Uz Zemes bites šūnas vienmēr veido ar nelielu slīpumu uz augšu, taču kosmosā to uzbūvētajām šūnām bija citāds novietojums. Kā eksperiments parādīja, kā kukaiņi pielāgojas dzīvei bez gravitācijas?
Pulkstenis mums rāda, ka diennaktī ir 86 400 sekundes, taču pati Zeme šim precīzajam grafikam neseko. Pēdējo sešu desmitgažu laikā diennakts ilgums ir mainījies par dažām milisekundēm – reizēm diena kļūst nedaudz garāka, reizēm īsāka, raksta “Earth”.
Jauns ģeodēzisks novērtējums liecina, ka Zemes virsma pēdējās desmitgadēs ir piedzīvojusi globālas izmaiņas – polārie reģioni ir sākuši straujāk celties, savukārt apgabali pie ekvatora, gluži pretēji, grimst, raksta “Daily Galaxy”.
Mikrogravitācijā nav gravitācijas, kas to vilktu uz leju. Ūdens nevis pil vai plūst, bet gan salīp un pieķeras virsmām, veidojot slāni ap rokām, ziņo "Cosmos Archive" savā "X" kontā.
Pēc dažiem paātrināšanās gadiem mūsu planēta tagad šķiet, palēninās. Pirmo reizi vidējais dienas garums kļuva garāks 2023. gadā. Tikmēr jaunas prognozes liecina, ka 2025. gada martā piedzīvojām garāko diena kopš 2019. gada marta, raksta žurnāls “Forbes”.
Cilvēki, iespējams, daudzus gadus ir pārpratuši gravitācijas darbību, un zinātnieki ir izteikuši dažus drosmīgus apgalvojumus par iedibināto izpratni par kvantu fiziku, raksta “Futurism”.