spēj būvēt šūnas bez gravitācijas un vai tās saglabās ierasto sešstūra formu.
Eksperimentam īpašā alumīnija konteinerā ar caurspīdīgu vāku un barotavu ievietoja aptuveni 3400 darba bišu un bišu māti.
Pirmās dienas kukaiņiem bija sarežģītas. Nepierastajos apstākļos tie zaudēja orientāciju, atsitās pret konteinera sienām un nespēja pārvietoties tikpat viegli kā uz Zemes. Tomēr jau pēc dažām dienām bites bija pielāgojušās lidošanai bezsvara stāvoklī un pat izveidoja aptuveni 25 centimetrus garu dzīvu ķēdi.
Astronauti tiešraidē no kosmosa jokoja, ka bitēm bezsvara stāvoklis, šķiet, patīk tikpat ļoti kā cilvēkiem. Savukārt eksperimenta idejas autors neslēpa prieku par to, cik veiksmīgi kukaiņi tika galā ar uzdevumu.
Lidojuma laikā bites saražoja vasku un uzbūvēja aptuveni 200 kvadrātcentimetru lielu šūnu laukumu.
Kā bites būvēja šūnas bez gravitācijas?
Pēc bišu atgriešanās uz Zemes pētnieki no ASV Lauksaimniecības departamenta rūpīgi izpētīja bišu veikumu. Šūnu sieniņu biezums, dziļums un diametrs bija līdzīgi tiem, kādus novēro parastā dravā uz Zemes.
Galvenā atšķirība bija šūnu slīpumā - uz Zemes bites šūnas veido tā, lai tās būtu nedaudz vērstas uz augšu; šāds novietojums palīdz saglabāt medu un nodrošina konstrukcijas izturību.
Kosmosā kukaiņiem nebija ierastās orientācijas — nebija skaidri nosakāms, kur atrodas augša un apakša, tāpēc vienā šūnu malā tās bija vērstas pret konteinera vāku, bet otrā — pret tā apakšdaļu.
Zinātnieki secināja, ka bites saglabāja savas ierastās prasmes, taču gravitācijas trūkums būtiski ietekmēja to spēju orientēties telpā.
Tomēr eksperimentam bija arī kāds ierobežojums - lai gan bišu māte izdēja aptuveni 35 olas, no tām neizšķīlās neviens jauns kukainis.
Vēsturiskais konteiners, kurā bites veica eksperimentu, pašlaik glabājas Smitsona institūta muzejā kā viens no neparastiem kosmosa izpētes eksponātiem.
Kāpēc šis eksperiments ir svarīgs?
Bišu uzvedības izpēte bezsvara apstākļos palīdz zinātniekiem labāk izprast, cik lielā mērā kukaiņu uzvedību nosaka gravitācija un cik lielā mērā — iedzimtie instinkti.
Šādi pētījumi var būt noderīgi arī nākotnē, plānojot ilgstošas kosmosa misijas uz Mēnesi un Marsu. Ja cilvēki kādreiz vēlēsies kosmosā izveidot pašpietiekamas pārtikas ražošanas sistēmas, būs svarīgi saprast, vai un kādos apstākļos tur varētu dzīvot kukaiņi, kas palīdz augu apputeksnēšanā.
Eksperiments parādīja, ka gravitācijas trūkums neaptur bišu spēju veidot šūnas un sadarboties, tomēr to orientēšanās un vairošanās spējas kosmosā joprojām ir jautājumi, kuriem nepieciešami turpmāki pētījumi.
